MARATONS: Dzīvais spidometrs distancē – tempa turētājs

Ja esat pieteicies noskriet pusmaratona distanci šā gada Nordea Rīga maratonā, ziniet, ka jau trešo gadu tempa turētājs būs salaspilietis Krišjānis Berķis.

Savulaik Krišjānis skriešanai pievērsies, lai nomestu lieko svaru, par ko tagad varētu domāt, ka viņš joko. To vairs nepateikt. Līdz šim Krišjānis sakolekcionējis 16 pusītes un noskrējis divus maratonus. Jautāts, kas viņu mudinājis vairs neskriet kā sacensību dalībniekam, bet gan palīdzēt pieveikt distanci citiem, viņš atsaka, ka tās galvenokārt ir emocijas: „Kad redzu, ka cilvēks jau ir nomocījies, un, piemēram, pasaku, cik labi viņam sanāk, uzreiz var redzēt, kā viņš iztaisnojas, sāk smaidīt un galu galā arī veiksmīgi finišē. Tas ir pavisam citādi nekā skriet tikai sev, lai kaut ko pierādītu. Iedvesmot citus – tā ir iedvesma un prieks arī man pašam.”

Kā lasāms Nordea tempa turētāju CV, Krišjānis jau ierindojams vairāk pieredzējušo tempa turētāju vidū, viņa kontā šajā lietā ir pieredze no pusmaratoniem arī Valmierā, Siguldā un Biķerniekos. „Sacensībās mūs var pazīt pēc atšķirīga tērpa, kas savukārt ir vienots tempa turētājiem un ir tādā pašā krāsā kā piestiprinātie baloni, lai jau pa gabalu var saskatīt,” stāsta Krišjānis, atzīstot, ka vēl pirms pāris gadiem sacensību dalībniekiem nav bijis izpratnes, kas ir tempa turētāji. „Cita lieta ir ar ārzemniekiem, kuri uzreiz pienāk klāt, šad tad pārjautā, kāds būs mans skriešanas temps distancē, un tad viņi mierīgi čilo skrienot – pie reizes apskata pilsētu, kas šādā veidā ir ļoti laba ideja, bet vakarā vai jau pa dienu viņiem ieplānoti citi pasākumi. Vēl pa vidu viņi man pajautā, kurus krodziņus vai apskates vērtus objektus es ieteiktu Rīgā vai Latvijā,” turpina Krišjānis. „Citādi ir ar vietējiem skrējējiem, proti, bieži vien agrāk manīju, ka tie pulcējās man apkārt, un, kad jautāju, vai viņi skries ar mani noteiktajā tempā, viņi kautrīgi novērsās, sakot nē, bet vēlāk jau distancē viņus manīju netālu vai sev blakus un tad jau atbalstīju tāpat kā pārējos skrējējus.”

Jautāts par vēl kādiem kurioziem gadījumiem skriešanas laikā, tempa turētājs turpina: „Nu, atceros, ka distancē ar dalībniekiem apspriestie temati bijuši visdažādākie, piemēram, kāds stāstīja, ka viņu pametusi sieva, cits, jautāts, kādēļ skrien konkrētajās sacensībās, atbildēja: tāpat, saderēju ar čomiem uz kasti alus, ka noskriešu!”

Vairāk par tempa turētājiem lasiet jaunākajā žurnāla Maratons numurā