\\Sports

Treneri liedz futbolistiem seksu un pieeju sociālajiem tīkliem

 
©scanpix

Ar Brazīlijas un Horvātijas izlašu spēli ceturtdien vēlu vakarā sākās kārtējais Pasaules kausa izcīņas finālturnīrs futbolā – sacensības, kas notiek reizi četros gados un popularitātes ziņā atpaliek vien no vasaras olimpiskajām spēlēm. 32 izlašu futbolisti, kuri piedalās finālturnīrā, jau nedēļām dzīvo gaisotnē, kas ir «kaujas apstākļiem pietuvināta», un atkarībā no treneru štāba izpratnes par disciplīnu spiesti samierināties ar dažādiem ierobežojumiem.

Vai futbolisti drīkst mīlēties?

Gandrīz pirms katra Pasaules kausa izcīņas finālturnīra medijos sākas diskusijas par to, vai sportistiem būtu lietderīgi nodarboties ar seksu – nē, ne jau spēļu laikā, bet gan, piemēram, brīvdienās, kas parasti tiek dotas pēc mačiem. Stingras disciplīnas piekritēji parasti mēdz atsaukties uz antīko vēsturi, atgādinot, ka Senajā Grieķijā pirms svarīgiem sporta sarīkojumiem sportisti atturējās no mīlēšanās, tādējādi saglabājot ne tikai fiziskos spēkus, bet arī agresiju, kas nepieciešama, lai uzvarētu sacensībās. Liverpūles universitātes profesors Gregs Vaits atzinis, ka grieķi patiešām tā domājuši, taču, spriežot pēc visa, kļūdījušies. «Viņi uzskatīja, ka sekss var traucēt laba rezultāta uzrādīšanai, jo pēc seksuālā baudījuma sasniegšanas cilvēks sajūt eiforiju, kas mazina agresiju. Taču mūsdienās veiktie pētījumi šo pieņēmumu apgāž – noskaidrojies, ka sekss neatstāj nekādu iespaidu uz spēlētāju rezultātiem, ja ar to saprotam viņu darba ražīgumu,» skaidrojis Vaits. Speciālists atzinis – ja sportists mīlas priekiem nododas lielāko daļu nakts, tas nozīmē, ka viņš pienācīgi neizguļas, bet tie jau ir neizbēgami enerģijas zaudējumi, kas patiešām var atstāt iespaidu uz viņa sniegumu laukumā.

Taču pat šajā gadījumā var runāt vienīgi par to, ka mīlas priekiem nav lietderīgi nodoties naktī pirms spēles. 1995. gadā izdevums «Journal of Sports Medicine and Physical Fitness» rakstīja – eksperimentālā ceļā (proti, veicot sportistu pārbaudes uz trenažieriem) noskaidrots, ka enerģijas zudumi jūtami ne ilgāk kā 12 stundas pēc mīlēšanās. Savukārt pērn Monreālas universitātes zinātnieku pētījumā secināts, ka vīrieši seksa rotaļu laikā vidēji zaudē tikpat daudz enerģijas, cik būtu prasījusi aptuveni 20 minūšu ilga malkas skaldīšana – labi trenētiem profesionāliem sportistiem tas esot nieks. Līdz ar to priekšplānā izvirzās nevis fiziskais, bet gan psiholoģiskais un emocionālais aspekts. Proti, ir cilvēki, kuriem maksimāla mobilizēšanās mērķa sasniegšanai un dzelzs disciplīna palīdz, bet ir arī tādi, kuriem ilgstoša atturēšanās no seksa rada tādus pārdzīvojumus, kuru sekas redzamas arī laukumā. Treneru štāba uzdevums ir atrast zelta vidusceļu, un grūti par šo problēmu atrast precīzāku izteikumu kā slavenā vācu futbolista, tagad ASV izlases galvenā trenera Jirgena Klinsmana sacīto. «Katra tauta ir atšķirīga. Es esmu spēlējis dažādās valstīs, arī vietās, kur spēlētāji savas sievas un draudzenes neredz mēneša vai pat divu garumā. Katra komanda, katra valsts šo jautājumu risina atšķirīgi, atkarībā no savām kultūras īpatnībām,» sacījis Klinsmans, piebilstot, ka amerikāņu izlases futbolistiem brīvdienās nebūs liegts tikties ar savām mīļotajām un darīt to, ko nu šādos gadījumos pieņemts darīt.

Bosniešiem iesaka pašapmierināties

Iepriekšējo turnīru pieredze liecina – ja kāda komanda, kas cerējusi uz augstiem rezultātiem, neveiksmīgi uzsākusi čempionātu, treneri mēdz pievilkt grožus, un viens no pirmajiem aizliegumiem attiecas tieši uz iespēju brīvo laiku pavadīt kopā ar pretējā dzimuma pārstāvēm.

Pašlaik par galveno diktatoru tiek uzskatīts Bosnijas un Hercegovinas izlases galvenais treneris Safets Sušičs, kurš paziņojis, ka viņa komanda ieradusies Brazīlijā nevis izklaidēties, bet sasniegt pašus augstākos mērķus. Tādēļ tajā valdīšot armijas disciplīna, turklāt Sušičs piebildis, ka gatavs to personīgi paskaidrot ikvienam futbolistam, kurš domā citādi. «Mani neuztrauc, kāda kārtība ir citās komandās, bet Brazīlijā nekāda seksa mūsu futbolistiem nebūs. Man ir vienalga, kā spēlētāji domā atrisināt šo problēmu – manis pēc, ja vēlas, lai masturbē,» skarbi paudis treneris.

Līdzīga nostāja ir Meksikas izlases galvenajam trenerim Migelam Erreram, kurš atgādinājis, ka komanda dodas uz pasaules čempionātu, nevis kādā kruīza braucienā. «Ja spēlētājs nespēj no dzimumattiecībām atturēties 20 vai 30 dienas, viņš nav īsts profesionālis,» paziņojis treneris, piebilstot, ka visa čempionāta laikā izlases spēlētājiem liegts tikties ar sievietēm. Interesanti, ka pirms nepilna mēneša Meksikas futbola federācijas pārstāvis Rikardo Palajess apgalvoja diametrāli pretējo – proti, spēlētāju sievas un draudzenes došoties uz Brazīliju, un brīvdienās sportistiem būs atļauts ar viņām tikties. «Galvenais, lai viņi nemīlētos viens ar otru,» par futbolistiem sacījis funkcionārs, kurš kopš tā laikā kļuvis par «persona non grata» liberāļu un politkorektuma dievinātāju acīs.

Trešā izlase, kuras futbolistiem sekss čempionāta laikā ir ārpus likuma, ir Gana. Tās treneru štābs pieņēmis speciāli nolīgtā psihologa Gordona Donnira rekomendāciju, aizliedzot spēlētājiem tikties ar pretējā dzimuma pārstāvēm. «Vai jūs iedomātos ņemt sievu līdzi karā? Nu, nē, taču, tāpēc, ka karā nedrīkst emocionāli atslābināties, aizmirst mērķi! Tas pats attiecas un futbolu,» skaidrojis psihologs.

Par nelielu jautrību, apspriežot šo problēmu, parūpējušies pāris citu izlašu treneri. Piemēram, Brazīlijas izlases vadītājs Luiss Felipe Skolari sacījis, ka futbolistiem neesot rekomendēts nodarboties ar mīlas priekiem akrobātiskās pozās. Par to, kādas ir šīs pozas un kā viņš grasās kontrolēt rekomendācijas ievērošanu, Skolari gan atteicies runāt. Savukārt Francijas izlases galvenais treneris Didjē Dešāns izteicies par nepieciešamību ievērot mērenību, sakot, ka neviens futbolistus neierobežos, kamēr viņi pārāk neaizrausies. Tas atkal izraisījis papildu jautājumus, uz kuriem atbildes nav sniegtas. Turklāt franču žurnālisti fiksējuši, ka tikai puskilometra attālumā no izlases bāzes atrodas bordelis, atgādinot, ka izlases spēlētāji agrāk jau iekūlušies nepatikšanās, kas saistītas ar nepilngadīgu prostitūtu pakalpojumiem. Dešāns uz šo aizrādījumu reaģējis asprātīgi, paziņojot, ka savā «melnajā sarakstā» reģistrēšot ne tikai futbolistus, bet arī žurnālistus, kuri dodas uz prieka namu.

Mēnesis bez interneta un videospēlēm

Mūsdienās jaunās paaudzes pārstāvjiem dzīve tīmeklī ir kļuvusi par ikdienu, un futbolisti šajā ziņā nav izņēmums. Taču vairāku izlašu spēlētājiem tagad nāksies atturēties no ieraduma katru savu soli dokumentēt sociālajos tīklos. Jau oktobrī par to lietošanas aizliegumu paziņoja Itālijas izlases galvenais treneris Čezāre Prandelli. Dīvaini, bet viņa rīcību izprata pat vietējie mediji, skaidrojot aizliegumu ar to, ka trenerim jāmēģina savaldīt nesavaldāmais Mario Balotelli, kurš sociālajos tīklos mēdz veikt itin skandalozus ierakstus – te atbalstot mafijas bosus, te lamājot politiķus vai citu komandu futbolistus. Itālijas valstsvienības vadītājam piekritis Kostarikas izlases galvenais treneris Horhe Luiss Pinto. «Čempionāta laikā mobilās ierīces un citas sakaru iekārtas būs aizliegtas,» viņš paziņojis.

Citās komandās tik striktu aizliegumu nav, taču uz mazākām aktivitātēm sociālajos tīklos savus padotos aicinājis gan pasaules čempiones Spānijas treneris Visente del Boske, gan Krievijas izlases vadītājs Fabio Kapello – krieviem «silti ieteikts» nelietot «Twitter» un nepublicēt internetā fotogrāfijas. Savukārt Beļģijas izlases galvenais treneris Marks Vilmotss ārpus likuma pasludinājis gados jauno futbolistu iecienītās videospēles, paziņojot, ka futbols «jāspēlē uz laukuma, nevis ekrānā».

Liela uzmanība pievērsta arī sportistu pārtikai, un tas, ka gandrīz visās izlasēs noteikts aizliegums gāzētiem dzērieniem un ātrajām uzkodām, ir saprotams. Taču atkal pārsteigusi Meksika, kuras spēlētāji jau vairākas nedēļas uzturā nelieto liellopu gaļu. Tam gan ir racionāls izskaidrojums – 2011. gadā pieci izlases spēlētāji tika diskvalificēti par dopinga lietošanu, jo viņu organismā bija atrasts aizliegtais klenbuterols. Šo preparātu mēdz dot govīm, lai uzlabotu liellopu gaļas kvalitāti, un meksikāņi nav vēlējušies lieki riskēt. Tāpat to nevēlas Anglijas izlases vadītāji, kuri aizlieguši futbolistiem peldēties okeānā, jo esot risks inficēties ar dažādām kaitēm.

Tikmēr Irānas komandas futbolistiem aizliegts pēc spēles apmainīties krekliņiem ar pretiniekiem. Taču ne jau ideoloģisku, bet gan ekonomisku apsvērumu dēļ. Federācija beidzamo mēnešu laikā zaudējusi vairākus sponsorus, tādēļ spējusi iegādāties ierobežotu skaitu formas tērpu, un pēc katras spēles krekliņi tiks mazgāti, lai tos varētu izmantot nākamajā mačā.