Pavasaris vienatnē

Kopš šķiršanās no vīra Maija ir atradusi piepildījumu jaunās nodarbēs un draugos, taču ik pa laikam viņai uznāk šaubas par to, vai nepietrūkst blakus mīļotā cilvēka. Šādas pārdomas daudziem rodas pavasarī, ko ierasts dēvēt par iemīlēšanās laiku.

Sirdsbalss

Psihologi uzsver: ja cilvēks labi jūtas viens, nevēloties dibināt ilgstošas attiecības un ģimeni, viņam noteikti ir jāklausa savai sirdsbalsij, nevis jācenšas piemēroties sabiedrības stereotipiem un spiedienam. «Dzīve var būt interesanta un daudzveidīga arī bez ģimenes un partnerattiecībām. Svarīgi, lai cilvēks justos pašpietiekams un no sirds baudītu savu izvēli, nevis justos nepareizs un mocītos dažādu stereotipu dēļ,» uzsver psiholoģe Una Kraukle.

Bieži vien vientulības izjūta rodas tad, ja vēl neesi atradis savu otro pusīti, bet draugi, ar kuriem pavadīji brīvo laiku, jau ir nodibinājuši ģimenes. «Cilvēks var justies nepiederīgs, lieks, izstumts no ierastās vides. Ar laiku, iespējams, sāks pārņemt sevis šaustīšana un nevēlēšanās iziet sabiedrībā,» paskaidro psiholoģe Sarmīte Štāle. Psiholoģe Marija Ābeltiņa aicina neaizmirst, ka «katrs no mums ir pilnībā piemērots dzīvei šajā pasaulē un esam pietiekami labi arī bez otra cilvēka. Ja esam mierā ar sevi, spējam vairāk dot un negaidīt nereālas lietas, piemēram, to, lai otrā pusīte padara mani laimīgu, apmierinātu ar sevi un dzīvi.»

Stereotipi

Ja cilvēks nejūt vēlmi dibināt pastāvīgas attiecības, to nekādā gadījumā nevajadzētu sev uzspiest. «Sabiedrības spiedienam noteikti ir ietekme uz cilvēku, taču tā atkarīga no tā, kā cilvēks jūtas un vai pieņem savu vienatni. Svarīgi ir saprast, ka viņš ar šādām izjūtām nav viens pats un ir iespēja apmeklēt dažādus pasākumus, kuros var atrast līdzīgi domājošus un atbalstošus cilvēkus,» stāsta Sarmīte Štāle.

Attiecības, kas veidotas sabiedrības spiediena ietekmē – «visiem ir, tātad man arī vajag...» – noteikti ilgtermiņā nedarīs laimīgu nevienu no iesaistītajām pusēm. Una Kraukle iesaka atbrīvoties no fantāzijas par citu cilvēku domu nozīmīgumu. Tad vai nu iestāsies atvieglojums un pārliecība par to, cik lieliska ir dzīve šobrīd – tieši tāda, kāda tā ir, vai, gluži pretēji – vajadzība pēc mīlestības kļūs par apzinātu, cilvēcisku nepieciešamību, ko gribēsies piepildīt.

Pašapmāns

Ir būtiski mācēt iedziļināties un saprast sevi – apzināt to, kas cilvēku vada viņa izvēlēs. Jo labāk cilvēks to saprot, jo brīvāks ir savās izvēlēs. «Katram vajadzētu būt maksimāli godīgam pašam pret sevi, atbildot uz šādiem jautājumiem: vai esmu komfortā ar izvēli būt vienam? Vai tā ir mana izvēle vai apstākļu sakritība? Vai tā ir mana vēlme vai tomēr bailes atklāties?» padomu dod Marija Ābeltiņa. Bieži vien cilvēks sev melo, ka vēlas būt viens, bet patiesībā baidās iesaistīties attiecībās, īpaši tad, ja dzīvē jau ir bijusi neveiksmīga pieredze. «Šādā gadījumā būšana vienam patiesībā ir izvairīšanās no problēmas. Taču, ja veidot kontaktu un iepazīties ar cilvēkiem nav nepārvārams šķērslis un bieds, varbūt cilvēks vienkārši šobrīd nevēlas attiecības.»

Citas prioritātes

Viens no iemesliem, kādēļ nav vēlmes veidot attiecības, ir vajadzība pēc pauzes pēc izirušas laulības vai ilgas kopdzīves.«Ja gribas izbaudīt laiku, kad dzīvo viens – lieliski! Varbūt šis laiks ir nepieciešams, lai labāk iepazītu sevi, attīstītos kā personība un tad veidotu attiecības jau citā kvalitātē... Turklāt vēl viens ļoti vienkāršs iemesls, kādēļ cilvēks nevēlas attiecības – vēl nav iepazīts piemērots partneris,» paskaidro Una Kraukle.

Psiholoģe Marija Ābeltiņa ir secinājusi, ka iemesli, kāpēc cilvēki nevēlas ilglaicīgas attiecības, var būt daudzi un dažādi. Sākot ar to, ka konkrētajā dzīves posmā vienkārši ir citas prioritātes, piemēram, karjera, un beidzot ar izvairīšanos un bailēm no tuvām attiecībām. «Katru reizi tas ir unikāls stāsts, kas jāšķetina un jāsaprot, vai tas, kas ar mani notiek, man patīk vai arī es gribētu to mainīt,» viņa uzsver.

Iedzimtība

Cilvēks lielā mērā ir sociāla būtne, kuras vēlmi pēc socializēšanās nosaka attiecīgā kultūra, laikmets, audzināšana un konkrētā cilvēka pieredze. Nav mazsvarīgs arī iedzimtais temperaments. «Temperaments nosaka daudzas mūsu psiholoģiskās īpašības – viena no tām ir tas, cik ļoti mēs esam vērsti uz āru, uz citiem cilvēkiem, tā saucamā ekstraversija, vai cik ļoti mēs esam vērsti uz savu iekšējo pasauli, tā saucamā introversija. Ja no dabas esam introverti, mums kopumā būs nepieciešams mazāk sociālo kontaktu: draugu, paziņu, pasākumu. Mēs pēc tiem neilgosimies kā ekstraverti cilvēki, mūs biežāk nomierinās un darīs laimīgus nodarbes vienatnē,» piebilst Marija Ābeltiņa.

***

VĒLOS BŪT VIENS, JO IESPEJAMS:

• Nespēju atgūties pēc neveiksmīgām attiecībām

• Neesmu par sevi pietiekami pārliecināts

• Pagaidām nav piemērota partnera

• Šobrīd ir citas prioritātes – karjera, pašizziņa

• Baidos no tuvām attiecībām

• Jūtos laimīgs arī vienatnē