Krievijas prezidents Vladimirs Putins savulaik nosauca PSRS sabrukumu par XX gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu, un Krievijas līdera kūrēto Soču olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija diezgan precīzi ataino viņa uzskatus – tā stadionā Fišt notikušo šovu vērtē Rietumu mediji.
Atzīstot, ka no tehniskā viedokļa tas bijis spilgts, nepiemirstot paironizēt par vienu no olimpiskajiem apļiem, kas tā arī neatvērās, laikraksti uzsver, ka V. Putina stilā apieti tie Krievijas vēstures posmi, atbildes uz kuriem var izrādīties neērtas, bet glorificēti Krievijas impērijas un padomju laiki.
Visprecīzāk šo viedokli apraksta Christian Science Monitor, norādot – kad, ievērojot hronoloģiju, kas bijusi šova pamatā, pienācis laiks atbildēt uz jautājumiem, kas īsti bijis Ļeņins vai Staļins, šīs atbildes tā arī nav izskanējušas. «Pēc ainas ar asinssarkanām mašīnām un ogļmelnām lokomotīvēm skatītāji kļuva par pašas aizkustinošākās šova daļas lieciniekiem. Tā bija padomju Maskava – izaugusi uz revolucionārās industrijas pamatiem. Virs skatītāju galvām peldēja valsts smagsvara ideāli – sirpis un āmurs, gigantiskas galvas, kas simbolizēja strādnieku un kolhoznieci. Bet apakšā staroja Maskava,» raksta Christian Science Monitor.
The Wall Street Journal piebilst, ka vēsturiskā atskata laikā «nav akcentēta uzmanība nedz uz četriem kariem (ieskaitot auksto karu), kuros XX gadsimtā bijusi iesaistīta Krievija, nedz Staļina laikmeta noziegumiem, nedz grūtajiem gadiem pēc PSRS sabrukuma». Šī izdevuma rīcībā nonākusi informācija, ka pēc Starptautiskās olimpiskās komitejas lūguma no sākotnējā scenārija izsvītrotas slavas dziesmas PSRS uzvarai Otrajā pasaules karā, kā arī ievērojami, līdz vienai frāzei, saīsināta V. Putina uzruna. Christian Science Monitor rezumē, ka atšķirībā no Lielbritānijas, kas spilgti nodemonstrējusi, ka jau pārvarējusi savu impērijas periodu, un Londonā prezentējusi «Jauno Britāniju», Krievija nedz spējusi, nedz vēlējusies to izdarīt, gremdējoties pagātnes impēriskajās atmiņās un, gluži tāpat kā V. Putins, sapņojot par lielvalsts statusa atgūšanu. Arī The Independent norāda, ka apietas tādas vēstures lappuses kā Krievijas pēdējā cara Nikolaja II noslepkavošana vai notikumi, kas aprakstīti Aleksandra Solžeņicina grāmatās – tomēr tas esot saprotami, jo neviena valsts, kas nonākusi starmešu gaismā, nealkst publiski atcerēties savas vēstures nepatīkamākos posmus.
«Soču ziemas olimpiskās spēles tika atklātas ar skaļu un lepnuma pārpilnu krievu ceremoniju, kas, neraugoties uz tehnisko kļūmi, atstāja dziļu iespaidu,» uz šova spilgtumu norāda laikraksts The Independent. Gluži tāpat kā citi britu izdevumu, tas nav kavējies norādīt – ne tikai daudzi tehniskie paņēmieni, bet arī režisoru risinājumi šķituši vismaz daļēji kopēti no 2012. gada Londonas vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas. «Krievu šova režisors Konstantīns Ernsts gan bija teicis, ka viņam nepatika Londonas ceremonija, kurā bija pārāk daudz humora. Bet nekas, tieši Ernsts bija tas, kurš smējās pēdējais – spīdošs risinājums ar četriem olimpiskajiem apļiem piecu vietā,» izdevību iedzelt nav palaidis garām tabloīds The Sun. The Washington Post, savukārt piebilst, ka šo kļūmi Krievijas televīzijas skatītāji tā arī nepamanīja – viņiem paredzētajā translācijā veikli iemontēti kadri no ģenerālmēģinājuma, kas, gribi negribi, liecina par to, ka Krievija ir uz tu ar modernajām tehnoloģijām. Šī avīze arī nevēlas piekrist salīdzinājumam ar Londonas ceremoniju. «Ja Londonas šovs bija popmāksla, šī bija poēzija kustībā,» norāda laikraksts, uzsverot, ka visi sižeti bijuši lieliski pārdomāti. Kanādas laikraksts The Star savā vērtējumā liek līdzīgus akcentus, norādot, ka «tie bija iespaidīgi Krievijas vēstures vizuālie svētki».
Uz vispārējā fona izcēlusies britu raidkorporācija BBC, kas apšaubījusi pasaulslavenās daiļslidotājas Irinas Rodņinas tiesības kopā ar hokejistu Vladislavu Tretjaku iedegt olimpisko uguni. BBC ziņā tikai fonā pieminēts fakts, ka viņa ir trīskārtēja olimpiskā čempione, uzsvaru liekot uz to, ka pirms kāda laika I. Rodņina savā Twitter kontā tālāk pārsūtījusi fotomontāžu, kurā ASV prezidents Baraks Obama un viņa kundze Mišela redzami lūkojamies uz banānu.