Ap Murjāņu Sporta ģimnāziju savērpies īsts kaislību virpulis. Valdības lēmums skolas rekonstrukcijai atvēlēto naudu atdot citām sporta jomām faktiski pārvilcis svītru mācību iestādes nākotnei, uzskata skolas kolektīvs. Cerība gan vēl esot, jo līdz 13. maijam visām iesaistītajām pusēm Ministru kabinetā jāiesniedz skolas attīstības plāns, un tad varbūt izdosies pārliecināt, ka Murjāņiem jābūt!
Tikmēr skolā darbs nav apstājies. Dienā, kad Neatkarīgā viesojās Murjāņos, audzēkņi un pedagogi sparīgi talkoja. Direktors gan aizdevies uz Rīgu, uz kārtējo sanāksmi, kurā cenšas pierādīt, ka Murjāņi jāsaglabā un jāattīsta un ka nevajag atņemt rekonstrukcijai paredzētos 9 miljonus eiro.
Nenoteiktība jau 20 gadus
Skolas lielo saimniecību izrāda direktora vietnieces – Marija Iecelniece un Astrīda Pastare, kuras atzīst, ka no visām peripetijām, bet galvenais – no ilgstošās neziņas, esot pagurušas. Murjāņu laiva šūpojoties jau 20 gadu, un, ja trīs gadi paejot mierīgi, tad jau zinot – atkal sāksies. «Visi, kas ierodas, te redz tikai slikto – laika zoba sagrauztas ēkas un noplukušo materiālo bāzi, bet nesaredz to lielo darbu, kas ieguldīts. Pierādījums tam ir labie sportiskie (un arī olimpiskie) rezultāti, ko sasnieguši murjānieši,» teic M. Iecelniece. Mazliet rezignēti gan piebilstot, ka neviens jau nenoliedz – materiālā bāze ir bēdīgā stāvoklī un nopietni remonti nav bijuši gandrīz 50 gadu, kopš izveidota skola. Tomēr izbrīnot valdības īsredzība, vēloties atteikties no šādas mācību iestādes. «Ar prātu visi saprot, ka šāda veida skolai jābūt. Taču kas notiek varas gaiteņos, kur par to lemj? Visvairāk sāp sirds par spēlēšanos ar mūsu bērnu nākotni,» rūgtumu neslēpj A. Pastare.
Veiksmīgs modelis
Citviet Eiropā, arī kaimiņvalstīs, šāds modelis atzīts par visveiksmīgāko. Nesen viesojusies sporta jomu pārstāvoša delegācija no Lietuvas, lai smeltos saturisko pieredzi – tur šobrīd veido divas šādas skolas. Abas ilggadējās pedagoģes uzsver, ka šeit sistēma izveidota tā, ka bērni ir pārdomāti nodarbināti – ir laiks gan mācību stundām, gan treniņiem. «Kurā skolā gan stundu plānu tā varētu sakārtot? Vai viņus uzraudzīs, lai režīms tiktu ievērots punktuāli? Tas nav vecums, kurā vari būt pārliecināts, ka bez kontroles visu izdarīs paši,» bilst M. Iecelniece.
Protams, esot tādi, kas atklāti paužot – kam celt ko jaunu laukos? Tas gan neesot nekas jauns, jo reiz jau bijis mēģinājums Kuldīgā izveidot šādu internātu, bet neviena skola nav bijusi ar mieru piemēroties sportistu režīmam. Tāpat bijis nodoms skolu sadalīt pa dažādām vietām, kur uzbūvētas sporta halles, kurām šobrīd nav izmantojuma.
Gatavi mainīties
«Izglītības un zinātnes ministrija mudina mūs – mainieties! Esam gatavi to darīt un pašlaik esam nolēmuši iet profesionālās izglītības ceļu: lai skolēns, pabeidzot Murjāņus, varētu iegūt arī profesiju, piemēram, trenera palīga kvalifikāciju,» par iecerēm stāsta M. Iecelniece. Bieži izskanot viedokļi, ka Murjāņos ir grūtības ar mācību programmas apguvi, bet – tā neesot! Lūk, no pērnā gada beidzējiem visi turpinājuši mācības kādā no izglītības iestādēm, arī ārzemēs. Skolēni esot motivēti un, par spīti sacensībām un treniņiem, zinot – atlaides mācībās nebūs un visi kontroldarbi un ieskaites būs jānokārto.
Audzēkņi par skolu
Arī skolas audzēkņi ir par to, lai šī vieta arī turpmāk būtu sportistu mācību un treniņu bāze. Volejbolisti, 12. klases audzēkņi Māris Lancmanis un Artūrs Beiša kā argumentu par labu skolai min tradīcijas un pārdomāto sistēmu, kas bijušas par pamatu jauno sportistu atzīstamajiem rezultātiem. Viņi uzteic arī labos treniņu apstākļus, norādot, ka «patiesībā volejbolam nemaz nevajag jaunas manēžas – pietiek ar normālu zāli». Prasības esot adekvātas, ar visu varot tikt galā, ja tikai vēlas. «Šāds modelis tiešām ir labs, jo var apvienot gan mācības, gan sportu – režīms ir labi pakārtots. Viss ir kompakti – treniņu vieta un mācību klases. Ir pat labāk, ka bāze nav izvietota pašā pilsētā, jo tur vilinājumi izklaidei būtu pārāk lieli un skolotājiem savākt mūs diez vai izdotos tik labi kā šeit,» domā Māris un Artūrs, kuru dzimtās pilsētas ir Kuldīga un Valka. Abi ir pārliecināti, ka lēmums par labu mācībām Murjāņos bijis pareizs – te arī nostiprinājusies apņemšanās turpināt sportistu karjeru.