6 notikumi basketbolā 2014. gadā

Aizvadītais gads Latvijas un latviešu basketbolā bija raibāks par visraibāko suni, bet, pats interesantākais, allaž nemierīgajā basketbola pīļu dīķī pārsvarā peldējušas pozitīvas ziņas. Sākot ar abu nacionālo izlašu kārtējo kvalificēšanos Eiropas čempionātu finālturnīriem un beidzot ar kadetu izcīnīto sudrabu. No daudzajiem pērnā gada notikumiem izcelti septiņi!

Uz citu nelaimes rēķina

Visticamāk, Latvijai vēl ilgi nespīdētu vīriešu Eiropas čempionāta sarīkošana, ja Putins neokupētu Krimu un izvestu krievu karaspēku no austrumu Ukrainas. Tieši politiskās situācijas dēļ Ukraina šķīrās no tiesībām 2015. gadā rīkot Eiropas čempionāta finālturnīru, un līdz ar šo paziņojumu daudzām valstīm pavērās iespēja paķert kaut gabaliņu no šīs kūkas. Uz šā gada finālturnīra rīkošanu pieteicās daudzas valstis, tostarp arī Latvija, taču vēl bija jāpaveic tāds neliels darbiņš, kā pašiem jāiekļūst finālturnīrā. Tas tika paveikts ar glanci, un, kad tika lemts par finālturnīru, netika aizmirsta arī Rīga. Kopā ar vēl četrām komandām Rīga tika pie tiesībām sarīkot vienu priekšsacīkšu grupu turnīru, kurš pie mums notiks septembrī. Lai arī neesam tikuši pie pilnvērtīga čempionāta sarīkošanas, taču esošajā situācijā arī tā ir atzinība, un šī ir jau otrā reize, kad pie mums tiks spēlēts visaugstākā līmeņa basketbols.

Vēl viens sudrabs

Neesam mēs ne Lietuva, ne Francija vai Spānija, kas savu basketbola lielvalsts statusu pierāda katru vasaru, no visiem dažādu vecuma Eiropas čempionātiem mājās pārvedot kaudzi ar medaļām. Arī Latvija laiku pa laikam parāda savus muskuļus un, pastumjot malā kādu dižvalsti, pati nostājas uz goda pjedestāla. Agrāk laiku pa laikam kādai no jauniešu izlasēm izdevās kaklā kārt bronzas medaļas, taču pēdējo gadu tendence ir mainījusies uz augšu. 2013. gadā U-20 izlase Tallinā kļuva par Eiropas vicečempioni, bet pagājušajā gadā tāds pats sasniegums – U-16 kadetiem. Tika lēsts, ka šai izlasei ir jākļūst par pirmo pēc neatkarības atgūšanas, kura ir apzeltīta, taču arī sudrabs nav zemē metams cēlmetāls.

Pirmā un vienīgā

Anetei Jēkabsonei aizvadītās karjeras laikā izdevies sakrāt prāvu kolekciju ar dažādu valstu nacionālo čempionātu zelta medaļām. Līdz šai vasarai viņas plauktos bija sagūlušas Latvijas, Francijas, Turcijas un Krievijas čempionātu zelta medaļas. Turpat blakus atrodamas piemiņas zīmes par uzvarām Eirolīgā un Eiropas kausa izcīņā. Arī Eiropas gada labākās basketbolistes gods turpat atrodams... Lai arī sieviešu basketbolā WNBA nav tas, kas NBA, taču arī šai līgai ir savs prestižs, un neviens labprāt neatsakās no iespējas pacīnīties par WNBA čempiones titulu. Aizvadītajā vasarā šāda iespēja pavērās Anetei. Viņa savā komandā gan nediktēja modi, tomēr viņa bija to spēlētāju vidū, kuras kļuva par čempionēm! Jēkabsone ir pirmā un pagaidām arī vienīgā, kura tikusi pie šī goda!

Universālais Zvirgzdiņš

Aizvadītajā gadā par savu eksistenci atgādināja Ainārs Zvirgzdiņš, kurš kļuva teju par cilvēku orķestri. Raug, pavasarī vēl kā vīriešu komandas Jūrmala/Fēnikss galvenais treneris tipisko amatieru komandu aizspēlināja līdz pat LBL pusfināliem. Teju pēc pēdējās spēles par trešo vietu Zvirgzdiņš nomainīja drānas un pārslēdzās uz darbu ar nacionālo sieviešu izlasi. Atjauninot sastāvu, Zvirgzdiņam izdodas izveidot komandu, kura turpināja iepriekšējos gados iesākto un atkal kvalificējās Eiropas čempionāta finālturnīram ar Zvirgzdiņam piestāvošajām ambīcijām – jācīnās par spēlēšanu olimpiskajā Rio! Ticis pie sieviešu finālturnīra, Zvirgzdiņš vēlreiz nomaina drānas un kļūst jau par vienu no vīriešu izlases treneriem! Dažu mēnešu laikā trīs dažādas komandas, un visur panākumi!

Perfektā

Pēc basketbola baigās vasaras daudziem labpatikās kliegt pilnā balsī, ka Latvijas basketbols nacionālās izlases kontekstā ir miris uz daudziem gadiem. LBS nedraudzējoties ar galvu, kad uz sodīto soliņa apsēdināja virkni tā saukto labāko spēlētāju. Tieši šis darbiņš ir viens no retajiem labajiem darbiem, kuru tā paveikusi. Veicot ķeizargriezienu, Ainaram Bagatskim tiek dota brīvība jaunas izlases veidošanā, un nu jau pagājuši vairāki gadi, bet izlase kā nav nomirusi, tā nav. Gluži otrādi – ar katru gadu rezultāti iet uz augšu, un šogad kvalifikācijas ciklā tika izdarīts tas, ko savulaik neiespēja tā dēvētā zelta paaudze – turnīrs tika aizvadīts bez zaudējumiem, un, ļoti iespējams, tas bija viens no daudzajiem faktoriem, kāpēc viena no 2015. gada čempionāta grupām tika tieši Rīgai.

Ventspils atgūst

Arī pašmāju pīļu dīķī, kā LBL dēvēja tās pirmsākumos, notikušas interesantas lietas un nopietni spēku pārgrupējumi. Jaunā gadsimta pirmajā desmitgadē LBL bija tikai viens saimnieks – Ventspils, kur krastā tika izskalots viens LBL zelts pēc otra. 2009. gadā ventspilnieki sevi apzeltīja pēc divu gadu pārtraukuma, taču tad reti kurš spēja iedomāties, ka pēc gada Ventspils pat nespēlēs finālā, bet vēl nākamos trīs gadus noskatīsies, kā ar zelta šampanieti laistās VEF. Arī pagājušajā gadā ap LBL zeltu snaikstījās tie paši vēži (Ventspils un VEF), taču šoreiz mūziku pasūtīja kurzemnieki, kas pēc četriem pavasariem atkal pielaikoja LBL zelta kurpīti!