Latvija pret Kanādu. Meklējam pozitīvo
Latvijas izlasei pasaules čempionāts iesācies kā 16 no iepriekšējiem 18, ar zaudējumu. Trešo reizi čempionātu iesākam ar spēli ar Kanādu un visos gadījumos esam zaudējuši. Šoreiz ar 1:6.
Lai latviešu līdzjutējam pēc šīs spēles vēl dziļāk neiegrimt depresijā un neapaugt ar mazvērtības kompleksiem, jācenšas uz dzīvi skatīties ar skaidrām un gaišām acīm, un arī zaudējumā atrast kaut ko pozitīvu. Šo to izdevās atrast...
2004. gada pasaules čempionāts arī notika Prāgā. Toreiz pirmajā spēlē pretiniekos patrāpījās laukuma saimnieki čehi. Tolaik izlases treneriem bija meklējumu laiks. Starp citu, viens no viņiem bija Aleksandrs Beļavskis, kurš tolaik bija Kurta Lindstrēma labā roka. Visiem bija nojausma, ka uzvarēt čehus viņu laukumā ir praktiski neiespējami, tāpēc pastāvēja dažādas manevru iespējas ar sastāva izvēli šim mačam. Pareizāk sakot, pastāvēja variācijas ar vārtsargiem. Viens no vārtsargu trijotnes bija Edgars Masaļskis, kurš jau bija sabijis vairākos čempionātos, taču līdz vārtu sargāšanai vēl nebija ticis. Vēl bija Sergejs Naumovs un Artūrs Irbe... Lindstrēms nenoraustījās un izmeta lielajā dzīvē tobrīd vēl jauniņo Masaļski. Lai ķepurojas. Ja izdzīvos, tad būs dzīvotājs, ja nē - devām iespēju, bet pats neizmantoji. Toreiz čehiem zaudējām ar 1:3 un Masaļskis izdzīvoja...
Kādas šim gadījumam ir analoģijas ar šodienu? Ervīns Muštukovs arī jau bijis vairākos pasaules čempionātos, taču neviens no treneriem viņu nav sūtījis laukumā. Nojaušot, ka tagadējais treneru kolektīvs nav par 100% pārliecināti, kurš no trim vārtsargiem (no diviem) spēlē pirmo vijoli, Beļavskis atceras 2004. gadu un gadījumu ar Masaļski, kura lomā šodien bija Muštukovs. Ja izdzīvosi - malacis, ja nē - tev bija iespēja...
Muštukovs neizdzīvoja. Pieci goli ir un paliek pieci goli. Būtu pārāk skarbi, ja Ervīnu vainotu visos piecos vārtu zaudējumos, taču vēl grūtāk būs atrast epizodi vai epizodes, kad viņš ar savu darbību lika noelsties visiem 16 013 uz spēli sanākušajiem skatītājiem.
Ko no šīs spēles ieguva treneri? Pēc piektajiem zaudētajiem vārtiem Muštukovs tika nomainīts pret Masaļski. Jā, kanādiešu uzbrukumi vairs nebija kā pirmās spēles puses devītais vilnis, bet gan kā Baltijas jūras viegla viļņošanās. Tomēr uzbrukumi bija, izspēles bija, gana daudz bīstamu metienu arī un Masaļskis stāvēja... Pēc pāris drošām epizodēm arī komanda izskatījās mazāk raustīga, tā kļuva nosvērtāka. Ne velti saka, ka vārtsarga droša darbība vārtos rada miera sajūtu arī pārējā komandā. Zaudējums ir un paliek zaudējums, taču pēc šīs spēles ir skaidrāks par skaidru, kurš vārtsargs izlasē ir pirmais numurs...
Pāris stundas pirms spēles sākuma no Maskavas tika saņemta ziņa, kura vienlaikus ir laba un ne tik laba. Tiem, kuriem kaifo par Krievijas atklāto hokeja čempionātu, droši vien nav lielā sajūsmā par šiem jaunumiem, bet dzīve visu agri vai vēlu saliek pa plauktiņiem...
Tad, lūk, vakar kļuva zināms, ka pārdesmit Rīgas Dinamo sistēmas spēlētāji ir nokļuvuši brīvajā spēlētāju tirgū un daļa no šiem brīvajiem putniem pārstāv Latvijas izlasi. Nav patīkami, ja vienā dienā uzreiz tik daudz bezdarbnieku, taču nokļūšana uz brīvās letes būs īstā mēraukla, ar kuru izmērīt bez darba palikušo hokejistu meistarību. Labā ziņa bez darba palikušajiem - pasaules čempionāts ir gana laba vieta, kur sevi parādīt un pie reizes arī uz citiem paskatīties. Vairāk gan sevi parādīt... Teorētiski ir tā, ka, ja cilvēks ir papildinājis bezdarbnieku rindas, viņš iespringst un sāk meklēt veidu, lai šajā rindā nepaliktu uz ilgu laiku. Pati dzīve brīvē palaistajiem hokejistiem izrādījusies pretīmnākoša - ej laukumā un sāc dauzīt kanādiešus. Par nokļūšanu NHL jāaizmirst. Esošajā Latvijas izlases sastāvā ir vairāki spēlētāji, kuriem bija iespēja nokļūt pasaules labākajā hokeja līgā, taču šo iespēju neizmantoja.
Uz ledus ir jānostājas ar abām kājām un jācenšas atvērt Eiropas valstu čempionātus. KHL, kur pelnīts daudz un spēlēts arī krietnā daudzumā? Varbūt, bet kā latviešu puikām gājis šajā līgā, zina pastāstīt vairāki uzbrucēji no triecienmaiņām. Ja pēc vakardienas spēles kādam brīvlaistajam latvju spēlētājam spīdēja vismaz sarunas par jaunu līgumu, tad to nebija daudz... Masaļskim nevajadzētu būt problēmu ar darba atrašanu, bet pārējiem - būs stipri jāiespringst, lai nākamajā gadā spēlētu kaut Čehijas vai Slovākijas līgās. Un par citu naudu, nekā Rīgā maksāja. Par reālu tirgus vērtības algu!