Pazīstu vairākus cilvēkus, kuri ar neapgāžamu entuziasmu man pirms pāris gadiem un vēl nesenā vēsturē klāstīja, ka futbols kā sporta veids ir karalis arī Latvijā. Mēģināju pārliecināt par basketbola tradīcijām un panākumiem, hokeja emocionalitāti un fanātismu, taču tā arī neizdevās.
Šādu rakstu vēlējos publicēt jau pēc visu trīs Latvijas klubu izstāšanās no Eiropas kausa, taču varbūt pat labi, ka atliku. Norima emocijas, parādījās kārtējā ziņa par "aizdomīgām spēlēm", kā arī vēl virkne objektīvas vai mazāk objektīvas informācijas.
Kas Latvijā ir futbols?
Neesmu iedziļinājies Latvijas futbola vēsturē, taču jebkuram zināms, ka neesam uzvarējuši nevienu Eiropas čempionātu vai Pasaules kausu. 2004. gadā notika kosmiskas sportiskas veiksmes un meistarīgas postpadomju paaudzes sintēze, kas galu galā Latvijai deva iespēju piedalīties Eiropas čempionātā. Nekā loģiska, ja aplūko, kādā "cilvēka ķermeņa vietā" tas atrodas 10 gadus vēlāk. Toreiz futbols tiešām sasniedza savu augstāko punktu, un pat šī raksta autors sajuta lepnumu par savas valsts nacionālo izlasi. Vairāki spēlētāji pēc šī čempionāta tika itin solīdos Eiropas klubos, un „uz papīra" Aleksandra Starkova vadītā komanda tiešām izskatījās solīdi. Diemžēl līdz ar paaudžu maiņu, izmainījās arī izlases sniegums, rokraksts un vieta FIFA rangā. Šobrīd esam 109. vietā, taču jāatceras, ka 2009. gadā bijām pat 45. spēcīgākā izlase uz futbola kartes. Mums ir izlase bez sava stadiona ("Skonto" stadions drīzumā var pārtapt biroju kvartālā vai maksas stāvvietā), kura spēlē "aizvakardienas" futbolu ar objektīvi zemu meistarības līmeni. Domāju, ka nebūtu objektīvi izlases spēli salīdzināt ar Eiropas spēcīgākajām un varenākajām izlasēm, taču mēs acīmredzami atpaliekam arī no vidusmēra komandām, šad un tad pārspējam mūsu Baltijas kaimiņus un itin regulāri mūs pakaunina kāda no pundurvalstiņām.
Ja par izlases sniegumu nav liela pamata lepoties, tad ar Latvijas klubu futbolu ir vēl vājāk. Apzināti lietoju pieklājīgus izteicienus, jo pazīstu vairākus futbolistus personīgi un cienu viņu ieguldīto darbu treniņos un attieksmi pret spēli, ko viņi bez šaubām mīl. Latvijas virslīgas čempionātā šobrīd spēlē 10 klubi. Vairāki no tiem īsti futbolu nespēlē, jo nodarbojas ar totalizatoru biznesu. Daži ir izteikti amatieri. Šobrīd Latvijā ir viens profesionāls un stabils klubs - FK "Ventspils", titulētais "Skonto" šobrīd atrodas uz skuju takas. Jāpiemin arī pozitīvie piemēri - beidzot Daugavpilī ir viens futbola klubs, kurš spēlē godīgu spēli, Jelgavā uz spēlēm nāk pustūkstotis skatītāju, bet Liepājā veiksmīgi atdzimst "Metalurga" pēctecis. Un vēl mums ir arī spēlējošie studenti, taču šie jaunie futbolisti, visticamāk, izaugs par krietniem pilsoņiem, nevis par profesionāliem sportistiem.
Pagājušajā nedēļā trīs Latvijas virslīgas klubi beidza dalību Eiropas kausā - pēc spēka otrajā spēcīgākajā klubu turnīrā Eiropā. Grūti kaut ko pārmest jelgavniekiem, kurus pamatīgi izskoloja norvēģu "Rosenborg" (divu spēļu summā 0:6), vēl smagākas dienas bija "interesantajai" Rīgas komandai ar nosaukumu "Daugava", kura divās spēlēs savos vārtos ielaida astoņas bumbas. Ja pieņemam, ka meistarība kaut ko sportā tomēr nosaka, tad šo abu Latvijas klubu zaudējums ir loģisks. Lai kā arī nevēlētos, loģisks šķita arī Daugavpils "Daugavas" zaudējums Fēru salu (tur dzīvo ap 50 000 iedzīvotāju) pagājušās sezonas sestajam spēcīgākajam klubam "Vikingur". It kā traģiski, taču Fēru salu klubs Eirokausos ir izdarījis to, par ko Latvijas klubi var tikai sapņot - iekļuva turnīra otrajā kārtā. Jā, mēs runājam par pundurvalstiņas sesto spēcīgāko komandu!
Nobeidzot šo apcerīgo rakstu, jāsecina, ka Latvijas futbola kopējā nelaime ir finanšu trūkums. Ja klubiem būtu vairāk eiro kabatā, tiktu iegādāti meistarīgāki leģionāri, jo mūsu pašu produkts nespēj (ar pāris izņēmumiem) konkurēt ar Eiropas viduslīmeņa futbolistiem, tātad iegādājoties spēcīgus leģionārus, paaugstinātos līmenis ne tikai Latvijas virslīgas čempionātā, bet arī konkrētajā klubā. Ir tomēr milzīga atšķirība - trenēties ikdienā ar kaimiņu Juri vai mēģināt atņemt bumbu kādam brazīlietim, čīlietim vai spānim. Pieci, seši šādi spēlētāju ilgtermiņā noteikti palīdzētu meistarībā augt arī mūsu jaunajiem talantiem. Kā iegūt naudu? Šo jautājumu var risināt ļoti radoši...
Varētu jau mēģināt Latvijas futbolu saukt par karali, taču sportiskās vērtības man to neļauj darīt, vismaz ar kādu apģērba gabalu ir jāpiesedz totalizatora skandāli, neizmaksātās algas, boikoti un federācijas klerki. Izvēlējos bikses.
No sirds novēlu veiksmi "Ventspils" futbolistiem, kuri kā vienīgie ir palikuši uz Eiropas skatuves. Spēle "Swedbank stadion" Zviedrijas pilsētā Malmē sāksies pulksten 20.00.
