31.marta jubilārs: skeletonists Martins Dukurs
«Vispatiesākā atpūta man šobrīd ir – būt mājās. Visu ziemu esmu noceļojies pa pasauli, tāpēc šobrīd man ļoti gribas būt kopā ar ģimeni,» atzīst divkārtējais olimpiskais vicečempions un trīskārtējs pasaules čempions skeletonā Martins Dukurs (31).
«Mierīgi, ģimenes lokā,» smaidot saka Martins Dukurs, atklājot šīsdienas dzimšanas dienas svinēšanas plānus. Turklāt īpašu plānu nemaz neesot, ciemos atnāks viņa vecāki un, visticamāk, arī brālis Tomass ar ģimeni. Iespējams, sveicēju pulciņš dienas laikā pieaugs, jo ciemos var pieteikties arī draugi, bet īpaši aicināto neesot. «Ja dzimšanas diena iekristu brīvdienā, tad varētu domāt par lielāku svinēšanu, bet darba dienā neko īpašu nerīkošu. Un tortes ar 31 svecīti arī nebūs, jo man nav tas vecums, lai pūstu svecītes. Turklāt es nekad dzīvē neesmu īpaši aizrāvies ar dzimšanas dienas svinēšanu, vienīgais izņēmums bija pērn, kad tiešām bija nozīmīgāks cipars. Turklāt izklaides man nekad nav bijušas īpaši aktuālas, es bez tām gluži labi varu dzīvot un nedomāju, ka to ietekmē mana kā sportista karjera. Es izklaidējos reti, pat ļoti reti. Izklaides man nav ne īpaša prieka avots, ne arī aizliegtais auglis, vienkārši – tas nav manās prioritātēs, katrā ziņā – man izklaides nav nepieciešamas katru nedēļas nogali.»
Pēc grūtās un ilgās sezonas viņš šobrīd baudot atpūtu, un, lai gan speciālisti iesaka patiešām nedarīt neko sportiskajā jomā, tomēr organisms prasot fiziskās aktivitātes, un treniņi gluži novārtā neesot atmesti, ik pa laikam kaut kas tiek darīts prieka pēc. «Tā saka, ka šis periods ir jāvelta tam, lai sadziedētu dažādas traumas, lai atpūstos no sporta ne tikai fiziski, bet arī mentāli, un, jo sliktākā formā sportists būs šajā periodā, jo labāku izaugsmi varēs sasniegt, bet mans organisms prasa aktivitātes. Prieka pēc uzspēlēju hokeju un florbolu kopā ar draugiem un paziņām,» stāsta Martins Dukurs.
Ar jaunāko meitu Martu, kas pasaulē nāca šī gada pašā sākumā, tētim vēl esot «savstarpējas iepazīšanas periods», bet kopumā ikdiena esot līdzīga kā daudziem vecākiem – pamperi, vannošana, ucināšana, pastaigas... Savukārt vecākajai meitai Magdai tētis vakaros priekšā lasot pasakas. «Ar ko tad es atšķiros no citiem? Ne ar ko,» nosaka divu meitu tētis.
Aizvadīto sezonu sportists vērtē kā «labu, ar plusa zīmi», jo, lai arī nav izdevies viss ieplānotais, tomēr paveikta tika lielākā daļa no cerētā. Nākamajai sezonai plāni vēl netiek kalti, tie vārdos tiks nosaukti vien tad, kad sāksies aktīva gatavošanās nākamajai ziemai. Martins Dukurs pauž prieku, ka viņam beidzot ar brāli izdevies kopā stāvēt uz goda pjedestāla tik augstas raudzes sacensībās – Tomass Dukurs šosezon bija trešais pasaules čempionātā, pirmo reizi savā karjerā izcīnot medaļu šāda līmeņa sacensībās. «Ja pirms gadiem 15 man nebija svarīgi visas komandas panākumi, tad šobrīd man ir ļoti svarīgi, kā veicas manam brālim Tomasam, arī visai komandai. Ja agrāk man sportā dominēja tikai personiskās intereses, tad šobrīd es pārstāvu gan ģimeni, gan komandu, gan valsti. Domāju, tāda apziņa nāk līdz ar vecumu, jo agrāk par tādām lietām vispār neaizdomājos,» saka Martins Dukurs.