Sestdien un svētdien Zelta zirga trasē Ķegumā pirmo reizi risināsies Nāciju motokross – sezonas lielākais motokrosa pasākums pasaulē.
Nāciju motokrosu mēdz saukt par motokrosa olimpiskajām spēlēm un par motokrosa Everestu. Abi varianti ir pareizi, jo tās ir īpašas un sezonas prestižākās sacensības. Nekā augstāk motokrosā nav. Salīdzinājums ar olimpiskajām spēlēm ir trāpīgs vēl arī tāpēc, ka šajās motokrosa sacensībās katrs cīnās ne tikai par sevi, bet arī par savu valsti. Jā, arī atsevišķā motociklu klasē iegūts pasaules čempiona tituls vai medaļa ir prestižs valstij, taču Nāciju motokrosā tiek noteikta sezonas labākā komanda pasaulē.
Pirmo reizi Nāciju motokross risinājās jau 1947. gadā, vairākas sezonas bija pat divi tamlīdzīgi motokrosi – Nāciju motokross 500 kub.cm klasē, Nāciju trofeja 250 kub.cm klasē un 125 kub.cm klasē, taču kopš 1985. gada Nāciju motokrosa formāts ir nemainīgs neatkarīgi no tā, kā šajā laikā mainījušies motociklu klašu nosaukumi – proti, valsts izlases sastāvā ir trīs braucēji, kuri pārstāv katrs savu klasi, notiek trīs braucieni, kuros katrā sacenšas divu klašu pārstāvji. Pašreizējā formātā tas ir brauciens ar MXGP un MX2, MX2 un Open, MXGP un Open klašu braucēju piedalīšanos. Katrā braucienā – pa diviem katras valsts motosportistiem, un līdz ar to katram sanāk pa diviem braucieniem, bet komandai kopā – seši. Kurai komandai ir mazākā piecu rezultātu (sliktāko rezultātu neskaita) summa, tā arī ir čempione. 1986. gadā Madžoras trasē Itālijā amerikāņi Deivids Beilijs, Rikijs Džonsons un Džonijs O’Mara sasniedza rekordu, kuru ir iespējams tikai atkārtot – visos trijos braucienos abi amerikāņi bija pirmajā un otrajā vietā.
ASV izlases piedalīšanās jau gadu no gada kļūst par Nāciju motokrosu odziņu. Amerikāņiem ir visvairāk uzvaru kopā (22), viņiem ir visvairāk uzvaru pēc kārtas (13), un tieši Nāciju motokross ir tas, kurā labākos ASV motokrosa meistarus vienīgo reizi sezonā var redzēt Eiropā (ASV ir ļoti spēcīgs un prestižs – naudīgs – vietējais motokrosu seriāls, lai viņi nerautos cīnīties par pasaules čempionu tituliem atsevišķās motociklu klasēs, toties Nāciju motokross – tas jau ir nācijas prestižs). Iepriekšējos divos gados amerikāņi dažādu ķibeļu dēļ neuzvarēja un Ķegumā pacentīsies atgriezties tronī. ASV izlases līderis ir trīskārtējais Nāciju motokrosu uzvarētājs Raiens Dandžijs (brauks MXGP klasē), Eli Tomaks (Open) un 20 gadus vecais talants Džeremijs Martins (MX2), kurš šogad pirmo reizi uzvarēja ASV čempionātā 250 kub.cm klasē. Citi favorīti arī ir tradicionāli – Beļģija ar pasaules vicečempionu MXGP klasē Džeremiju van Horebeku priekšgalā (Kevins Strijboss šajā klasē bija trešais), Itālija ar astoņkārtējo pasaules čempionu Antonio Kairoli priekšgalā, Francija, Nīderlande (kaut arī bez Džefrija Herlingsa, kurš nav atlabis pēc traumas), Lielbritānija... Brauktu Kevins Rokcens un nebūtu Markusa Šīfera traumas, starp favorītēm būtu Vācija, arī Krievija ar Jevgeņiju Bobriševu (arī trauma) varētu cerēt uz augstu vietu. Nāciju motokrosu intriga ir arī tā, ka tajā nereti uzvar nebūt ne tā komanda, kuras rindās ir slavenākie braucēji – atliek tikai vienam slikti nobraukt, bet vēl kādam nopelnīt nullīti... Piemēram, 2012. gadā Lommelā (Beļģija) uzvarēja Vācija, kas nebija galvenā favorīte (kaut arī ar savu lielāko zvaigzni Rokcenu sastāvā).
Latvijas izlase pirmo reizi Nāciju motokrosā piedalījās 1992. gadā Austrālijā (Viesturs Gaušis, Mairis Levans un Leons Kozlovskis, rezervē – Uldis Dzalbs) un ieņēma 11. vietu, kas ir joprojām mūsējo augstākais sasniegums. Augstu vērtējama arī 2002. gada 13. vieta, jo toreiz Spānijā bija divreiz vairāk komandu nekā Austrālijā. Uz ko varam cerēt mājās? Vispirms Matīsam Karro (MXGP), Paulam Jonasam (MX2) un Robertam Justam (Open) sestdien ir jātiek finālā jeb starp 19 labākajām komandām (pavisam būs 34 valstu izlases). Ja nē – tad svētdien jāuzvar B finālā (kā tas izdevās pērn) un tādā veidā jātiek A finālā, bet tur jau viss kaut kas var notikt...
Iemesls optimismam ir, un jāsaglabā tikai vēss prāts trasē. Karro šosezon sasniedza labāko rezultātu karjerā pasaules čempionātā MXGP klasē (13. vieta kopvērtējumā), bet nesen kļuva par Lielbritānijas čempionu, un viņam šis būs jau piektais Nāciju motokross, divkārtējais pasaules junioru čempions Jonass izpelnījies vietu KTM rūpnīcas komandā, un viņam tas būs liels stimuls (Pauls ir vienīgais mūsu komandas debitants Nāciju motokrosā), bet Roberts Justs šosezon vairākos pasaules čempionāta braucienos MX2 klasē pietuvojās desmitniekam. Uztrauca tas, ka Robertam bija savainojums, taču viņš jau divas nedēļas trenējas, pēdējos treniņus jau aizvada ar pilnu jaudu, un trūkst tikai sacensību ritma. Katram jācenšas nobraukt savu spēju līmenī un lieki neriskēt, lai nenopelnītu nullīti. Kas zina – varbūt tieši Ķegumā pirmo reizi izdosies tikt desmitniekā?
