VAKARA ZIŅAS: Sešas sievietes atklāj, kā sazinās ar eņģeļiem
Neskaitāmām leģendām apvītie arhetipiskie tēli – eņģeļi – ir sastopami dažādās reliģijās. Vieni tos uztver kā pasaku tēlus, bet citi pielūdz un apgalvo, ka sarunājas ar eņģeļiem. »Vakara Ziņas« atklāj sešu sieviešu stāstus, kurām ir dāvāta iespēja sajust un dzirdēt vairāk nekā citiem.
Eņģeļu praktiķe un terapeite Maija Kadiķe
Privāts arhīvs
«Eņģeļi ir gaismas vibrācija, kas atrodas blakus katram cilvēkam. Eņģelis palīdz cilvēku dvēselēm atnākt uz zemi. Katram cilvēkam vistuvākais ir sargeņģelis, kas atrodas pie labā pleca, un ar viņu visvieglāk ir sākt veidot kontaktu. Ikvienam cilvēkam blakus ir šī eņģeļu enerģija, bet no katra paša ir atkarīgs , vai viņš sadarbojas ar to un cik daudz laika tam veltī. Sargeņģelis piekļaujas mūsu labajam vaigam un ķermenim un ieskauj ar saviem spārniem. Šis tēls vizuāli ir pašu cilvēku radīts. Viņu var redzēt kā sievišķīgu vai vīrišķīgu būtni. Eņģeļa tēls, krāsas un emocijas atspoguļo, kāds ir cilvēks. Līdz ar to sargeņģelis katram cilvēkam ir savādāks, jo tas raksturo paša cilvēka būtību. Katrs var atcerēties kādu notikumu, kad tika izglābts, brīdināts un pasargāts. To paveica sargeņģelis, ieskaujot ar lielajiem spārniem. Tāpēc svarīgi ir uzrunāt un uzticēties savam sargeņģelim, kas mums ikvienam ir blakus kā gaismas stars.
Ja cilvēks netic eņģeļiem, tad šis lielais spēks nespēj sniegt atbalstu, rūpēties par cilvēku un iepludināt šo gaismu viņa dzīvē. Saikne ar eņģeļiem var pasargāt no dažādām ekstrēmām situācijām, piemēram, auto avārijas vai neveiksmīga kritiena. Ja cilvēks netic eņģeļu pasaulei, viņš sevi atdala no atbalsta un palīdzības, ko var saņemt no eņģeļiem. Cilvēki mēdz jautāt, kā aizsargāties no tumsas un ļaunuma? Vislabākā aizsardzība ir mīlestība un ticība. Jo vairāk ticu eņģeļiem, jo lielāka viņu gaisma ieskauj un jūtos drošāk. Šī gaisma veido necaurlaižamu gaismas sienu, kurai netiek cauri zemās vibrācijas. Eņģeļu ir ļoti daudz, un katram ir sava nozīme un uzdevumi. Ir eņģeļi mīlestībai, priekam, piedošanai, ģimenes attiecībām, saskarsmei ar bērniem un partnerattiecību harmonizācijai. Augstākā gaismas hierarhijā atrodas erceņģeļu pasaule. Zināmākie no tiem ir erceņģeļi Mihaēls, Uriēls, Rafaēls un Gabriēls. Kad pirms gadiem piecpadsmit man tika atvērta eņģeļu pasaule, apsolīju, ka stāstīšu par viņiem citiem cilvēkiem. Apsolīju, ka būšu kā gids šajā eņģeļu pasaulē. Jau daudzus gadus vadu seminārus, nodarbības un nometnes par šīm tēmām. Eņģeļi sāka sūtīt savus vēstījumus un lūgšanas un turpina to darīt. Tās ir apkopotas trīs grāmatās. Pēdējā ir «Ceļš ar eņģeļiem». Cilvēki parasti pie manis nāk ar jautājumiem, kad atrodas krīzes situācijās. Tad kopā izstrādājam plānu, kā ar eņģeļu un lūgšanu palīdzību to pārvarēt un ienest gaismu savā dzīvē. Tiem, kas atnāk, cenšos iedot makšķeri, nevis zivi. Tad ir iespēja pašam katru dienu būt savienotam ar eņģeļu gaismas pasauli,» savu stāstu par eņģeļiem uzticēja Maija Kadiķe.
Sarmīte Makarova: «Saskarsme ar debesīm ir mana ikdiena»
Privāts arhīvs
«Tāpat kā lielākā daļa cilvēku es piedzimu ar spēju redzēt, dzirdēt un just citas pasaules. Lielākajai daļai cilvēku šī spēja ar gadiem kļūst vājāka, līdz izgaist pavisam (parasti līdz 6 gadu vecumam), taču manā gadījumā tā nekad nav zudusi, tieši otrādi - kļuvusi spēcīgāka, to apzināti attīstot. Pirmā pieredze, ko es spilgti atceros un kas saistīta tieši ar eņģeļu pasauli jeb debesīm, ar mani notika sešu gadu vecumā, kad sastapu vienu no skaistākajām būtnēm, ko jebkad esmu redzējusi. Vēlāk sapratu, ka šī skaistā, starojošā, mīlestības pilnā būtne ir viens no eņģeļiem, kuri šajā dzīvē mani atbalsta un skolo. Ar gadiem šī pieredze ir kļuvusi arvien plašāka un jau daudz apzinātāka.
Eņģelis ir viena no debesu būtnēm (ir arī citas), kura nes sevī beznosacījuma mīlestības vibrāciju un kuras viens no uzdevumiem, iespējams, ir šo vibrāciju izplatīt uz zemes, caur dažādām pieredzēm, mācot to cilvēkiem, atbastot un skolojot. Informācija par debesu būtnēm šeit uz zemes ir ļoti ierobežota un bieži vien krasi pretēja, tādēļ katram cilvēkam pašam ir jānonāk līdz patiesībai, kas viņam ir eņģelis. Saskarsme ar debesīm ir mana ikdiena. Es debesu būtnes vairs neredzu kā tēlus, jo lūdzu vairs neredzēt. Mana saskarsme un komunikācija ar debesīm visbiežāk ir caur sajūtām, un mans apziņas stāvoklis tajā brīdī nav izmainīts. Man nav nepieciešamas meditācijas vai citas darbības, lai sajustu debesis, jo, kā jau teicu, tā ir mana ikdiena, taču lielākajai daļai cilvēku šīs darbības ir nepieciešamas, lai nomierinātu un apklusinātu sevi, būtu stāvoklī, kurā viņi spēj dzirdēt, redzēt un just. Un tas arī ir viens no maniem uzdevumiem šeit uz zemes - likt cilvēkiem sajust debesis.
Mandalas ir viens no daudzajiem instrumentiem, ar kuru palīdzību mēs varam paaugstināt savas vibrācijas, nomierināt prātu, attīrīt sevi no emocionālajiem un citiem «krāmiem», ko apzināti vai neapzināti sevī un ap sevi krājam, un, protams, pietuvināt sevi debesīm un eņģeļiem. Kā zināt, ka debesis ir tuvu? Šo maigo mīlestības sajūtu nav iespējams sajaukt ne ar vienu citu! Debesis atver sirdis, un bieži vien cilvēkam sāk plūst asaras, kas attīra un dziedē,» «Vakara Ziņām« savu stāstu atklāj dziedniece un ekstrasense Sarmīte Makarova
Agnese Zariņa: «Sargeņģeļi ir daudz tuvāk, nekā spējam iedomāties»
«Mana pirmā saskarsme ar citiem neredzamo pasauli notika agrā bērnībā, aptuveni trīs gadu vecumā, kad redzēju mirušo garus tik skaidri kā īstus cilvēkus, vienīgi, kad teicu to citiem, tad izrādījās, ka es vienīgā tos redzu. Tad arī pirmo reizi saskāros ar dēmoniskām būtnēm, kuras bija gan melna suņa ar sarkanām acīm izskatā, gan liela, balta, zaļacaina kaķa veidolā. Mana pirmā apzinātā komunikācija ar sargeņģeli sākās aptuveni astoņu gadu vecumā, kad savam eņģelim izdomāju vārdu un to uzzīmēju.
Man sargeņģeļus patīk dēvēt par mūsu pavadoņiem, jo termins eņģelis cilvēku uzreiz ieliek kaut kādos rāmjos, stereotipos. Ir dzirdēts, ka kāds apgalvo, ka viņam nav sargeņģeļa, vai to ir dzirdējis no kāda sakām par sevi. Es vēl nekad neesmu savā praksē saskārusies ar šādu situāciju. Patiesībā mums sargeņģeļi ir vairāki, lielākoties trīs. Tomēr viens ir dominējošais, kurš ir ar mums kopā visu laiku, un grūtākās situācijās pieslēdzas klāt arī pārējie. Sargeņģeļi laika gaitā var mainīties. Bērnībā var būt viens, bet brieduma gados cits.
Eņģeļi nav mūsu mirušie tuvinieki, tās ir garīgi daudz vairāk evolucionējušas būtnes par cilvēku. Sargeņģeļus redzu kā baltu enerģiju. Manu klientu sargeņģeļi dažkārt izvēlas man parādīties tādā veidā, kā cilvēkam tas ir pieņemamāk. Citreiz viņi man nodod informāciju, kāds ir viņu vārds, ja cilvēks tādu ir devis, kas ir vēl spēcīgāks apliecinājums, un cilvēks jūtas patiesi satraukts, ka eņģelis nav viņa fantāzijas auglis. Mana saruna ar eņģeļiem notiek domu līmenī, telepātiski, savukārt klienti - vieni saņem informāciju bildītēs, filmiņās, otri saņem informāciju kā izpratni, domu. Kad strādāju ar cilvēku enerģētiskā ķermeņa sakārtošanu, tad man vienmēr nāk palīgā šī cilvēka sargeņģelis vai pat vairāki, lai palīdzētu attīrīt viņa čakras vai noņemt kādu uzlikumu. Ja cilvēka komunikācija ar sargeņģeli ir nevīžīga, tad viņi izpilda tikai savu obligāto minimālo programmu bez pārlieku liela entuziasma. Savukārt, ja veidojam cieņpilnas, pateicības pilnas attiecības, tad tie mūsu labā cenšas izdarīt visu pāri pat saviem spēkiem.
Eņģeļi ir ļoti jūtīgi un emocionāli, viņus ļoti viegli iespējams sarūgtināt, tomēr arī ļoti viegli iepriecināt. Ja cilvēks noliedz eņģeļu pastāvēšanu, tas, protams, viņus neuzmundrina. Atšķirība ir tajā, ka viņi ir daudz tuvāk mums, nekā domājam, palīdz mums daudz vairāk, nekā spējam iedomāties,» pauž gaišreģe un dziedniece Agnese Ziediņa-Zariņa.
Profesorei Igaunei ikdienā eņģeļi traucē darbu
Privāts arhīvs
«Man viss sākās bērnībā, kad biju 10 vai 12 gadus veca un redzēju dažādas parādības. Tajā brīdī es nesapratu, ka tie ir eņģeļi. Eņģeļus redzu kā baltu, pūkainu un ļoti starojošu mākoni. Dažreiz dienas laikā redzu simtiem eņģeļu, citreiz vien dažus. Eņģeļi ir maigas būtnes, ja viņi man aizlido garām, tad esmu pilnīgi citā dimensijā un eiforijā.
Eņģeļi man ir ļoti lieli palīgi, kad dziedinu cilvēkus, jo dažu sekunžu laikā saņemu informāciju no šīm būtnēm. Dziedniecībā strādāju jau septīto gadu. Eņģelis mums ir domu un sapņu tēls. Zinātniski esmu starp divām pasaulēm, kā kanāls, kuram ir ļoti lielas uztveršanas spējas, kuras apzinos. Informācija, ko sniedz eņģeļi, ir ļoti patiesa, vienīgi to jāprot saņemt un nolasīt.
Ja neesam izauguši līdz tādam līmenim, tad neticam, bet ja izaugam, tad eņģeļi ir reāla lieta. Kad sākam iet pirmajā klasē un vērojam ķīmiskos procesus, mums tas liekas neizprotami un neiespējami, ka ar pāris šķidrumiem var veikt neticamas darbības. Kad septītajā klasē mums ir mācību priekšmets ķīmija, tad saprotam, ka, ņemot vērā noteiktas formulas, varam izskaidrot agrāk nesaprotamās darbības.
Pats galvenais ir cilvēka morālais briedums un spēja saprast. Runāt ar eņģeļiem var ikviens, tomēr vai katrs tam ir gatavs? Jāsaprot arī, ka ikdienā eņģeļu pasaule varbūt diezgan traucējoša. Dažādas parādības un būtnes man var parādīties pat visvienkāršākajās dzīves situācijās, braucot mašīnā vai sarunājoties ar cilvēkiem. Dažreiz saskarsme ar otru pasauli ir tik spēcīga, ka es pēkšņi vairs nezinu, vai es esmu uz Zemes vai Mēness,» vaļsirdīgi atklāta ir dziedniece, ekonomikas zinātņu doktore un Ekonomikas un kultūras augstskolas asociētā profesore Edīte Igaune.
Valda Upeniece: «Dzīve brīnumu pasaulē!»
«To, ka man ir jāsadarbojas ar eņģeļiem, sapratu pēc tam, kad visur sāku redzēt zilos tauriņus. Tas sākās, kad ar draudzeni braucām ekskursijā uz Vīni ar autobusu. Aiz autobusa loga viss bija vienos taureņos. Reiz nopirku žurnālu, kurā tika attēloti dažādi veļas komplekti, bet tur atkal uz visām spilvendrānām attēloti taureņi. Pēc kāda laika man tika atsūtīta bilde, kurā Dieviņš uz rokas tur mazu puisīti un otrā galā uz pirksta viņam uzsēdies zils taurenis. Atkal manā dzīvē parādījās šis simbols, kuram ir dziļa saistība ar reliģisko pasauli. Tauriņš ir eņģelis, kas tikai pāris dienas dzīvo uz zemes virsas. Kad es sāku sajust eņģeļus, sapratu, ka man vistuvākie ir Ariēls un Gabriēls, kurus sajūtu kā gaisa plūsmu - vēsumu. Eņģeļus redzu, runājot ar cilvēkiem. Dzīve šādā brīnumu pilnā pasaulē mani piepilda un sniedz laimes sajūtu,» savu stāstu uztic LTV kulinārā raidījuma «Īstās latvju saimnieces» dalībniece un gaišreģe Valda Upeniece.
Ragaciema Agnese: «Sarunājos ar sargeņģeli meditācijās»
Privāts arhīvs
«Eņģeļus redzu kā dzīvas būtnes, kas ir gan ķermenī, gan bez ķermeņa. Īstie eņģeļi ir reālas būtnes, kam ir savs dzīvesstāsts un kuras var atrasties arī inkarnācijā. Būtībā tās ir dvēseles, kas pavada katru cilvēku. Es eņģeļus redzu kā enerģijas bumbas, kas atrodas telpā, un kā tēlus vīzijās. Neteiktu, ka man bija izteikta pirmā reize, kad sajutu eņģeļu klātbūtni, jo viņus sajūtu jau kopš bērnības. Bērnībā visvairāk sajutu eņģeļu klātbūtni, kad man bija skumji, bet nebija kam to pastāstīt. Pēc tam sāku dzirdēt, ka man sāk atbildēt. Kad pieaugu, sarunājos ar savu sargeņģeli meditācijās, vēršoties un runājoties ar viņu par pasauli, par to, kāpēc dzīvē ir tā, kā ir. Kāpēc cilvēkiem ir tādas dzīves, kādas viņiem ir dotas. Pati neveicu nekādus specifiskus rituālus, tāpat arī eņģeļi nav īpašas būtnes, jo ir tikpat reāli kā jebkurš cilvēks šajā pasaulē.
Dievs runā jūtu valodā, tādēļ tā ir pieejamāka tiem, kuriem sajūtas un uztvere ir ļoti attīstītas. Jo vairāk cilvēkam ir attīstīta jūtu valoda, jo vairāk viņš spēs mīlēt, dzirdēt un saprast dievišķo. Nav tādas sfēras, caur kuru eņģeļi nerunātu, viņu valoda ir ļoti daudzpusīga. Pasaule necieš no tā, ka cilvēks netic eņģeļiem, jo vienīgais cietējs ir tikai un vienīgi neticīgais. Dumji ir neuzskatīt savas jūtas par nopietnu valodu, tā vietā paļaujoties tikai uz prāta izdomājumiem. Katrs nes pats savas izvēles sekas. Jebkuram cilvēkam, kas netic sargeņģeļiem, noteikti ir cilvēki, kas viņam ir mīļi vai ir autoritātes. Es varētu pajautāt, vai tie cilvēki, kas ir mīļi vai autoritātes, ir kaut ko devuši dzīvē. Visticamāk, ka neticīgo atbilde būtu jā. Sargeņģeļi ir tās dvēseles, kas dod pozitīvu impulsu cilvēka attīstībā, tām var būt arī ķermenis - kaķītis, sunītis un tikpat labi arī vecmāmiņa. Arī cilvēki var būt viens otram būtnes, kas izdara šīs funkcijas, jo mēs par eņģeļiem mēdzam uztvert tos, kas ir mums mīļi. Nav svarīgi, tici vai netici, bet šie pavadoņi ir. Cilvēks ir vienīgā būtne, kas uztraucas, vai visi viņam tic. Dvēselēm nepiemīt šāds uztraukums, jo tās ļoti labi zina, kas ir cilvēks. Ja cilvēkiem liekas, ka viņi sarunājas ar nez kādām lielām, skaistām būtnēm, tad tā ir paša cilvēka iztēle. Viss atbilst paša cilvēka uztverei un zināšanām, kā šis tēls veidosies. Tas var izskatīties tā, it kā nāk no kristīgās pasaules - mistisks un ar spārniem. Viņš var izskatīties tieši tāds, kādu ir gatava uzražot attiecīgā cilvēka iztēle.
Es pati ar to neaizraujos. Es šīs enerģijas redzu tieši un burtiski. Nedodu viņiem vārdus, jo man neeksistē Mihaēli vai Gabriēli. Cilvēkiem var likties, ka viņi sarunājas ar Mihaēlu, tomēr patiesībā tas ir vairāku dvēseļu enerģiju kopums. Erceņģelis Mihaēls neeksistē burtiski, jo tie patiesībā ir milzīgi enerģijas egregori, kas ir apkārt visai zemei,» savu viedokli un pieredzi uztic parapsiholoģe un TV3 attiecību šova «Patiesības spogulis» vadītāja Agnese Bērziņa, kuru zinām arī kā Ragaciema Agnesi.