Nav jābūt gaišreģim vai sporta ekspertam, lai būtu skaidrs, ka hokeja klubā „Liepāja”, kurš oficiāli nu jau kādu laiciņu ir Rīgas „Dinamo” nederīgo spēlētāju kalve jeb farmklubs, mēs neredzēsim ne Marselu Hosu, ne Pjotru Ščasļiviju vai Georgiju Pujacu. Nedaudz lielāka šī iespējamība ir vārtsarga Edgara Masaļska jautājumā, taču arī ne tik liela, lai jelgavnieki (Jelgavā gaidāma nākamā „Liepājas” spēle Latvijas čempionāta ietvaros) sarosītos biļešu pirkšanā.
Var jau teikt, ka profesionālais sports ir skarbs – ja neesi vajadzīgs, tad Tevi izmet kā nekam nederīgu, bez iespējām skaidrot savas neveiksmes cēloņus. Taču ikviens profesionāls sportists ir prece, kas tiek pirkta, mainīta, izīrēta un arī izmesta. Šoreiz šāds liktenis ir piemeklējis uzreiz četrus pieredzējušus „Dinamo” spēlētājus.
Uzbrucējs Marsels Hosa ir līdz šim labākais kluba vārtu guvējs, pirmajās divās sezonās slovāku uzbrucējs burtiski vilka uz priekšu visu Rīgu – 108 spēlēs gūdams 99 rezultativitātes punktus. Noteikti jāizceļ Marsela sniegums 2009./2010. gada sezonā, kad „Dinamo” uzbrukuma mašīna guva 35 vārtus (labākais visā KHL) un atdeva 20 rezultatīvas piespēles. Ja kādam šie skaitļi liekas nesaprotami, tad Hosa bija viens no vērtīgākajiem rīdzinieku spēlētājiem, ar ambīcijām uz vērtīgākā spēlētāja titulu. Ar šo sniegumu hokejists nopelnīja vairāku miljonu līgumu vienā no Krievijas hokeja milžiem – Kazaņas „Ak Bars”. Attiecības ar Rīgu slovāku uzbrucējam ir tuvas, jo savas karjeras laikā atgriezties „Dinamo” viņš līdz šim spējis pat trīsreiz, taču, visticamāk, ka šī bija pēdējā Marsela vizīte Latvijas galvaspilsētā. Šajā sezonā Hosa ir ceturtais rezultatīvākais uzbrucējs komandā ( 7 vārti un 9 rezultatīvas piespēles), taču viņam arī sliktākais lietderības koeficients (-15). Tie, kas šo slovāku uzbrucēju ir vērojuši ilgāku laiku par šādu statistiku nebrīnīsies – nasks uzbrukumā, taču aizsardzībā bieži vien pietrūkst motivācijas. NEDERĪGS.
Latvijas izlases aizsargs Georgijs Pujacs komandai pievienojās pirms iepriekšējās sezonas. Šogad pieredzējušais hokejists tika iecelts par komandas kapteini, taču skaidrs, ka komandas vadība nevarētu būt apmierināta ar aizsarga sniegumu, jo tas vairākās spēlēs bija vairāk kā neizteiksmīgs. Ja komandas kapteinis izšķir savas komandas likteni negatīvā gultnē, tad īsti pareizi tas nav. Lietderības koeficients mīnuss 15 daudz ko pasaka priekšā. NEDERĪGS.
Par Pjotra Ščastļivija lomu komandā ir divējādas sajūtas. No vienas puses – bijušais Krievijas izlases kapteinis, savulaik rezultatīvs uzbrucējs, taču pēdējās sezonās Pjotrs ir mocījies gan ar savainojumiem, gan ar rezultativitātes trūkumu. Pēc pievienošanās kļuva par publikas iemīļotu figūru, taču sportiskā ziņā ieguldījums varēja būt pamanāmāks. NEDERĪGS.
Ar Latvijas izlases vārtsargu Edgaru Masaļski „Dinamo” klubam ir īpašas attiecības. Kā lai neatceras 2009./2010. gada sezonu, kad vēl traumēts Edgars rāvās palīgā saviem komandas biedriem „Gagarina” kausa izcīņas mačos pret Sanktpēterburgas „SKA”, sargājot vārtus pusklibs. Kā šādu rīcību novērtēja klubs? Nekā! Spēlētājs nespēja vienoties ar „Dinamo” vadību (to pašu, kas ir šobrīd) par līguma nosacījumiem un karjeru turpināja Hantimansiskā. Pirms šīs sezonas Edgars atgriezās „Dinamo”, taču ir sajūta, ka starp vārtsargu un kluba vadību joprojām ir nesaskaņas. Kā lai savādāk izskaidro to, ka nesen komandai pievienojās diezgan viduvēja līmeņa Kanādas vārtsargs. Kāpēc, lai nedotu iespēju sev noticēt ilggadējam Latvijas izlases vārtu sargātājam? Mēs visi labi zinām, kā var spēlēt Masaļskis, ja viņam uzticas. NEDERĪGS.
Visticamākais scenārijs šo četru hokejistu sakarā varētu būt līgumu laušana jau tuvāko dienu laikā. Nebūs nekāds brīnums, ja Hosa, Pujacs un Ščastļivijs sezonu pabeigs kādā citā klubā, kurš, visticamāk, nebūs KHL saimē. Visinteresantākie notikumi noteikti būs saistīti ar Edgaru Masaļski, pats hokejists pagaidām nevēlējās komentēt radušos situāciju, vien norādīja, ka „klubs savu izvēli ir izdarījis”. Ja vārtsargs iespītēsies, tad „Dinamo” varētu šķirties no paprāvas naudas summas.
Katrā ziņā paša Edgara labā diezin vai būtu doties uz Liepāju un startēt Latvijas virslīgas čempionātā, kurā spēļu skaits ir nožēlojami niecīgs – 30. Matemātiski tā ir viena spēle nedēļā, par treniņu apstākļiem gan sūdzībam nevajadzētu būt. Kā atklāj HK „Liepāja” galvenais treneris Igors Ļebedevs, pagaidām par kāda konkrēta hokejista pievienošanos informācijas viņam neesot. „Atceroties Jura Upīša gadījumu, esam saskārušies ar motivācijas problēmām, uz Liepāju atbraukušie spēlētāji ir jāmotivē katrā mačā un treniņā darboties ar maksimālu atdevi, lai gan cilvēcīgi viņus var saprast,” tā treneris.