Soči 2014! Kā krievi tika pie olimpiskajām spēlēm?

© Scanpix/AFP

Jau šodien Sočos sāksies ziemas olimpiskās spēles, taču oficiālā atklāšana ieplānota rīt. Savukārt sestdien tiks izcīnīti pirmie medaļu komplekti.

Lai krievi iegūtu tiesības rīkot šīs spēles, viss aizsākās teju pirms desmit gadiem. Kāds bija ceļš līdz brīdim, kad Soči tika apstiprināti par 2014. gada spēļu mājvietu. Par to, kas notika pēc tam un ar kādām problēmām saskārušies spēļu rīkotāji, hronoloģiskajā pārskatā, kas aizsākās 2005. gada jūlijā.

2005. gada jūlijs. Septiņu valstu pilsētas Starptautiskajai olimpiskajai komitejai iesniedz pieteikumus uz 2014. gada spēļu rīkošanu. Tās ir: Soči (Krievija), Zalcburga (Austrija), Haka (Spānija), Almati (Kazahstāna), Pjenčaņa (Koreja), Sofija (Bulgārija) un Boržomi (Gruzija).

2006. gada 22. jūnijs. Starptautiskā olimpiskā komiteja izvirza trīs finālistes – Sočus, Zalcburgu un Pjenčaņu.

2007. gada 4. jūlijs. Starptautiskās olimpiskās komitejas 119. sesijā, kas notiek Gvatemalā, tiek izvēlēta 2014. gada olimpisko spēļu rīkotāja. Pirmajā balsojuma kārtā Pjenčaņa saņem 36 balsis,

Soči – 34, Zalcburga – 25. Otrajā balsojuma kārtā, kurā piedalās tikai divas pilsētas, Soči iegūst 51 balsi, Pjenčaņa – 47.

2011. gada 26. februāris. Spēļu rīkotāji apstiprina oficiālos talismanus. Par tiem tiek izvēlēti polārlācis, zaķis un sniega leopards.

2011. gads. Krievijas banka apgrozībā laiž olimpiskās monētas, kuru vērtība ir 25 rubļi. Tiek plānots, ka līdz spēļu sākumam apgrozībā būs nonākuši vairāki desmiti miljonu šādu monētu.

2011. gada oktobris. Krievijas tiesa noraida lesbiešu, geju un transseksuāļu organizācijas Pride House reģistrēšanu, kas izraisa plašus protestus demokrātiskajā pasaulē. Arguments: šāda biedrība ir pretrunā ar sabiedrības morāli un grauj vispārpieņemtās ģimenes vērtības.

2011. gada 29. decembris. Tiek uzsākta olimpisko būvju celtniecība, kurā ir iesaistīti 55 000 strādnieku.

2012. gada 10. maijs. Tiek arestēti trīs vīrieši, kuri izteikuši draudus sarīkot teroristiskus uzbrukums spēļu laikā.

2013. gada 7. februāris. Pirmo reizi atklātībā parādās informācija, ka kopējie izdevumi spēļu sarīkošanai būšot vismaz

50 miljardi ASV dolāru.

2013. gada jūlijs. Pasaule arvien ir nemierā ar minoritāšu tiesību ierobežošanu Krievijā, tāpēc sāk arvien biežāk izskanēt aicinājums boikotēt spēles Sočos. Tāpat tiek aicināts ignorēt krogos krievu vodku.

2013. gada 17. jūlijs. ASV kongresa senators Lindsejs Grems ierosina boikotēt olimpiskās spēles Sočos, ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins atļaus savā valstī palikt Edvardam Snoudenam un ja Putins turpinās atbalstīt Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu.

2013. gada 3. augusts. ASV oficiālās institūcijas izsaka bažas par savu sportistu, kuri ir geji vai lesbietes, drošību Soču spēlēs. Krievijas likumi paredz, ka publiski atzīt savu piederību kādai minoritātei esot noziegums. No Starptautiskās olimpiskās komitejas tiek saņemts Krievijas apliecinājums, ka šie tiesību akti neattiecas uz tiem, kuri apmeklēs un piedalīsies spēlēs kā sportisti.

2013. gada 9. augusts. ASV prezidents Baraks Obama noraida dažādas spekulācijas par iespējamo spēļu boikotēšanu. «Ja starp Krievijas sportistiem nav neviena geja vai lesbietes, iespējams, tieši tāpēc viņi būs vājāka komanda kopumā.»

2013. gada 12. augusts. Attiecīgo Krievijas ministriju ierēdņi nomierina satrakojušos pasauli – normatīvie akti geju un lesbiešu sakarā tiks piemēroti tikai pēc olimpiskajām spēlēm.

2013. gada 7. oktobris. Šajā dienā sākas olimpiskās lāpas stafete, un tā būs visiespaidīgākā ziemas spēļu vēsturē un beigsies 7. februārī spēļu atklāšanas dienā. Stafetes kopējais garums – 65 000 kilometru. Krievi lāpu nogādāja kosmosā (tikai lāpu, bez uguns), Elbrusa virsotnē, Baikāla ezera dzelmē. Ar lāpu, kura tika nogādāta kosmosā, paredzēts aizdedzināt olimpisko uguni 7. februārī.

2013. gada 10. decembris. Vācijas prezidents Joahims Gauks ir pirmā kādas valsts augsta amatpersona, kurš paziņo par nedošanos uz olimpiskajām spēlēm Sočos.

2014. gada 19. janvāris. Internetā publicēts kāds video materiāls, kurā draudēts ar terorisma aktiem spēļu laikā. «Jūs saņemsiet no mums dāvanu par musulmaņu izlietajām asinīm».

2014. gada 22. janvāris. Vairākas nacionālās olimpiskās komitejas saņem vēstules, kurās izteikti draudi par gaidāmajiem teroristu uzbrukumiem olimpisko spēļu laikā. Latvijas Olimpiskā komiteja šādu paziņojumu nesaņēma. Pretterorisma apkarošanas speciālisti šos draudus neuztver kā nopietnus.

2014. gada 5. februāris. Divas dienas pirms oficiālo spēļu atklāšanas Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņo: «Šai dienai mēs dzīvojām pēdējos septiņus gadus. Soči kļuva par lielāko celtniecības laukumu pasaulē. Šodien ar pilnu atbildību varu pateikt, ka mēs esam gatavi olimpiādei!»

Svarīgākais