Maija pēdējās dienās UV radiācijas indekss (UVI) nepārsniegs vidējās kategorijas atzīmi. Kad debesis kļūs skaidras, varēsim sauļoties, ievērojot visus drošības pasākumus, lai iegūtu veselīgu iedegumu. Bet pagaidi! Vai veselīgs iedegums vispār pastāv?
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciāliste Lita Lizuma informē: „UVI Latvijas teritorijā sasniegs vērtības 4,7 – 5,6, kas atbilsts vidējai kategorijai. Ja debesis klāj mākoņi, UVI nesasniedz savu maksimālo vērtību, un ir zemākas.”
Piesardzības pasākumi vidējā (3 – 5) UVI kategorijā īpaši neatšķiras no augstās kategorijas. Nepieciešams lietot aizsargkrēmus un vilkt vieglu apģērbu un vasaras cepuri. Augstas UVI kategorijas laikā, kad saulei nav biezi mākoņi priekšā, labāk uzturēties ēnā, nevis saulē. Bērnus, kas ir mazāki par trīs gadiem, vēl jo rūpīgāk jāsargā. Velciet arī saulesbrilles, jo acīm UV starojums nenodara neko labu. Jaunākajos pētījumos pierādīts, ka vasarā acīs nonāk vislielākais UV starojums no rīta ap 8 un 14 – 15. Tas ir saistīts ar to, kādā leņķī saules stari spīd pret zemi.
Veselības inspekcijas Uzraudzības plānošanas un attīstības departamenta Sabiedrības veselības nodaļas vadītāja Alla Nogotkova informē: „Sauļoties nav ieteicams no 11 – 15 dienā, kad saules intensitāte ir visspēcīgākā. Jāņem vērā, ka iedegums veidojas pakāpeniski, tāpēc arī sauļošanās jāuzsāk pakāpeniski, sākot no 20-25 minūtēm dienā, katrā nākamajā dienā sauļošanās ilgumu pakāpeniski palielinot.”
Valsts Apdegumu centra vadītājs Andrejs Levins informē, ka tagad, vasaras sākumā, vēl nav bijuši gadījumi, kad cilvēks pie ārsta ierastos ar saules apdegumiem. Par to, kā jāievēro drošības pasākumi, A. Levins ziņo , ka katram ādas tipam tas ir atšķirīgi. Latvijā 80% iedzīvotāju ir otrais ādas tips, kas bieži saulē apdeg, taču veidojas arī neliels iedegums. Ir arī cilvēki ar pirmo ādas tipu, kas vienmēr apdeg, bet nekad neiesauļojas. Šiem cilvēkiem piesardzība jāievēro stingrāk.
Mūsdienās iedegumu cilvēki uzskata par stilīgu modes tendenci un tam pievieno veselīgumu. Taču "Veselības centra 4" Dermatoloģijas un ķiruģijas klīnikas dermatovenerologs Raimonds Karls apstrīd šo pieņēmumu: „No fizioloģijas un bioķīmijas viedokļa veselīgs iedegums nav un nevar būt. Katru reizi, kad mēs nonākam saulē mūsu šūnas cieš no UV starojuma. Pie starp šūnu "ciešanu" procesiem var minēt šūnas ģenētiskā materiāla bojājumu, kas savukārt var radīt šūnas mutācijas un audzēju rašanos. Cieš nevien ādas virspusējās šūnas, bet arī tās, kuras sintezē ādas skeletu – kolagēnās un elastīgās šķiedras – rezultātā notiek priekšlaicīgas ādas novecošanās pazīmes – ļengana āda, atrofiska āda un krunkas.”
Kārtīgi neievērojot piesardzības padomus, varam iegūt arī ādas vēzi. Visi ādas vēža veidi, kas agri atklāti, tiek izārstēti, tāpēc, ja esi pamanījis uz savas ādas jaunus veidojumus, piemēram, dzimumzīmes, dodies pie ārsta. Latvijā bez maksas pārbaudīt savu ādas veselības stāvokli varēsi katra gada 7. maijā – Eiromelanomas dienā, kas tiek rīkota visā Eiropā ar mērķi samazināt saslimšanas un mirstības gadījumus, kas saistīti ar ādas vēzi.
