VAKARA ZIŅAS: Astroloģe brīdina par saulgriežu maģisko laiku
Saulgriežu maģiskais laiks, kad zāles tvanīgi smaržo, kad sirds stūrītī sevi atgādina brīnuma gaidas, un tās papardes... uzziedot zeltainiem ziediem. Kopš senseniem laikiem vasaras saulgrieži uzskatīti par spēcīgu enerģiju laiku, kad to var sasmelties visam gadam. Šajā gadā svētku dienās virmos draudzīgas, bet drīz pēc tam romantiskas noskaņas. Tomēr ar vētrainu līgošanu aizrauties nevajadzētu. Jābūt uzmanīgiem ar alkoholu un pie auto stūres.
Spēks dabas stihijās
Īstenie vasaras saulgrieži ir tad, kad sākas astronomiskā vasara, kad diena ir visgarākā, bet nakts visīsākā. Astroloģijā tas ir brīdis, kad Saule savu atrašanos nomaina no Dvīņu zodiaka zīmes uz Vēzi, un šogad tas notiks 21. jūnijā, pulksten 1.34.
Vēža zodiaka zīme ir ar sievišķo enerģiju - mīloša, mātišķa, gādīga. Tās aizgādībā ir dzimtas un dzimtenes tēmas, radīšana un visiem krastiem pāri plūstošas emocijas.
Astrologi un ezotēriķi uzskata, ka vasaras saulgriežu laikā satiekas visas četras astroloģiskās (un dabas) stihijas - Uguns, Zeme, Gaiss un Ūdens. Lai savienotos ar dabu, uztvertu kosmiskās enerģijas un tādējādi līdzsvarotu savu iekšējo pasauli, saulgriežos tiek veikti dažādi rituāli. To var darīt, tas uzlādē un iedvesmo, tomēr jāpieiet arī mazliet kritiski. Ir skaidrs, ka lauku apstaigāšana vien, bez darba, neatnesīs labu ražu, mutes nomazgāšana saullēkta rasā neiedos mūžīgo jaunību un daili - cilvēkam ar sevi un savu «apkārtni» ir jāstrādā ikdienā. Un tas jau ir daudz grūtāk, nekā veikt rituālu vai... aizbraukt svētceļojumā uz Tibetu... Bet, lai vai kā, saulgriežu svinēšana mums patīk, un pēdējos gados tautā arvien vairāk atdzimst senās tradīcijas un maģiskie rituāli, tiek rīkoti publiski pasākumi - jo vairāk cilvēku kopā, jo lielākas enerģijas.
Uguns - attīra no visa negatīvā
Vasaras saulgriežu tradīcijas pastāv ne tikai Latvijā - gadskārtu maiņas un to atzīmēšana senatnē bija svarīga dzīves sastāvdaļa daudzām tautām. Un rituālu elementi arī bija un ir līdzīgi. Pirmām kārtām jau uguns, kas simbolizē vienu no pamatelementiem. Tā attīra no visa negatīvā, dod enerģiju un uzlādē visam turpmākajam gadam. Dejojot vai lecot pāri ugunskuram, tiek uzņemts spēks, uzskatīja mūsu senči.
Otrām kārtām, vainagi un siers, un dejas, sadodoties rokās vai ap ugunskuru - viss ar apļa formu. Tas nav tāpat vien. Senajā simbolikā aplis ir sākuma un beigu jeb mūžības, kosmosa un Saules simbols. Arī astroloģijas grafiskajos attēlojumos Saule tiek apzīmēta ar apli.
Apļa spēks ir ticis atzīts jau kopš neatminamiem laikiem. Nebeidzamā cikliskuma simbols zināmā mērā ir arī mums mazāk zināmais Uroboros - čūska, kas iekodusies savā astē. Šī simbola izcelsme precīzi nav noskaidrota, uzskata, ka tā dzimtene ir Senā Ēģipte.
Interesanti, ka reiz kādā Krievijas TV tika demonstrēta filma par mistiku sadzīvē, un viens no sižetiem bija par Ukrainas bijušās premjeres Jūlijas Timošenko tradicionālo bizi, kas apvij galvu. Tā tika salīdzināta tieši ar Uroboros jeb apļa spēku. Sazvērestības teoriju piekritēji izvirzīja domu, ka Timošenko bize ir kā senās maģijas elements. Bet tas jau ir cits stāsts... Un tomēr tas pats - kāpēc galvā tiek likts apaļš vainags.
Kāpēc saulgrieži un Jāņi?
Atgriežoties pie mūsu senču svētkiem, gribas vēl nedaudz atgādināt senvēsturi: kad ar zobenu un uguni nāca kristietība, daudzu tautu senos svētkus mēģināja aizstāt un savienot ar kādu nozīmīgu kristīgās baznīcas notikumu. Tostarp vasaras saulgriežus ar Jāņa Kristītāja dienas svinēšanu. Svētie raksti vēsta, ka viņš sludinājis tuksnesī netālu no Jeruzālemes, bet vēlāk devies uz Galileju, kur kritizēja esošo kārtību un veica kristīšanu Jordānas upē. Viņš kristījis Jēzu Kristu, un tiek godināts kā svētais kristietībā un kā pravietis islāmā. 24. jūniju atzīmējot kā Jāņa Kristītāja dienu, tika radīta nobīde no saulgriežiem. Ezotēriķu vidū savulaik pastāvējis uzskats, ka tas darīts ar nolūku - lai cilvēki neuzņemtu spēcinošās saulgriežu enerģijas.
Padomju varas ne-līgošana
Ar Jāņiem un līgošanu dažādas peripetijas notika padomju okupācijas gados - te atļāva, te aizliedza. 1941. gadā jaunā padomijas vara, lai sākotnēji izliktos tautai draudzīga, 24. jūniju augstsirdīgi pasludināja par brīvdienu. Tas notika maijā, taču jūnijā sākās represijas un deportācijas. Kāda gan priecāšanās un ballēšanās vairs - vien bailes, sāpes un izmisums.
Pēc kara Līgo svētkus mēģināja sapīt ar ideoloģijas propagandu - ballēšanās reizē ar pacilājošiem referātiem par padomju darbaļaužu sasniegumiem. Pēc 1949. gada deportācijām latvju pulcēšanās un līgošana atkal uzjundīja varasvīru nepatiku, un 1950. gadā Līgo svētkus izņēma no oficiālo svinamo dienu saraksta. Bet ar īpašu pārcentību vara izcēlās kompartijas pirmā sekretāra Arvīda Pelšes vadībā sešdesmitajos gados, ko visnotaļ iespaidīgi izklāstījis portāls «www. parkulturu.lv» (Ķekavas novada pašvaldība). Proti, vara centās pat zinātniski pamatot, ka Jāņi ir no dzīves atpalikušu elementu, dzērāju un nacionālistu svētki. Tika uzskatīts, ka Līgo diena ir kaitīga pagātnes palieka ar pagānisku un ekspluatatorisku izcelsmi. Nedrīkstēja pieminēt zālaugu laukus. No tautasdziesmu krājumiem izņēma dziesmas, kurās minētas auzas, āboliņš un siens. No pavārgrāmatām izņēma Jāņu sieru, pārdēvējot to par ķimeņu, lauku vai zemnieku sieru. Jāņogas preses izdevumos tika pārsauktas par sarkanajām upenēm, jāņtārpiņi par spīdeklīšiem. Tika aizliegtas Rūdolfa Blaumaņa «Skroderdienas Silmačos». Andreja Pumpura «Lāčplēsī» un citos klasikas darbos izņēma vai pārveidoja Jāņu svinību aprakstus.
Vai papardes tiešām, tiešām nezied?
Tomēr šos svētkus nevienai varai nav izdevies izskaust, un Jāņu laiks allaž saistījies ne tikai ar spēku smelšanos, bet arī ar auglību.
Senajos rituālos sievas un meitas galvā lika vainagus un visas kopā dziedāja, dejoja apkārt ugunskuram, gāja rotaļās. Ļaudis ticēja, ka ar erotiskām darbībām var labvēlīgi ietekmēt radīšanas spēku. Un zināma daļa nerātnības arī visā tajā bija. Daudzi mīlas pāri pa ballēšanās laiku nozuda papardes zieda meklējumos. Par to Dainu tēva skapī arī atrodami krietni krājumi gan rātnu, gan nerātnu tautasdziesmu, un Latvju dainām ir 6. sējums - nodrukāts 1915. gadā Petrogradā, Ķeizariskās zinību akadēmijas tipogrāfijā. Titullapā norāde: nav paredzēts pārdošanai.
Ai, sirsniņ, ai, mutīt, Samijam biksītēm; Citu gadu šādu laiku Dzersim bikšu līkopiņ'!
Zinātnieki saka: «Papardes nezied!» Bet cilvēkam taču ļauts ticēt, cerēt un ilgoties. Un, ja vasaras tveicīgais vakars, zāļu smarža, uguns versme un pirmie saulstari debesmalā uz to mudina, tad - kāpēc gan ne?
Tiesa, astroloģijā sirdslietas skatāmas katra cilvēka individuālajā horoskopa kartē, un neba visiem konkrētais gads un konkrētās svētku dienas nesīs mīlestību. Kādam jā, kādam ne.
Kādas solās būt Jāņu dienas?
Astroloģijā kopīgo dienas noskaņu nosaka Mēness atrašanās konkrētajā zodiaka zīmē - citas dienas vairāk piemērotas biznesam, citas privātām lietām. Vienās labāk apspriest darījumus, citās rūpēties par mājas saimniecību, citās doties uz randiņu.
Šogad 23. un 24. jūnijā Mēness atradīsies Ūdensvīra zodiaka zīmē, bet 25. un 26. jūnijā, kas arī ir brīvdienas, Zivju zīmē. Tad nu kopējās noskaņas varētu raksturot šādi - dienas un vakari ar Mēnesi Ūdensvīrā uz īpaši romantiska viļņa nenosakņo, drīzāk tās piemērotas pasākumiem, kuros satiekas domubiedri, tiek apspriestas idejas, diskutēts par visdažādākajām tēmām, tostarp gan par zinātni, gan politiku. Šajās dienās var rasties jauni draugi un iespējas satikt līdzīgi domājošos. Pēc vispārīgiem parametriem Līgo un Jāņu diena vairāk vērstas uz sabiedriskošanos un kontaktiem ar līdzīgi domājošiem.
Savukārt sestdiena un svētdiena, kad Mēness Zivju zīmē, jau nes vairāk romantisku noskaņu. Tā ir vēlme pēc mīļuma, māka to dot, dalīties, pažēlot un apčubināt. Zivju zīmi varētu uzskatīt par visromantiskāko visā zodiaka aplī: sapņi, ilgas un lidojums pus solīti virs zemes. Šajās dienās tad vislabāk turpināt Līgo vakarā un Jāņu dienā aizsākto pazīšanos. Iespējams, tam varētu sekot tālejošs turpinājums. Dienas piemērotas labestības un mīlestības izpausmēm.
Taču Zivju zīmes ietekmē jāizvairās no alkohola lietošanas un četras dienas ar pilnu jaudu svētkus svinēt nevajag! Šādās dienās vairāk nekā citkārt iespējama saindēšanās ar grādīgajiem dzērieniem un medikamentiem.
Jāturas tālāk no attiecību skaidrošanas
Īpaši uzmanīgiem jābūt arī autovadītājiem, jo nelabvēlīgā stāvoklī atrodas planēta Marss, un debesīs ir vēl citas saspringtas kombinācijas, kas vēsta: vajag būt uzmanīgiem, piesardzīgiem un likumpaklausīgiem. Tāpat arī jāturas tālāk no attiecību skaidrošanas un konfliktiem. Pēc planētu stāvokļiem ir diezgan daudz agresivitātes un negāciju, kas attiecīgos apstākļos var izraisīt negatīvas sekas. Tāpēc - līgosim mierīgi un draudzīgā kompānijā.
Un, tā kā Marss saistās arī ar Uguns stihiju, esiet uzmanīgi, ja lecat pāri ugunskuram, un ievērojiet ugunsdrošību kopumā.