Lipmana – Nolana ziepju opera
Situācija ar un ap hokeja izlases galveno treneri Tedu Nolanu nudien ir ļoti interesanta. Galvenajam pirmdien bija jāierodas savā darba vietā, taču viņa darba devēju Kirovu Lipmanu sasniedza tikai Nolana telefona zvans – viņš ar izlasi sākšot strādāt tikai, sākot ar trešdienu. Proti, teju mēnesi vēlāk kopš pirmās oficiālās izlases darba dienas.
Šoreiz būs jāiztiek tikai un vienīgi ar minējumiem un jātic šajā lietā iesaistīto personu teiktajiem vārdiem. Sāksim ar Nolanu. Oficiāli viņa kavēšanās ar ierašanos savā darba vietā tiek piesegta ar aizņemtību Bufalo. Tas nekas, ka regulārā sezona NHL ir beigusies labi sen un arī Sabres jau labu laiku atrodas atvaļinājumā. Laiku pa laikam Nolans līdz Rīgai nosūta kādu vēsti, ka viņam jau tagad ir sākusies gatavošanās nākamajai NHL sezonai un darba esot tik daudz, ka pietrūkstot laika noslaucīt sasvīdušo pieri. Savukārt citas ziņas vēsta pavisam par ko citu – viņa darba devējs Latvijā Latvijas Hokeja federācija un Kirovs Lipmans nesteidzoties ar darba samaksu. Ja nav samaksāts par padarīto darbu (par olimpiskajām spēlēm), tad Latvijas izlase var pastāvēt uz rezerves sliedēm.
Rīgā, respektīvi, Raunas ielā, kur savu darba grāmatiņu ir nodevis Nolans, ir pavisam cits noskaņojums. Atlika pavērt muti un likt Kirovam Lipmanam izdzirdēt Nolana vārdu, kā sekoja pamatīgs vulkāna izvirdums. LHF prezidenta balss uz visskaļāko tika pagriezta tajā brīdī, kad apjautājos – kāpēc Nolans nav saņēmis nopelnīto samaksu? Nav vērts atkārtot Lipmana teikto, taču galvenā doma bija šāda – viss ir samaksāts un samaksāts ir pat vairāk par solīto. Kam šajā Lipmana – Nolana ziepju operā vairāk (ne)ticēt, ir katra ziņā, taču visiem ir zināms, ka Nolans NAV KOPĀ AR IZLASI kopš pirmās dienas un, ja Lipmana teiktajam ir kaut 99% patiesības, tad jebkurā darbavietā, kur viņa pakļautībā esošais darbinieks darbā nav rādījis savu degunu teju mēnesi, viņš sen būtu atlaists. Arī Lipmanam bija vai joprojām ir visas tiesības parādīt, kurš te pasūta mūziku (darba devējs) un kuram šī mūzika ir jāklausās (darba ņēmējs). Kad Rīgā spēlēja Francijas izlase, arēnas gaiteņos it kā nejauši esot tikusi palaista pīle par Nolana palaišanu prērijās. Nejauši vai jauši, taču savs racionālais piegājiens šai pīlei bija. Šādā veidā tika taustīta žurnālistu reakcija, kāda tā varētu būt, ja Nolans tik tiešām būtu atlaists. Ja Lipmans spēlētos ar darba devēja kārtīm, viņa lēmums par Nolana atbrīvošanu būtu loģisks. Nauda tiek maksāta (tā apgalvo Lipmans), bet darbinieks neatrodas pie virpas. Kur loģika, kāpēc viņš nav atlaists? Taču Nolans joprojām skaitās Latvijas izlases galvenais treneris un visas pazīmes rāda, ka viņš šajā amatā paliks līdz pēdējai izlases spēlei pasaules čempionātā, jo Kirovam nemaz nav izdevīgi viņu atbrīvot. Tagad atbrīvot.
Šobrīd Nolans Lipmanam ir buferis turpmākajām nedēļām. Pieņemsim, ka Latvijas izlase pasaules čempionātā nospēlēs ļoti pieklājīgi. Vārdu pieklājīgi katrs var iztulkot pēc sava prāta. Pieņemsim, pieklājīgi varētu būt iekļūšana ceturtdaļfinālā. Pusfināls vai medaļas jau skaitītos ļoti pieklājīgi vai pat izcili. Ja Minskā tiek izspēlēts šāds scenārijs, Kirovs varēs ziņot: redziet, cik es pareizi izdarīju, ka neatbrīvoju Nolanu! Punkts!
Arī otra scenārija gadījumā Lipmans varēs izspēlēt Nolana kārti. Ja izlase Minskā paliks kaut kur ap sev tik ierasto desmito vietu, Kirova sakāmo jau šodien varam paredzēt – ja treneris izlasei pievienojas tikai nedēļu pirms čempionāta, nekas labāks arī nevarēja būt. Punkts! Ja būs vēl sliktāk par iesildīto desmitnieku, tad atkal galdā varēs sist Nolana kārti – nu, ko citu varēja sagaidīt no izlases! Es viņam uzticējos, bet Nolans mani pievīla. Kurš šajā situācijā būs vainīgais? Protams, ka Nolans! Ja būs ceturtdaļfināls, tad kurš būs varonis? Protams, ka... Ne jau Nolans.