Valdība vakar atļāva Satiksmes ministrijai pabeigt autoceļa Rīgas apvedceļš –Sēnīte rekonstrukcijas projekta iepirkuma procedūru.
Valdībā vakar raisījās diskusijas, vai tiešām valsts var atļauties iztērēt simtiem miljonus latu, lai uzlabotu vienu no pašlaik labākajiem autoceļu posmiem valstī. Valdība tomēr apmierināja Satiksmes ministrijas lūgumu atļaut projekta tālāko virzību, bet ar tādu formulējumu, kas vēl negarantē reālu būvdarbu veikšanu. Pagaidām ir atļauts vien 14. decembrī atvērt iepirkuma konkursa piedāvājumus un tad lemt, vai pasūtītāju tie apmierina.
Satiksmes ministrija sola, ka projekta izmaksas iekļausies 130–140 miljonu latu robežās, kamēr trekno gadu cenās nācās rēķināties ar izdevumiem virs 245 miljoniem latu. Par šādu naudu pasūtītājs saņemtu 58 kilometrus faktiski no jauna izbūvētas šosejas, kā arī 13 jau esošo satiksmes pārvadu, trīs gājēju tuneļu, caurteku un autoceļa kompleksa aprīkojuma rekonstrukciju, vienu jaunu satiksmes pārvadu Vangažos, četrus gājēju un riteņbraucēju pārvadus un vienu gājēju tuneli. Projekta vilinājums ir tāds, ka maksāt par šiem varenajiem būvdarbiem, kā arī par ceļu kompleksa uzturēšanu valstij nāksies tikai pēc ceļa nodošanas ekspluatācijā 2014. gadā. Tālāk līdz 2034. gadam būšot jāmaksā septiņi miljoni latu gadā. Visa šī shēma ļoti atgādina Dienvidu tiltu Rīgā un varētu satraukt Latvijas kreditorus ar Starptautisko valūtas fondu priekšgalā. Ja Latvijas kreditori apšaubīs valsts iespējas atmaksāt šo jauno parādu kopā ar iepriekšējiem, tad dižceļa būves vietā Latvijai nāksies samierināties ar viena otra brūkoša satiksmes pārvada sastutēšanu.