«Manai mammai dažkārt liekas, ka man nav vairāk par piecpadsmit gadiem, ka man jau sen vajadzētu būt daudz nopietnākam, bet es jau viņu esmu brīdinājis, ka vienmēr būšu jauns. Jo tas, kas rakstīts pasē, ir tikai de facto, svarīgāk, cik gadu ir sirdī un dvēselē,» smaidot saka pazīstamais sporta žurnālists Anatolijs Kreipāns.
Viņam svētdien dzimšanas diena – pusapaļie 55! Taujāts, cik tad gadu ir sirdī un dvēselē, Anatolijs Kreipāns atteic, ka vairāk par 35 jau nav. Un tas, viņaprāt, ir ļoti svarīgi – pēc iespējas ilgāk justies jaunam un gribēt būt jaunam. To arī jubilārs sev dzimšanas dienā novēl.
Savā jubilejas reizē Anatolijs Kreipāns neko īpašu neplāno. «Iepriekšējos gadus dzimšanas dienu esmu svinējis diezgan šaurā lokā, bet šogad nav vairs arī tas šaurais loks. Tā dzīvē gadās,» viņš saka un atklāj, ka no rīta, kā ierasts, būs Radio SWH, kur pastāstīs par jaunākajiem notikumiem sporta pasaulē, bet pa dienu, iespējams, satiksies ar jaunāko dēlu Reini (21), kurš nodarbojas ar vieglatlētiku un studē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Vecākais dēls Kaspars (32) jau vairākus mēnešus ir prom Norvēģijā, kur Oslo strādā ķīniešu restorānā. Nākamgad Norvēģijā, Oslo piepilsētā Holmenkollenā, būs pasaules čempionāts biatlonā un, ja turp sanāks aizbraukt un Kaspars vēl būs tur, būs iespēja satikties.
Anatolijs Kreipāns stāsta, ka kopš 1996. gada katru otro gadu viņš savu dzimšanas dienu pavada pie televizora, jo tieši tajā laikā notiek lielie futbola čempionāti – vai Eiropā, vai pasaulē.
«Šogad tā sanāk, ka nekas nenotiek. Varbūt kāds draugs kādu pārsteigumu sarūpēs, kā tas bijis citus gadus, bet – es vienalga neesmu ieciklējies uz skaļu svinēšanu, jo uzskatu, ka savus svētkus varu nosvinēt arī klusi sevī,» viņš nosaka un piebilst, ka jau tagad zina: nākamā dzimšanas diena atkal paies pie televizora, jo notiks Eiropas čempionāts futbolā.
Anatolijs Kreipāns stāsta, ka sporta pārraižu komentēšana 90 procentos gadījumu notiek pie televizora tepat Latvijā, bet uz 2016. gada vasaras olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro Brazīlijā gan ļoti gribētu aizbraukt. «Jo Dienvidamerikā vēl nekad nav būts. Ceru, ka man izdosies.»
Taujāts par plāniem Līgo vakaram, sporta žurnālists atteic, ka ir daži personiski iemesli, kāpēc šogad nekāda svinēšana netiek plānota. «Varbūt aizbraukšu pie kāda drauga, bet varbūt palikšu mājās. Man tā ir bijis, ka šos svētkus pavadu mājās. Un ne tāpēc, ka iekrīt futbola spēles. Vienkārši – skatoties Limuzīnu Jāņu nakts krāsā. Vienu vienīgu reizi – 2004. gadā – Līgo vakarā esmu bijis ārpus Latvijas. Tas bija Portugālē, Bragas pilsētas futbola stadionā, kad savā starpā pirmoreiz spēkiem mērojās Latvija un Holande.»
Ko jubilāram uzdāvināt, novēlēt? «Daudz svarīgāk par dāvanām ir tas, ka tevi vienkārši atceras. Lai gan – arī saņemt dāvanas vienmēr ir patīkami. Tie, kuri saka, ka tā nav, liekuļo,» uzskata Anatolijs Kreipāns. «Lai maniem tuviniekiem un labākajiem draugiem ir laba veselība, un tad jau arī viss pārējais sakārtosies. Bet to, ko sev klusībā novēlēšu, es negribu publiskot. Tas ir pārāk personiski.»
