24.oktobra jubilārs: Latvijas bobsleja izlases treneris Sandis Prūsis

«Pusgadsimts, iespējams, kādam ir nopietns cipars, man ne. Es vispār cenšos par to nedomāt,» apgalvo Latvijas bobsleja izlases treneris Sandis Prūsis. Sestdien viņam 50. dzimšanas diena, kuru, visticamāk, viņš pavadīs savas, Ugāles vidusskolas salidojumā.

«Man nepatīk dzimšanas dienu svinēšana. Man tie dežūrpasākumi bieži vien šķiet kā tāds teātris – dežūrsmaidi, pārspīlēti laipnās runas, man tas šķiet kas tāds, bez kā var iztikt. Nē, nē, tiešām nekas speciāli netiek gatavots, būs parasta nedēļas nogale, iespējams, tikai atbrauks vairāk cilvēku. Es būtu priecīgāks, ja mači būtu jau sākušies, es jau būtu ārzemēs, un tad vispār varētu no visa šitā izmukt. Man parasti rudens ir baigi stresains, es drīzāk esmu gatavs nākamgad vasarā uztaisīt kādu pasākumu,» saka Sandis Prūsis un piebilst, ka par jubilejas svinību nerīkošanu visizbrīnītākā esot bijusi viņa sieva. Radi un tuvākie draugi sapulcēšoties piektdien, jo sestdien, Sanda dzimšanas dienā, salidojums notiek Ugāles vidusskolā, kuru ir absolvējis gan viņš, gan vairums viņa draugu. «Tur arī gribas aiziet, jo šāda sanākšana notiek reizi desmit gados,» nosaka jubilārs. Turklāt tēva apaļās jubilejas reizē visa ģimene pat nebūšot pilnā sastāvā, jo mājās būs vien abi jaunākie bērni – dēls Roberts (17) un meita Līna Tīna (11), bet vecākais dēls Rūdolfs (23), kurš studē jurisprudenci un arī spēlē hokeju Mogo komandā, jau šodien dodas uz spēlēm Ungārijā.

«Es teiktu – nedabūju nemaz atpūsties, bija daudz darba ne tikai saistībā ar sportu, bija arī privāti. Atpūta pagaidām nav bijusi,» – tā gada brīvāko laiku, ko nosacīti var saukt arī par atvaļinājumu, raksturo Sandis Prūsis. Strādājot nonstopā, viņš ik pa laikam cenšoties «ķert mirkli starp darbiem», lai aizbrauktu klusumā pie ezera, pie dabas. «Neesmu ne makšķernieks, ne mednieks, man ir cits hobijs – es daudz ko būvēju savā lauku īpašumā, ceļu ārā no aizmirstības, restaurēju un atjaunoju, un šādos darbos uzreiz var redzēt rezultātu, tas arī dod gandarījumu. Šajā procesā esmu iekšā jau 10 gadus, man nav laika vāļāties saulē vai ziemā braukt slēpot. Līdzko es neesmu darbos, kas saistīti ar sportu, esmu savos laukos,» teic Sandis Prūsis «Vai tad atpūta skaitās tikai tad, kad cilvēks iekāpj lidmašīnā un aizbrauc uz siltām zemēm? Es tā neuzskatu. Es ne reizi neesmu bijis kūrortos siltajās zemēs, man tas nav aktuāli. Es varu relaksēties tepat uz vietas, man nevajag to lielo karstumu vai tumšus vai pustumšus cilvēkus blakus.»

Uz sezonas atklāšanas sacensībām bobsleja izlase dosies 7. novembrī, pirmie starti notiks Vācijā, un komanda mājās atgriezīsies tikai pirms Ziemassvētkiem. «Sezona, protams, jau sākusies, treniņi jau sen rit pilnā sparā, un uz jauno sezonu skatos kā parasti – cerīgi. Saprotu, ka esam vainīgi – pagājušajā sezonā pieradinājām visus pie labām vietām, un, ja šogad būs sliktāk, daudziem būs grūti to saprast, bet tāda ir tā dzīve, tāds ir sports, un ar to tas ir interesants, ka tajā nevar visu paredzēt. Nevar sarēķināt – cik jāsaražo, par cik jāpārdod, lai būtu labs rezultāts. Sportu nevar uzlikt uz papīra un izkalkulēt. Dabas likums saka – dzīve iet pa spirāli, tikai reizēm nezini, uz kuru pusi tā spirāle iet – uz augšu vai uz leju. Atliek vien cerēt, ka kāds mūs sapratīs, ja visu laiku nebūs tās labās vietas. Jā, jaunajai sezonai mēs gatavojamies, bet tai gatavojas vēl kādas 10 komandas, taču ir tikai trīs vietas uz tām trepītēm.».