Aizvadītā gada 7 notikumi Latvijas sportā
Viens no aizvadītā gada nozīmīgākajiem sporta notikumiem bija ziemas olimpiskās spēles Sočos, kur par medaļām cīnījās ne tikai sportisti, bet savas spalvas pārējai pasaulei atrādīja arī Krievijas politiķi. Bez Sočiem bija arī pasaules čempionāts futbolā, Eiropas čempionāti basketbolā un vēl daudzi citi notikumi. Gada izskaņā ir īstais laiks, lai atskatītos uz notikušo un atcerētos pašus spilgtākos brīžus, kuros savu vārdu pateica latviešu sportisti.
Sudraba kvartets
Ko neizdevās izdarīt man, to izdarījuši mani audzēkņi, – tā pēc Soču braucieniem teica bobsleja izlases galvenais treneris Sandis Prūsis. Pa vienu un to pašu reni olimpiskajās spēlēs šļūc uzreiz trīs sporta veidu pārstāvji, un līdz Sočiem tieši bobslejs bija vienīgais, kurā latviešiem vēl nebija izdevies iecirst savus zobus jebkādas raudzes medaļās. Par divniekiem tika klusībā cerēts – varbūt, varbūt, taču lielākās likmes tika liktas uz četrinieku. Zinot, ka krievi savā trasē izdarīs visu, lai Zubkovs no sporta atvadītos kā divkārtējais olimpiskais čempions, četrinieku zelts vēl pirms mačiem tika atdots šim krievu pilotam. Toties otrais un trešais goda pjedestāla pakāpiens bija brīvs un grūstīšanās ap to bija nopietna. Arī latviešiem Oskaram Melbārdim, Daumantam Dreiškenam, Jānim Strengam un Arvim Vilkastem šajā sakarā bija ko teikt. Sezonas gaitā latviešu kvartets Pasaules kausa izcīņas posmos jau bija iesildījuši goda pjedestālu, taču tāpēc likmes izcīnīt olimpiskās medaļas bija 50 pret 50! Pirmajā braucienā Latvijas pirmajai ekipāžai izdodas pierakstīties medaļu tīkotāju pulciņam – otrais labākais rezultāts. Sacensību pirmā diena tiek pabeigta ar otro braucienu, un latviešu pretenzijas uz medaļām kļūst daudz nopietnākas. Ne tikai uz medaļām, bet pat uz zelta. Melbārža kamanas otro braucienu veic ar labāko laiku, un pirmajā vietā esošais Zubkovs priekšā ir tikai pāris sekundes simtdaļas. Otrajā dienā trešajā braucienā Melbārdis latiņu ir saglabājis sudraba augstumos, taču Zubkovs jau ir aizbraucis gana tālu, lai viņu nopietni apdraudētu. Pēdējā braucienā tiek salikti visi punkti uz i un neatkarīgās Latvijas sportā tiek ierakstītas pirmās medaļas bobslejā!
Gulbis kļūst nopietns
Ļoti cerams, ka pagājušais gads Ernestam Gulbim nebija patīkams izņēmums uz iepriekšējo sezonu fona. Par to, ka Gulbja potenciāls atļauj sportistam atrasties šī sporta veida izredzēto vidū, nešaubāmies vismaz piecus, ja ne vairāk gadu. Kļūstot vecākam, Gulbis arvien vairāk sāk apzināties, ka bez nopietnas attieksmes pret darbu nebūs arī nopietnu panākumu. Visskaļāk Ernests par sevi lika runāt Parīzē, Francijas atklātajā tenisa čempionātā, kur aizkļuva līdz pat pusfinālam, taču pietrūka jaudas, lai pārspētu savu jaunības dienu treniņu partneri Novāku Džokoviču. Tūlīt pēc notikumiem Parīzē Ernests izpilda vienu no agrāk dotajiem solījumiem – uz pāris nedēļām viņš TP rangā ieņem 10. vietu. Kopš jūnija viņš šajā rangā nav noslīdējis zemāk par 13. vietu un šajā vietā sagaida arī 2015. gadu.
Nolemtais Dukurs
Ja arī kādam no latviešu dižākajiem sportistiem ir iemesls spert zemes pa gaisu, tad tas ir skeletonists Martins Dukurs. Kādam varbūt šķitīs, ka olimpiskais sudrabs taču ir ikviena sportista klusais sapnis, taču šis nav tas gadījums, kad Martins sezonu pabeidza ar līdz galam padarīta darba sajūtu. Visu olimpisko četrgadi Martins saimniekoja praktiski visās pasaules trasēs, par pirmajām vietām saņemtajiem kausiem plaukti kļuvuši par šauriem, taču viena vieta joprojām ir tukša un rezervēta labākajiem laikiem – olimpiskajam zeltam. Pirms četriem gadiem Martinu apspēlēja tā laika laukuma saimnieks kanādietis Montgomerijs, tagad – krievs Tretjakovs. Pēc četriem gadiem spēles notiks Korejā, un bail pat ir iedomāties, ka četru gadu laikā nez no kurienes varētu uzraksties kāds korejietis... Pirmās pazīmes jau ir redzamas arī skeletonā, ka tieši šajā valstī notiks nākamās spēles.
Latvieši valda pār pasauli
Kad ir runa par valdīšanu pār visu pasauli, tad parasti piesauc pavisam citu tautu, bet šoreiz pār visiem uzkundzējušies ir tieši latviešu puikas, un tie ir Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš. Šogad Pasaules kausa izcīņas posmos trīs reizes kāpts uz goda pjedestāla, Eiropas čempionātā izcīnīts sudrabs, bet, beidzoties sezonai un saskaitot visus gada laikā paveiktos labos darbus, pasaules ranga pirmajā vietā atrodam Samoilovu un Šmēdiņu.
Basketbola gads
Pamazām, bet savas zudušās vadošā sporta veida pozīcijas sāk atkarot basketbols. Jau esam tiktāl izlutināti, ka kārtējā kvalificēšanās Eiropas čempionāta finālturnīriem vairs netiek uzskatīta par īpašu. Tik un tā ir patīkami apzināties, ka nākamgad finālturnīros spēlēs gan dāmu, gan vīriešu izlase. Pēc ilgākas pauzes lielajā basketbola apritē ir atgriezies Ainārs Zvirgzdiņš, un tieši viņa vadībā ar krietni atjaunotu sastāvu izcīnīta ceļazīme uz finālturnīru. Sava pievienotā vērtība bijusi arī vīriešu izlasei – pirmo reizi kvalifikācijas cikls pabeigts bez zaudējumiem. Visticamāk, vīriešu izlases tikšana uz finālturnīru bija viens no iemesliem, kāpēc viena no 2015. gada čempionāta apakšgrupām tiks izspēlēta tieši Rīgā!
Štromberga banka
Māris Štrombergs bija, ir un būs unikāls sportists ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Uzvarēts ir visur, uzvarēts ir visās sacensībās, vienīgais olimpiskais čempions (divkārtējais) BMX. Eiropas zelts izcīnīts, pasaules zelts – arī. Kur lai atrod papildu motivāciju riskēt ar savu veselību un nebaidīties no kaulu lūzumiem? Līdz pat šai sezonai Štromberga medaļu kolekcijā bija viens pamatīgs robs – uzvara ASV čempionāta kopvērtējumā! Šogad arī šis baltais plankums ir aizkrāsots, un ļoti cerams, ka līdz ar šo panākumu būs atgriezusies apetīte noturēties zirgā līdz pat nākamajām olimpiskajām spēlēm, līdz kurām atlicis vien pusotra gada. Ja reiz būt unikālam, tad ar pilnu krūti. Ja ir divi olimpiskie zelti, tad trešais noteikti nebūs lieks.
Dubultmedaļnieki Šici
Patīk kādam tas vai ne, taču olimpiskās medaļas ir un paliek olimpiskās medaļas. Pat ja tās ir izcīnītas kāda konkrēta sporta veida atsevišķā disciplīnā, kurā konkurence ir ļoti pieticīga. Kā kamaniņu braukšanā divniekos. Tik un tā ir patīkami, ja šajā šaurajā lokā laiku pa laikam sevi piesaka arī latviešu braucēji, un pats interesantākais, ka viņiem tas izdodas tieši sezonas svarīgākajos mačos. Tā pirms četriem gadiem Kanādā Juris un Andris Šici izmantoja radušos situāciju un izcīnīja sudrabu, bet šogad Sočos – arī bronzu. Sočos pirmo reizi olimpiskajā programmā tika iekļauta kamaniņu stafete, un ir pilnīgi vienalga, vai konkurenti kļūdījās vai ne, taču trešā vieta Latvijai, bet brāļiem Šiciem – jau otrais medaļu komplekts šajās spēlēs.