VAKARA ZIŅAS: Latvijas milēdijas ar lilijas tetovējumiem sirdī. Pikanti stāsti

Latvija ir pilna ar šķirtām sievietēm nedaudz pāri 40. Var jau būt, ka pirms 30 gadiem Černobiļas katastrofas kāds «kreisais» starojuma paveids tomēr ietekmēja latviešu sieviešu prātus, ka daudzas daiļā dzimuma pārstāves Latvijā šodien ir vienkārši «nozombētas» būt vienas. Tam komplektā ir dzīve bez seksa mēnešiem ilgi, jo nav ar ko! Bet ko jūs darītu, ja elpu aizraujošs kārdinājums stāvētu VIŅA izskatā bīstami tuvā attālumā un, pastiepis roku, ļautu izvēlēties – spert vienu soli pāri prāta kraujas malai, lai iekristu visdziļāko kaisles mutuļu okeānā? Pat ja tas ir piedzīvojums uz vienu nakti.

Divas sievietes atver slēptākās atmiņas stīgas stāstam par nakts kārdinājumiem savā dzīve. Ar Viņu un Viņiem. Tie ir kaislīgi, bažīgi, skurbinoši, erotiski spilgti, atkailināti un arī postoši. Šie stāsti ir kā lilijas tetovējums Milēdijai no «Trīs musketieriem». Tomēr ne tik atklāti redzami uz pleca, bet ievīstīti čaukstošā atmiņu zīdpapīrā katrai savā sirdī. Visspilgtākajā zīdpapīrā.

Oh! Mīlestība pagaidīs!

Linda ir skaista un dabiska blondīne, ar to īpašo latvisko gēnu un pašapzinīgo skatienu, kas ārzemniekus vai dara trakus, bet latviešu stiprā dzimuma pārstāvjiem nezin kāpēc liek sarauties mazākiem. Linda strādā vidēji apmeklētā skaistuma kopšanas salonā Rīgā. Statuss - 42 gadi, kopdzīvē ar diviem vīriešiem dzimuši trīs dēli, vidējā izpeļņa mēnesī «uz rokas» - 270 eiro un bonusā ikmēneša alimenti 250 eiro no pēdējo bērnu tēva, kurš ar mīļāko pirms diviem gadiem aizbēga uz Īriju. «Var jau dzīvē visādi notikt, bet tik cūciski, kā Arno ar mani un bērniem izrīkojās, ir pilnīgs p...zs,» pārtraucot uz mirkli sūkt degvīna un limonādes «enjoy» sajaukto kokteili, rupji noteic Linda. Pa šiem gadiem viņa ir kļuvusi skarbāka savos izteicienos, un izteiktās rūpju rievas abās mutes pusēs to tikai apstiprina. Viņa nekad nesalabs ar savu puiku tēvu. Tas ir kā bankā! Meli, sāpes un pazemojums bija tik zemiski, ka pirmo mēnesi pēc pāri nodarījuma viņa spēja tikai raudāt, izmisīgi meklēja atbalstu draugos un tuviniekos, sabendēja nervus un visu laiku kliedza uz bērniem. Neapzināti sevi un bērnus viņa padarīja par savas histēriskās dzīves posma ķīlniekiem. Viņa pazaudēja dzīves balstu un pamatu. Viss bija sagruvis. Tomēr visvairāk pārsteidza pašu tuvāko cilvēku attieksme, kuri nosodīja Lindu, nevis tālēs zilajās aizlaidušos Arno ar izskatā «nekādo» draugaļu. Linda patiesi un no sirds mīlēja savu vīru un pat nepieļāva domās, ka viņš varētu viņu krāpt ar kādu citu. Viņi mīlējās tipiski ierastam ģimenes «modelītim» divas trīs reizes nedēļā, šad un tad pamainīja seksa ierasto dislokāciju no gultas uz veļas mašīnu un nesmādēja šo to aizgūt no pornofilmām. Linda sevi uzskatīja par perfektu sievu. Tajās reizēs, kad vīrs atnāca pēc maiņas darba apsardzē, paķēra «pīcku» un devās makšķerēt, līdzi viņam bija sataisītas maizītes ar doktora desu, Lindas marinētais gurķītis un tēja ar balzama «piešprici». Tam vīrieša gabalam taču visa diena būs jāpavada pie ūdens! Tikai dārgais kundziņš, kā atklājās pēc laika, devās izmest savu makšķeri citos ūdeņos. Apsardzes dienestā visai devīga (tiešā un pārnestā nozīmē) bija operatore Sarmīte. Makšķerēšana un apsardzes šefa it kā «piespēlētās» papildu nakts maiņas bija ticams arguments Lindai, lai Arno varētu grimt kaislīgās kolēģes apskāvienos. Kā ierasts, pazemojumu visai situācijai piepilina atklāsme, ka visi zināja par abu romāniņu - ģimenes draugi un kolēģi, ar kuru ģimenēm kopā nolīgoti Jāņi un sagaidīti entie Jaungadi, skandinot šampanieša glāzes un vēlot cits citam laimi. Ak, jā, ierasti šajos svētkos vēl arī jaunu mīlestību! Vecgada vakarā viņi bija vēl kopā. Arno ar kolēģi gan saskandināja «šņabīti», sakot viens otram «s novim godom, s novim sčastjem» (Laimīgu jauno gadu, jaunu laimi)! Ko patiesi vēlies, to arī tu dabū. Tā darbojas karmas vai Visuma likumi. Divas nedēļas pēc Jaungada Arno sasauca ģimenes sapulci un pateica, ka darbam apsardzes jomā neredz vairs atdevi un finansiālu ieguvumu, bet viņam kā galvenajam pelnītājam taču jānodrošina visa ģimene. To sakot, viņš bezkaislīgi un drosmīgi lūkojās Lindai acīs. Uh, paziņojums bija valdības apvērsuma cienīgs! Tomēr Linda sāka pirmo reizi tā pa īstam aizdomāties. Vai vīram ir taisnība? Ar naudu viņi pēdējā laikā tiešām ļoti knapinājās, bet mūzikas skolas pasniedzēja visu laiku «pilināja», ka vidējam dēlam beidzot jāiegādājas klavieres. Linda paskatījās uz divgadīgo Maratu. Mazo nāksies sūtīt bērnudārzā. Scenārijs zināms, bērns brēks, viņa būs kā uzvilkta stīga. Kad viņš redzēs tēti? Vai neaizmirsīs? Pagriezusi galvu uz vecākā dēla pusi, Linda domās aizlidoja vēl tālāk. Puika vasaras sākumā jāsapoš izlaidumam. Tas nozīmē, ka būs neatliekami tēriņi uzvalkam, kreklam, puķēm. Bet kas pelnīs, kamēr vīrs atradīs zaļajā salā darbu? Tā sagadījies, ka skaistuma kopšanas salona īpašniece jau divas reizes viņu aicināja atpakaļ darbā. Oh! Mīlestība pagaidīs! Redz, kā viņi «izmīlējušies» līdz diviem dēliem, un vecāko dēlu Arno arī pieņēma kā savējo, pie sevis smaidot nodomāja Linda. Lēmums bija skaidrs bez skaļiem vārdiem un spēcīgiem argumentiem. Visi palīdzēja sakrāmēt čemodānu, puikas ielika bildes un piemiņai nieciņus un pavadīja tēti ar slapjām bučām līdz taksim, kas aizvizināja Arno uz lidostu «Rīga». Tad iestājās klusums! Ne ziņas. Pēc nedēļas viņš Lindai piezvanīja un pateica graujošu ziņu, ka Dublinā dzīvo kopā ar Sarmīti. Viņi abi aizlidoja prom no Latvijas pretī laimei svešajā zemē vienā un tajā pašā dienā, ar vienu un to pašu reisu. Todien Lindas dzīve sabruka.

Naktslokālu un viesnīcu karaliene

Divi gadi un četri mēneši aizskrēja vēja spārniem. Vecākais Lindas puika jau izaudzis un pats rūpējas par sevi, tikai reizi pa reizei ieskrien pie mammas pēc kabatas naudas. Attiecības ar vecāko dēlu iepriecina Lindu, jo, veidojoties par vīrieti, viņš ir kļuvis galants, vajadzīgā brīdī pasniedz roku un arī nekautrējas ar mammu uzdejot, ja abi nejauši saskrienas naktslokālā vai kādā klubiņā. Linda mīl naktis un ir kaislīga naktsklubu apmeklētāja. Dēlam ar māti pat bija vienošanās - nekādas «mammošanās» publiskajā vidē. Ar mazajiem parasti palika kāda draudzene vai, kad mazie bija aizmiguši, Linda klusi ar drebošu sirdi aizspurdza prom uz kādu klubiņu. «Es tiešām neaizdomājos, kas būtu, ja mazie nakts vidū pamostos un manis nebūtu mājās. Manī absolūti bija pazudušas bailes par sekām. Es vienkārši slāpu nost. Biju kā staigājošs zombijs ar vienu domu, drīz, drīz būs klāt brīvdienas, varēšu iedzert, dejot un mīlēties. Tajās savas dzīves krēslas stundās es pārtapu par nakts karalieni. Pēc viesnīcā pavadītas nakts man pakausī dvesa mammas un abu brāļu karstais nosodījums par mājās nebūtu nakti. Dažkārt pašai likās, ka man pierē iededzināta kauna zīme. Tomēr katrā no mums sēž kārdinātāja un dzīves baudītāja Ieva, kura Ādamam pasniedza paradīzē to ābolu... Vajadzēja paņemt vai nepaņemt? Es kodu tajā ābolā. Līdz pēdējām divām reizēm. Man ar vienu mācību nepietika,» nosvērti saka Linda. Viņa nekad neņēma līdzi naudu, jo bārā vienmēr atradīsies kāds, kas gribēs dāmai uzsaukt alkoholu. Flirts un koķetēšana visos laikos ir bijuši labākie ieroči vīrieša savaldzināšanai. Viņa lēnām uzvilka zeķes, lai neaizķertu kādu valdziņu. Krūšturi un biksītes bija balti, jo tā vislabāk izskatījās solārijā iedegušais augums. Diezgan spilgts «make up», pieguloša kleita vai svārki (un nekādu bikšu!!!). Tad, savelkot spīguļojošās lūpiņas bantītē, spogulī vēlreiz uzmests skats, un aidā pēc piedzīvojumiem! Viņa mīlējās ar visiem, kas bija atvērti piedāvājumam. Ienākot klubā, apmetot pāris apļus, padejojot ar draudzenēm, viņai bija skaidrs, ar kuru šonakt nodosies mīlas priekiem. Dejas uz bāra letes, erotiski pietupieni un gurnu grozīšana bija ierasta lieta, ko viņa apguva ātri. Dejojot un piespiežoties kārtējam vīrieša ķermenim, viņa zināja, ka vajag, liegi smaidot un pavedinoši lūkojoties acīs, pieskarties vīrieša «daiktam» vai vislabāk «olām». Un vīrietis it gatavs. Kaismīgā čukstēšana, bužināšanās parasti beidzas ar kopīgu iesēšanos taksī un došanos uz viesnīcu vai uz vīrieša mītnes vietu. Viņai bija tikai viens nosacījums vīrietim un pašai sev - pirms pulksten septiņiem rītā atgriezties mājās. Lai bērni nepamostos bez viņas. Katrā mīlēšanās reizē viņa atdeva sevi visu, it kā mīlētos pirmo un pēdējo reizi mūžā. Tomēr pēdējās divas reizes lika Lindai pārskatīt savas dzīves «prioritātes». Nevar zināt, kurš kuru izvēlējās, bet Linda tonakt iepazinās ar Oskaru. Apaļīgu kundziņu, kurš nēsāja brilles un šķaidījās ar naudu. Viņa bija kopā ar draudzeni, un tā vakara topa dzēriens bija tekila. Oskars kārdinoši nolaizīja sāli no viņas īkšķa laukumiņa, pacēla glāzi un izrāva to sekundē. Linda bija uzbudināta, tonakt daudz izdzēra kaktusa reibinošās dziras, dejoja, smējās... un izslēdzās. Pirmā apgaismība atausa mašīnas salonā. Taksists kaut ko runāja par vīrieti, kurš «nočņikā» pērk alkoholu, un tad viņa atkal izslēdzās. Nākamais atmiņu zibsnis atspoguļojās viesnīcas spoguļos. Gultā viņu rupji «drāza» (citādi to nevar nosaukt) Oskars. Linda vispār neko nesaprata, atkal izslēdzās un pamodās pēc pāris stundām gultā blakus vīrietim. Ak Dievs, viņas telefons bija vīrieša pusē, bet pulkstenis rādīja viens dienā! Šausmas iešalca deniņos, jo mājās bērni bija vieni. Telefons bija pilns ar neatbildētiem zvaniem no mammas, brāļiem, draugiem. Visi meklēja viņu. Tas bija skandāls un nepatikšanas. Ģimene viņai to nepiedeva. Nav zināms, ko «brillīte» viņai piebēra alkoholā. Linda saņēma skarbākos pārmetumus savā mūžā. Mamma draudēja atņemt bērnus un ziņot bērnu tēvam Īrijā. Linda visiem lūdza piedošanu. Tomēr nākamajā piektdienas vakarā jau atkal devās ielās. Atkal sekoja dejas, izpriecas, alkohols un vīriešu rokas. Šoreiz Linda pamodās pieturā. Zeķubikses bija nevērīgi notraustas, un miklā sajūta biksītēs liecināja, ka viņa, visticamāk, nebija apčurājusies, bet ar kādu pārgulējusi. Pilsēta tikko modās jaunai dienai, bet viņa, skaistā un koptā Linda, kā «bomzene» gulēja autobusa pieturā pašā Rīgas centrā pie Bastejkalna. Viņa neatcerējās neko no iepriekšējās nakts notikumiem. Kaut kas viņai lika aizdomāties, ka tā nevar turpināties, un, raizējoties par savu veselību, viņa devās pie ārstiem. Līdz zināmam brīdim Dievs mūs nes uz rokām un sargā. Linda to zināja. Bet todien, pēc magnētiskās rezonanses un ārsta slēdziena ar diagnozi - galvas smadzeņu vēzis - Linda nokrita uz grīdas, sarāvās čokurā un skaļi raudāja. Viņa kliedza, elsoja un ļāva vaļu aizsērējušām dusmām par visu, kas noticis viņas dzīvē. Visa miesa un dvēsele drebēja šausmīgajā atklāsmē, ka visa viņas dzīve bija viens nodejots valsis, tikai deju placim, ko sauc par dzīvi, viņa tā arī netika pāri.

Inteliģentā un trakā Katrīna

Visām Katrīnas draudzenēm lielākoties ir bērni, suņi, bruņrupuči un citi privātā zoodārza iemītnieki, reizi mēnesī draudzeņu saieti pie vienas, nu, jāteic godīgi - divām, trim vīna pudelēm un cigaretēm. Līdz pēdējam kauliņam «pārmaltās» attiecības ar bijušo vai esošo. Ak, jā, vēl darbs, ko viņa nežēlīgi mīl. Katrīna strādā vadošā amatā valsts pārvaldē. Viņas darbs ir saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu apgūšanu, kas prasa rūpīgu padoto uzraudzību, darbu plānošanu un visas tam sekojošās birokrātiskās padarīšanas. Protams, katrai sava dzīves «story» (stāsta) bagāžā ir pa kādai «stervai» darbā, kura pēdējā laikā kļūst arvien neciešamāka (parasti tā ir priekšniece, kura pārgulējusi ar bosu, - to visi zina). Katrīnas saraksta augšgalā ir mūžīgās problēmas ar naudu, neizsīkstošie izdevumi divu bērnu vajadzībām. «Mmmm, vēl pie maniem dzīves satura zobrata posmiem jāmin grāmatas, seriāli (pašmāju LTV1 demonstrētā «Saplēstā krūze» pavisam noteikti!). Tālāk - veikali, darbs, apmaksājami rēķini internetbankā, mašīnas apskate, vizīte pie daktera, rušināšanās dārzā vai joga, vakariņas, ātrā saruna pa tālruni ar mammu vai māsu, ieskats «facebook» vai «twoo.com», varbūt kāda tablete miegam, darbs, skola, piektdiena, vīns un atkal pirmdiena...» noskaita Katrīna. Oh, galva sagriezās no tā vāveres skrējiena, kuram sievietes labprātīgi iegādājušās abonementu visam mūžam. Tomēr viņa ir viena. «Es esmu absolūti «alone» (viena - no angļu valodas), tiešām kā tāda Aļona. Tā ir realitāte. Ja nav līdzās tā vienīgā, nu, ko man atliek darīt, raudāt vai «sērfot» iepazīšanās portālos? Es to arī daru, bet tas nav mans. Šodien ir citas ātrās opcijas - nopirkt vibratoru vai iekrist kārdinājumā ar piedzīvojumu! Es izvēlos pēdējo!» koķeti nosaka Katrīna. Raiti, mazliet piepušķojot, viņa stāsta, ka savus piedzīvojumus vislabāk gribētu atcerēties, dziļā vecumā sēžot šūpuļkrēslā, paņemot rokā ar rozā lentīti apsieto dienasgrāmatu, notraušot no tās putekļus, un tad gremdēties piedzīvojumu mutulī.

Gultā bijām trijatā

Tovakar Katrīna palika darbā ilgāk. Noliekot malā dokumentus ar budžeta plāniem, viņa laiski izstaipījās. Neviens to neredzēja, un šodien bija izdevies pie vietas nolikt to lecīgo darbinieci, kurai hierarhija valsts pārvaldē neko nenozīmēja. Pēc skarbās pazemošanas ar spēcīgiem argumentiem no Katrīnas puses un gudru izteiksmi sejā mazā riebeklīte tagad zinās savu vietu. Turpmāk skries kā sunītis un būs gatava rokas laizīt. Jā, tieši tāda vara pār cilvēkiem patika Katrīnai! Nu ko, šodien nebūs jābaras mājās ar bērniem, jo viņi ciemojās pie vīramātes. «Ko gan, Katrīnīte, tu šovakar varētu pasākt,» iezogas pēkšņa doma sievietes prātā. Ievibrējās telefons. Zvanīja bijušais. Esot piebraucis pie darba un atvedis naudu nometnei vecākajai meitai. Vienīgā reize, kad Katrīna bija pazemota šajā dzīvē, bija tiesas prāvā par uzturlīdzekļu piedziņu bērniem. Protams, viņas galvenais mērķis bija nolikt pie vietas bijušo vīru, lai naudas došana nebūtu vienkāršs ikmēneša pasākums starp divām karojošām pusēm. Tiesas process ir spilgts piemērs varas pozīciju demonstrācijai. Kā gan Katrīna varēja aizdomāties, ka tiesnese nostāsies vīrieša pusē, jo bijušais norādīs uz viņas it kā izšķērdīgo dzīves veidu, atpūšoties pieczvaigžņu kūrortā Turcijā, un paņemto kredītu luksusa automašīnai. Katrīnai vienmēr ir gribējies dzīvot, nevis eksistēt. Un, velns parāvis, uz kūrortu viņa toreiz aizbrauca kopā ar bērniem. Atkal ievibrējās telefons. Katrīna paķēra telefona klausuli un sausā, lietišķi nostādītā balsī atbildēja: «Katrīna klausās!» Varēja dzirdēt, ka bijušais uz to pasmīkņāja. Viņš pazina Katrīnu pārāk labi. Noejot lejā, pie ministrijas durvīm stāvēja balts busiņš. No tā izkāpa bijušais un viņa labākais draugs, kurš tikko bija pārbraucis no ārzemēm. Gatim nebija ne vainas, un šķiršanās ne vienmēr sabojā draugu attiecības. Tieši viņa un labākās draudzenes kāzās Katrīna iepazinās ar savu bijušo. Pēc karstām dejām kāzu naktī un līgavas pušķa ķeršanas Katrīna viesu nama mazā istabiņā kļuva par sievieti. Tiesa gan, kā izrādījās vēlāk, bijušais pēc viņas aizbraukšanas šādi aplaimoja vēl divas kāzu viešņas. Lai nu kas, bet mīlēties viņam patika. Vēlamā forma - kur vien var un ar ko vien var. Šeit jālasa - ar daudzām, daudzām sievietēm. Bijušais krāpa Katrīnu. Viņa atcerējās pēdējo reizi, kad pieķēra viņu siltumnīcā «drāžamies» ar vienu no savām draudzenēm un viņas vīru. Viņi ciemojās pie draugiem, un Katrīna aizgāja ar mazajām meitiņām agrāk gulēt. Mazākā naktī gribēja padzerties, un bijušais tā arī nebija viņai ieritinājies blakām. Tā nu viņa izgāja ārā no mājas un ieraudzīja kaisles pārņemtos ķermeņus mīlas ekstāzē lokāmies siltumnīcā starp tumši sarkanajiem tomātiem. Tas bija uzbudinoši. Vērot savu vīru kopā ar kādu citu, bet, no otras puses, Katrīna bija nenormāli nikna. Viņa aizgāja atpakaļ uz gultu un aizmiga ar satrauktām domām par redzēto. Protams, tas nebija pamats viņu šķiršanās prāvā, jo laulība faktiski bija jau sagruvusi iepriekš.

Gata dižmanīgā apsveicināšanās atsauca viņu atpakaļ realitātē. Abi vīrieši bija neticami priecīgi, redzot Katrīnu. Uzaicināja viņu aizdoties uz kafejnīcu. Tālāk notika neticamais un neiespējamais. Glāzīte pēc glāzītes, koķetēšana ar draudzenes vīru un bijušā it kā uzspēlētā greizsirdība sasēja trijotni dzirksteļojošā pacilātībā. Iedots skūpsts par atnesto šampanieti te vienam, te otram, un kāds ieminējās, ka šampanieti var dzert arī viesnīcas numurā. Katrīna koķeti un piekrītoši māja ar galvu. Viss notika pats no sevis. Viens lēnām skūpstīja, otrs lēnām izģērba. Piepalīdzot novilkt zeķubikses, lomas mainījās un izģērbējs pieplaka pie Katrīnas lūpām. «Nebija svarīgi, kurš ir kurš. Tas bija tas pats aplis, kādā cilvēki parasti mīlējas divatā. Nebija jautājumu par lomām, kas katram jādara, jo es biju visa centrā. Kamēr viens pieplaka pie krūtīm, otrs iekārtojās starp manām kājām un kairināja klitoru. Es neskatījos, vai tas bija bijušais vai draugs Gatis. Es biju ļoti augstu sajūtu viļņos. Neesmu starp tām, kas beidz ikreiz, kad vīrieša daikts ir manī, bet tonakt es locījos vairākos orgasmos. Īpaši, kad viņi abi bija manī,» atceras Katrīna.

Viņa neslēpj, ka pēc tam vairs nekad nav mīlējusies ar bijušo vai draugu. Ne atsevišķi, ne kopā. Satiekoties vai telefonsarunās neviens no viņiem nepiemin to nakti. It kā tādas karstās nakts nekad nav bijis. Katrīnai ir bijuši pēc tam mīļākie, bet brīžos, kad viņa ir īpaši vientuļa un glāsta pati sevi, viņa atceras tieši TO nakti un tās grēcīgi saldās izjūtas.