\\Sports

Pasaules kausa (anti) varoņi

 
©scanpix

Pasaules čempionātā futbolā otrdienas vēlā vakarā noskaidrojās pēdējais ceturtdaļfinālists, un par to kļuva Beļģijas izlase. Tagad čempionātā ir divas brīvdienas, bet jau rīt tiks aizvadīti pirmie divi ceturtdaļfināli. Priekšsacīkstēs un astotdaļfinālos bija varoņi un antivaroņi, bija daudz interesantu notikumu, rekordu un faktu.

Unikāls gadījums tika fiksēts pēc pēdējās ceturtdaļfināla spēles, kurā Beļģija papildlaikā ar 2:1 pārspēja ASV. Šis čempionāts kļuvis par pirmo finālturnīru vēsturē, kad pirmo izslēgšanas spēļu kārtu pārvarējušas visas priekšsacīkšu grupu uzvarētājas – Brazīlija, Kolumbija, Francija, Vācija, Nīderlande, Kostarika, Argentīna un Beļģija.

Pēc tam, kad grupu turnīrā tika sasniegta augstākā rezultativitātes pasaules čempionātu vēsturē, astotdaļfinālos viss aizgāja pretējā virzienā – astoņās spēlēs gūti tikai 15 vārti. Tikpat mazrezultatīva pirmā play off kārta bijusi arī 2006. gada finālturnīrā.

Astotdaļfināli tika pabeigti ar vēl vienu finālturnīru rekordu. Šajā gadījumā ar individuālo. Šajā mačā pamatīgi norauties dabūja ASV izlases vārtsargs Tims Hovards, kurš atvairīja 16 pretinieku sitienus. Pamatlaikā viņam bija jāatvaira divpadsmit sitienus, kas tobrīd bija šā čempionāta rekords. Visa mača laikā pa Hovarda vārtiem tika izdarīti 23 sitieni.

22. jūnija mačā starp ASV un Portugāli (1:1) amerikāņu labā vārtus guva Džeremijs Džonss. Finālturnīru vēsturē viņš savu vārdu ierakstījis kā futbolists, kurš guvis 2300 vārtus. Neliela, taču jubileja ir un paliek jubileja.

Savā ziņā unikāls bija Kostarikas un Grieķijas mačs, kurā tika parādītas astoņas dzeltenās un viena sarkanā kartīte. Nevienā citā spēlē tik daudz kartīšu nebija parādīts. Līdz šim turnīra laikā tiesneši no kabatas izvilkuši 159 dzeltenās un tikai 10 sarkanās. Visskarbākais no kartīšu dalītājiem bija tiesnesis no Austrālijas Bens Viljamss, kurš trīs spēlēs parādījis 15 dzeltenās un divas sarkanās kartītes. Komandām visvairāk izcēlušās Kostarikas, Grieķijas un Urugvajas izlases – visām pa septiņām dzeltenajām un vienai sarkanai kartītei. Viskorektākā bijusi Vācijas izlase, kurai parādītas tikai divas dzeltenās kartītes. Individuāli izcēlušies trīs futbolisti – Oskars Duarte no Kostarikas, Kostass Kacuraniss no Grieķijas un Vilsons Palasioss no Hondurasas, kuri katrs nopelnījuši pa vienai sarkanajai un divām dzeltenajām kartītēm.

Par pasaules čempiona titulu cīņu turpinās astoņas komandas. Tiešu puse komandu pārstāv Eiropu, trīs izlases ir no Dienvidamerikas un viena – no Centrālamerikas. Ja par aizvadīto spēļu atskaites punktu ņem vidēji mačā izcīnītos punktus, tad šobrīd vissekmīgāk spēlē Dienvidamerikas komandas. Šī reģiona izlases čempionātā ir aizvadījušas 23 spēles un vidēji katrā mačā izcīnījušas 2,13 punktus. Eiropas reģiona izlasēm bijušas 45 spēles, un tajās izcīnīti vidēji 1,64 punkti spēlē. Trešajā vietā ar 1,27 punktiem ir Centrālamerikas zonas komandas. Āfrikas izlases ik mačā izcīnījušas 0,71 punktu, bet Āzijas – tikai 0,25. Vislielākā eiropiešu dominance pēdējos gadus bijusi 1994. gadā, kad ceturtdaļfinālā spēlēja septiņas mūsu kontinenta izlases. Savukārt pirms četriem gadiem – tikai trīs.

Čempionātā atlicis aizvadīt astoņas spēles, un ļoti iespējams, ka atlikušajos mačos tiks labots 1990. gada turnīra rekords, kad astoņos mačos uzvarētāja noskaidrošana notika papildlaikā vai pēcspēles 11 m sitienos. Šogad ir aizvadītas astoņas play off spēles, piecās no tām bija nepieciešams papildlaiks un divās – 11 m sitienu sērija. 2006. gadā bija sešas papildlaika spēles, no kurām četras ar 11 m sitieniem.

Brazīlijas izlasei (pret Čīli) bija ceturtā spēle, kurā bija nepieciešams papildlaiks vai pat pēcspēles sitieni. Vēl pa četrām šādām spēlēm ir Vācijai, Francijai, Argentīnai un Itālijai, un visas šīs komandas ir rekorda līdzautores. Visās četrās spēlēs uzvaras izcīnījusi tikai Vācija.

Par vēl vienu finālturnīru rekordu šobrīd cīnās Argentīnas izlase. Tiesa, ar šo rekordu nevajadzētu lepoties, taču tāda nu reiz ir dzīve. Astotdaļfināla mačā pret Šveici argentīnieši nopelnīja 115. kartīti (dzeltenās un sarkanās kopā skaitītas) un šajā rādītājā panāca Vāciju. Vēl viena kartīte, un Argentīna būs rekordiste. Ja vien vācieši nepacentīsies un nesapelnīs vairāk plāksteru.

Līdz šim (izņemot pēcspēles 11 m sitienus) tiesneši piešķīruši 11 pendeles, no kurām tikai viena netika realizēta, un šīs neveiksmīgās pendeles autors ir grieķis Teofaniss Gekass. Viņam pietrūka pavisam maz, lai kļūtu par visu laiku vecāko spēlētāju, kurš nav realizējis 11 m soda sitienu. Dienā, kad Gekass nerealizēja pendeli, viņš bija 34 gadus un 37 dienas vecs. Kad 1994. gadā vienpadsmitnieku nerealizēja Barēzi, viņš bija 34 gadus un 70 dienas vecs.

Nigērijas un Bosnijas mačā (1:0) vienīgos vārtus guva Odemvinge. Šis ir tikai trešais gadījums finālturnīru vēsturē, kad futbolists pārspēj vārtsargu, ar kuru ikdienā viņš pelna iztiku vienā klubā. Šajā spēlē Bosnijas vārtus sargāja Begovičs, un pagājušajā sezonā abi pārstāvēja Anglijas premjerlīgas klubu Stoke City. 2006. gadā Zidāns pārspēja Kasiljasu, bet pirms četriem gadiem Sneiders – Sezaru.

2010. gada pasaules čempione Spānija jau labi sen šā gada turnīru vēro mājās uz sava dīvāna un TV ekrānos, taču savu vārdu futbola vēsturē viņi atstājuši arī šogad. Spānija kļuva par pirmo izlasi, kura, čempiones godā esot, nākamajā turnīrā uzvarētāja laurus nolika jau pēc otrās spēles. Nākamais ieraksts, par kuru ir mazāks kauns – Spānijas izlase ir ceturtā čempione, kura nākamajā turnīrā nespēj izkļūt no grupas. Šajā sarakstā ārpus konkurences ir Itālija, kura tālāk par grupas turnīru nav tikusi pat divas reizes – 1950. un 2010. gadā. Brazīlija un Francija to izdarījušas pa vienai reizei (attiecīgi 1996. un 2002. gadā).

Priekšsacīkšu turnīru bez uzvarām pabeidza astoņas komandas – Kamerūna, Austrālija, Japāna, Anglija, Hondurasa, Irāna, Gana un Koreja. Visvairāk šis fakts kaulos kož korejiešiem, jo šis viņiem ir jau sestais finālturnīrs, kurā nav izcīnīta neviena uzvara. Šī antirekorda gods viņiem ir jādala vēl ar divām izlasēm – ar Meksiku un Bulgāriju.

Antirekordistu pulciņam ir pierakstījusies arī Hondurasas izlase. Kad pirmajā kārtā Hondurasa ar 0:3 piekāpās Francijai, tā bija jau piektā finālturnīru spēle pēc kārtas, kurā hondurasieši nav guvuši vārtus. Arī Alžīrija šogad aizvadīja savu piekto pēc kārtas bezvārtu spēli. Kopš 1994. gada šajā sarakstā bija tikai viena izlase – Bolīvija.

Sev jau piederošo rekordu vēl vairāk var uzfrišināt Brazīlijas izlases galvenais treneris Luiss Felipe Skolari – viņš, būdams galvenā trenera amatā, nav zaudējis jau 16 pasaules čempionāta spēlēs pēc kārtas. 2002. gadā kā Brazīlijas izlases trenerim viņa kontā septiņas šādas spēles. 2006. gadā jau kā Portugāles izlases galvenais treneris viņš nezaudēja piecos mačos pēc kārtas, bet šogad atkal jau kā Brazīlijas treneris – vēl četras šādas spēles.

Astotdaļfināla spēle starp Brazīliju un Čīli bija īpaša ar to, ka abas komandas kopā skaitot nerealizēja piecus pēcspēles 11 m sitienus, kas ir finālturnīru rekorda atkārtojums. 1990. gadā piecus sitienus nerealizēja Argentīna un Dienvidslāvija, 2002. gadā – Spānija un Īrija un 2006. gadā Portugāle un Anglija.