Skolas gaitenī satikās jaunāko klašu skolēnu mammas Antra un Zinta. Gaidot bērnus iznākam no pēdējās mācību stundas, abas sarunājās par Lieldienu brīvdienām. Zinta atzina, ka tie ir svētki, kurus viņas ģimenē nesvin, tāpēc brīvās dienas izmantos, lai beidzot uzpostu māju.
Savukārt Antra kā katru gadu bija ieplānojusi kopā ar ģimeni apciemot radus un svētkus svinēt ar šūpošanos un olu kaujām, taču Zintas atbilde viņai lika aizdomāties – varbūt tiešām brīvo laiku veltīt saimnieciskiem darbiem, kas nav paspēti?
Vispirms tīrīšana
Ikdienas steigā noteikti ir sakrājušies kaudzēm mājas darbu, kas būtu jāpaveic, tādēļ nav nekas pārsteidzošs, ka brīvdienas daudziem asociējas ar iespēju beidzot ķerties tiem klāt, uzskata psihoterapeite Ginta Jansone. Viņa norāda: «Ir labi, ja brīvdienu gaita tiek sākta tieši ar mājas sapošanu, jo tikai tad, kad darbi ir padarīti, prāts ir mierīgs, un pēc tam ir vieglāk ļauties atpūtai.» Latviešu tautas ticējumi vēsta, ka dienu pirms Lielās piektdienas – Zaļajā ceturtdienā – tik tiešām esot jātīra māja, jo tad tā visu gadu būšot spodra un tajā nedzīvošot mušas. «Četras dienas ir pietiekami ilgs laiks, lai paspētu gan sakopt māju, gan atpūsties brīvā dabā, gan atzīmēt pavasara saulgriežus,» uzskata psihoterapeite. Svinēt vai nesvinēt svētkus ir katra paša izvēle, bet galvenais – brīvdienas pavadīt vērtīgi un tā, lai būtu gandarījums par tām.
Brīvība šūpolēs
«Cilvēks atpūšas tad, ja dara kaut ko pretēju tam, ar ko nodarbojas ikdienā,» paskaidro Ginta Jansone. Iespējams, kādam atpūta ir remontdarbi mājās vai dārza iekopšana, bet arī svētku svinēšana ar dziesmām un jautrām izdarībām ir veids, kā atpūsties, jo tas ir kaut kas netipisks ikdienas ritmam. «Darba dienās parasti nākas ievērot sabiedrības normas, jābūt solīdam un kārtīgam darbiniekam, un tas ierobežo un reizēm neļauj izpausties patiesām emocijām. Tādēļ ir vajadzīgas brīvdienas, jo tad, kad cilvēks atrodas ģimenes un draugu lokā, viņš var būt brīvs – tāds, kāds ir. Katrā no mums iekšā sēž mazs bērns, kurš reizēm ir arī jāparāda. Tādēļ nevajadzētu kautrēties, ja, pieaudzis būdams, rāpsies šūpolēs un šūposies ar ticību, ka vasarā nekodīs odi. Svētku izdarības ļauj uz mirkli būt bērnišķīgam,» par to, ka Lieldienu svinēšana sniedz pozitīvas emocijas, ir pārliecināta psihoterapeite.
Labsajūta dabā
Iespējams, kādam svinēšana neasociējas ar atpūtu, jo tā prasa sagatavošanos, kas ir darbietilpīga un laikietilpīga, arī ciemos braukšana vai ciemiņu uzņemšana var būt fiziski nogurdinoša. Tāpēc ir cilvēku grupa, kas izvēlas brīvdienas pavadīt, neko nedarot. «Katram dzīvē ir periodi, kad nogurums ir tik liels, ka negribas neko darīt. Protams, fiziski ķermenis atpūšas, ja cilvēks guļ gultā, bet daudz lielāku labsajūtu rada prieks. Tāpēc, manuprāt, labākā atpūta ir aktīva un dabā. Ja brīvdienās paliec pilsētā, tad vienalga ieteicams iziet laukā un apmeklēt kādu koncertu vai mākslas izstādi, lai ar šo piedzīvojumu bagātinātu sevi,» iesaka psihoterapeite Ginta Jansone. Lieldienas ir patīkami svētki jau tāpēc vien, ka tās ir pirmās brīvās dienas pavasarī un ir īstais brīdis, lai pēc garās ziemas dotos laukā skatīties, kā mostas daba.
Savukārt folkloras kopas Laiksne vadītāja Lauma Garkalne norāda – pavasara saulgrieži ir pagājuši, un tās, kas kalendārā atzīmētas kā brīvdienas, ir kristīgās Lieldienas, līdz ar to, ja kāds izvēlas šajā laikā nerīkot skaļus svētkus, tas ir normāli. Kristiešiem Klusā sestdiena – diena pēc Lielās piektdienas un pirms Pirmajām Lieldienām – ir pārdomu un sevis izvērtēšanas laiks.
Izdaiļo rutīnu
Ja nav zināšanu un izpratnes par senlatviešu vai kristiešu Lieldienu rituāliem, šos svētkus var svinēt, ģimenē ieviešot savas tradīcijas. «Šodien cilvēki vairs īsti nezina, kas un kāpēc pavasara saulgriežos jādara, taču vēl ir palikuši daži rituāli, kas ir iegājušies mūsdienās un kurus var piemērot arī laikam, kad atzīmē kristīgās Lieldienas. Piemēram, mutes mazgāšana pirms saules lēkta, lai būtu skaists, vesels un možs visu gadu, olu ēšana ar sāli, lai nemelotu, vai šūpošanās, lai vasarā odi nekostu,» stāsta latviešu folkloras zinātāja Lauma Garkalne. Viņa uzskata, ka šīs izdarības var veikt pat vienatnē, un Lieldienas nebūtu jāuzskata tikai par ģimenes svētkiem. Tam piekrīt arī psihoterapeite Ginta Jansone: «Esmu ievērojusi, ka cilvēki gados, kuru bērni ir jau lieli un dzīvo paši savās ģimenēs, neatzīmē svētkus, ja neviens pie viņiem neciemojas. Tas nav pareizi. Rūpes par bērniem ir likušas aizmirst pašam par savu labsajūtu, bet tad, kad bērni jau pieauguši, vecāki atkal var pievērsties sev un savām attiecībām ar dzīvesbiedru. Svētki ir iespēja, kā izdaiļot ikdienas rutīnu, pat ja mājās esat tikai divi vai viens pats.»
Esi uzmanīgs
Par to, ka brīvdienās būtu kārtīgi jāizšūpojas, jāpriecājas un jābūt pie dabas, ir pārliecināts arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieks katastrofu medicīnas jautājumos Mārtiņš Šics. Viņš aicina priecāties, taču reizē būt arī uzmanīgiem. Pat šūpojoties, vai nu izkrītot no šūpolēm, vai arī ciešot cilvēkiem, kas atrodas zem tām, var gūt traumas – sasitumus, nobrāzumus un kaulu lūzumus. Tā kā šajās brīvdienās daudzi atklās pikniku sezonu, prātīgiem jābūt, dedzinot grilu. «Noteikti izlasiet degmaisījuma lietošanas pamācību, lai negūtu apdegumus. Rīkojot piknikus ūdens tuvumā, neizlaidiet no sava redzesloka bērnus. Pēc ziemas upju un ezeru krasti ir izgruvuši, un bērns var ieslīdēt ūdenī, pat vienkārši pastaigājoties gar krasta malu,» brīdina Mārtiņš Šics.
***
ATCERIES!
• Cilvēks atpūšas tad, ja dara kaut ko pretēju tam, ar ko nodarbojas ikdienā
• Ja brīvdienās paredzēts apciemot radus un draugus, padomā, vai visu apciemošanai pietiks laika un galu galā nebūsi noguris
• Lieldienas ir pirmās brīvās dienas pavasarī un ir īstais brīdis, lai pēc garās ziemas dotos zaļumos
• Vieglāk ir atpūsties tad, ja visi mājas darbi padarīti un par tiem vairs nav jāuztraucas
• Ja negribas svinēt, vienalga vāzē uz galda ieliec pūpolu vai bērzu zarus, lai mājās ienāktu pavasara izjūtas
• Tradīcijas ģimenē ienes zināmu kārtību, un bērnam tās rada drošības un piederības izjūtu