Abas pirmās Eiropas 2016. gada čempionāta kvalifikācijas spēles Latvijas vīriešu rokasbumbas izlase aizvadīs pret abiem savas grupas favorītiem – Zviedriju un Slovēniju.
Vēl mūsu grupā ir jau mums labi zināmā Slovākija, ar kuru abas reizes tiksimies pēc gadu mijas, bet tagad pretī nāks divas neapstrīdami spēcīgākās komandas mūsu grupā – 30. oktobrī mačs Nīšēpingā ar Zviedriju, bet 1. novembrī Dobelē ar Slovēniju. Ja parēķina abu komandu titulus, zviedri ir ārpus konkurences – četrkārtēji Eiropas čempioni, četrkārtēji pasaules čempioni, četrkārtēji olimpiskie vicečempioni (pēdējo reizi – 2012. gadā Londonā), taču tieši pašreiz abu izlašu spēki ir mērojami apmēram līdzīgi (slovēņi ir 2004. gada Eiropas vicečempioni, viņi bija sestie 2012. gada Eiropas čempionātā un ceturtie 2013. gada pasaules čempionātā. Abiem konkurentiem nebūs kāda vai dažu līderu, taču tas jebkurā gadījumā nepadara Latvijas izlases šajās spēlēs par favorīti. Cita lieta, ka mačos ar tādām komandām kā Vācija, Islande, Horvātija un Ungārija jau esam apliecinājuši, ka ar mums ir jārēķinās jebkuram pretiniekam.
Latvijas izlase jau kopš pirmdienas vakara ir Nīšēpingā un jau vakar aizvadīja pirmos divus treniņus Rosvalla Arena hallē, kur rīt plkst. 18.10 pēc Latvijas laika sāksies spēle starp Zviedrijas un Latvijas izlasēm. Mūsu izlasē diemžēl arī šoreiz nebūs visu labāko spēlētāju – visvairāk pietrūks Evara Klešnika aizsardzības centrā un Jāņa Glušaka, kurš grasījās atgriezties izlasē un arī kļūt par vienu no aizsardzības balstiem, kā arī labu palīgu līnijā uzbrukumā Ingaram Dudem. Taču ir arī plusi – izlasē atgriezies pieredzējušais Arnolds Straume, kā arī Māris Veršakovs un Raimonds Trifanovs. Labā sportiskā formā ir visi trīs mūsu galvenie ārējās līnijas spēlētāji Dainis Krištopāns, Aivis Jurdžs un Ģirts Lilienfelds, pēc savainojuma atsācis spēlēt Jānis Pavlovičs. Sastāvs ir pietiekami cīņasspējīgs, lai izlases jauno galveno treneri Uģi Vikštrēmu vismaz stipri nesarūgtinātu, bet varbūt arī lai sagādātu kādu patīkamu pārsteigumu.
Kvalifikācijas turnīros ne ar Zviedriju, ne ar Slovēniju līdz šim tikušies neesam, taču ar zviedriem un tieši ar viņu slaveno «zelta paaudzi» (Vislanders, Ulsons, Lindgrens, Karlens, Andersons, Gencels, Lēvgrens, Hajass...) esam spēlējuši starptautiskā turnīrā 90. gadu sākumā vēl pirms debijas kvalifikācijas turnīros.
Zviedrijas izlasē ir 9 spēlētāji no Vācijas 1. bundeslīgas klubiem un 10 spēlētāji no 2012. gada olimpiskā «sudraba» sastāva, kā arī vārtsargs Matiass Andersons, kurš bija 2002. gada Eiropas čempionātā, un tajā zviedri ieguva pagaidām beidzamo no saviem astoņiem tituliem. Karjeru izlasē nolēmis beigt tikai 25 gadus vecais Kims Ekdāls, toties atgriezies Kims Andersons, kurš bija 2003. gada pasaules čempionāta labākais spēlētājs un labākais ārējais spēlētājs jeb labās puses insaids 2008. gada Eiropas čempionātā un 2012. gada olimpiskajās spēlēs (plus – seškārtējs Vācijas čempions THW Kiel rindās). Tādi spēlētāji kā Jūnass Kēllmans (Londonas olimpisko spēļu All Star septiņniekā), Niklass Ekbergs, Andreass Nilsons, Tobiass Karlsons arī papildu rekomendācijas neprasa. Plus – daži talantīgi spēlētāji, kuri šosezon iekļāvušies 1. bundeslīgas klubos vai vēl spēlē labākajos Zviedrijas klubos.
Slovēnijas izlases rindās ir pieci handbolisti no 2004. gada Eiropas vicečempioniem plus viens no labākajiem 2013. gada pasaules čempionāta vārtu guvējiem (4. vieta) Jure Dolenecs. Liela daļa labāko slovēņu handbolistu spēlē Francijas klubos, taču ir arī 1. bundeslīgas, Brestas (Baltkrievijas čempions), Dānijas un Slovēnijas labāko klubu pārstāvji, savukārt slovēņu labākie klubi, piemēram, ļoti augstu kotējas Eiropas kausu izcīņā. Bez jau minētā Doleneca pazīstamākie ir Dragans Gajičs, Vids Kavtičniks, Jure Nateks, Primožs Prošts, Gorazds Škofs (abi vārtsargi), Sebastians Skube, Dāvids Špilers, Urošs Zormans un Luka Žvižejs. Slovēņu galvenais treneris Boriss Deničs uztraucies par jaunā talanta Boruta Mačkovšeka, Skubes, Gajiča un Zormana savainojumiem, taču pilnīgi droši vēl nav zināms, kurš no viņiem varēs un kurš nevarēs spēlēt 30. oktobrī mājās ar Slovākiju un 1. novembrī Dobelē.
Kvalifikācijas turnīra turpinājums būs tikai nākamā gada aprīļa beigās, kad uzņemsim sev labi zināmo Slovākijas izlasi. Finālturnīrā, kas 2016. gada janvārī risināsies Polijā, iekļūs katras grupas pirmās divas labākās komandas, plus – mājinieki poļi un labākā no trešo vietu ieguvējām. Latvijas izlasei par trešo vietu grupā arī jāspēkojas – labākā tā būs vai sliktākā no trešajām vietām, to rādīs laiks, un tas varbūt pat nav tik svarīgi (mūsu grupā tomēr ir divi izteikti favorīti), taču tas ir svarīgi tāpēc, lai arī nākamo kvalifikācijas turnīru sāktu jau ar pamatkārtu, nevis ar priekšsacīkstēm. Lai mums atkal būtu iespējas spēlēt ar pasaules klases komandām.
