Valsts prezidenta kausu jubileja
Piektdien un sestdien Valmierā notiks jau divdesmitā Valsts prezidenta balvas izcīņa vieglatlētikā. Jau trešo reizi par uzvaru valstu vērtējumā sacentīsies Latvija, Lietuva un Igaunija, bet pirmoreiz šo sacensību ietvaros spēcīgāko noskaidros triju Baltijas valstu U-18 izlases.
Pirmā prezidenta balvas izcīņa vieglatlētikā notika 1995. gadā, kad par uzvaru kopvērtējumā sacentās Latvijas reģionu komandas. Par pirmajiem uzvarētājiem individuālajā vērtējumā kļuva barjerskrējējs Guntis Peders un soļotāja Anita Liepiņa. Rīga nemainīgās uzvarētājas godā komandu sacensībās bija viens no iemesliem, lai 2012. gadā sacensības pārvērstos par triju Baltijas valstu mačsacīksti. Katrā disciplīnā valsti pārstāv divi dalībnieki, bet ārpus kārtas piedalīties varēs tie, kuri sasnieguši Londonas olimpisko spēļu B kvalifikācijas normatīvam atbilstošu rezultātu. No ārvalstu sportistiem gaidāma Somijas 4x100 metru stafetes komandas vīriešiem un sievietēm, kā arī atsevišķu Gruzijas un Krievijas sportistu līdzdalība. Lai kāds švarcenegers viens pats neiedomātos nodrošināt uzvaru savai valstij, viens sportists drīkst piedalīties ne vairāk kā trijās disciplīnās, ieskaitot stafetes.
Kopā Jāņa Daliņa stadionā tiks izcīnīti pieci Valsts prezidenta kausi – viens uzvarētājkomandai kopvērtējumā un pa diviem – uzvarētājai komandai sieviešu un vīriešu vērtējumā, kā arī labākā rezultāta sasniedzējam vīriešu un sieviešu konkurencē. Protams, būs atbalstītāju balvas, bet neiztiks arī bez naudas balvām, kuru lielums diferencēts pēc sasniegtā rezultāta un disciplīnas reitinga.
Ir astoņas tā sauktās topdisciplīnas: kārtslēkšana, tāllēkšana, diska mešana un šķēpmešana vīriešiem un 100 metru skrējiens, trīssoļlēkšana, tāllēkšana un šķēpmešana sievietēm. Uzvara parastajā individuālajā disciplīnā dos 50 eiro balvu, bet uzvara topdisciplīnā ar Londonas olimpisko spēļu A normatīvu, kas punktu izteiksmē vienlaikus būs arī augstvērtīgākais rezultāts sacensībās vīriešu vai sieviešu konkurencē, – pat 3000 eiro.
Par šīm balvām cīnīsies gandrīz visi labākie Latvijas vieglatlēti, ieskaitot olimpiskos vicečempionus šķēpmešanā Vadimu Vasiļevski un Aināru Kovalu, kā arī olimpisko spēļu piektās vietas ieguvēju barjersprinteri Staņislavu Olijaru un Eiropas meistarsacīkšu finālistu sprinteri Ronaldu Arāju. Šoreiz nestartēs šķēpmetēja Madara Palameika, kurai rīt starts Dimanta līgā Monako, Vācijā starts ir Agatai Strausai, treniņnometnē Šveicē Eiropas čempionātam gatavojas skrējēja Jeļena Prokopčuka, Poļina Jeļizarova un Valērijs Žolnerovičs, bet lodes grūdējs Māris Urtāns, kurš cīnās ar traumas sekām un gatavojas Eiropas čempionātam, lēmumu par startu pieņems īsi pirms sacensībām.
Toties ierindā būs šīs sezonas piektā labākā rezultāta pasaulē autors šķēpmetējs Zigismunds Sirmais, viņa kolēģi Rolands Štrobinders, Sinta Ozoliņa-Kovala un Līna Mūze, valsts rekordistes septiņcīņā – Laura Ikauniece un Aiga Grabuste, tāllēcēji – Lauma Grīva un Elvijs Misāns, vecmeistars vesera metējs Igors Sokolovs un kārtslēcēji Mareks Ārents un Pauls Pujāts.
Līdz šim sešas reizes individuālo balvu ir ieguvusi sprintere Ieva Zunda, bet pa trim reizēm triumfējis Peders, kā arī soļotājas Jolanta Dukure un Agnese Pastare, kura sieviešu konkurencē uzvarēja arī pērn.
Spēcīgais dalībnieku sastāvs var palīdzēt vēl kādam vieglatlētam izpildīt Eiropas čempionāta kvalifikācijas normatīvu (ar tādu domu pie mums brauc Somijas stafešu skrējēji), bet 38 disciplīnās savu varējumu rādīs visu triju Baltijas valstu U-18 izlases.
Šodien Valmierā, tirdzniecības centra Valleta trešajā stāvā, un piektdien un sestdien stadionā ir aplūkojama īpaša Valsts prezidenta balvas vieglatlētikā jubilejai veltīta izstāde, bet sacensību atklāšanas noslēgumā piektdienas vakarā klausītājus ar savām nemirstīgajām kompozīcijām priecēs Jumprava.