Par valūtu savstarpējo atkarību, gaidāmo krīzi un to, kā pasaules ekonomikas nestabilitātes apstākļos saglabāt savus uzkrājumus ar zelta investīciju palīdzību Neatkarīgā sarunājas ar Meeli Atonenu, finanšu koncerna TAVID/TAVEX padomes locekli, bijušo Igaunijas ekonomikas ministru.
– Kā nopelnīt, kā nepazaudēt uzkrājumus un kur visizdevīgāk investēt – šķiet, šie ir vieni no mūsdienu cilvēces biežāk uzdotajiem jautājumiem. Vieni izvēlas naudu turēt zeķē, citi to glabā bankā vai iegulda vērtspapīru tirgū. Ko nozīmē investīcijas zeltā?
– Pirmkārt, jāzina, ka investēt zeltā var divos veidos; viens no tiem ir elektroniskais zelts, kas darbojas kā akcijas. Es šo investīciju veidu uzskatu par ļoti bīstamu, jo dažādi vērtspapīri un fondi ir tikai solījums, ka jums kaut kur ir zelts. Daudzi no šiem fondiem patiesībā nav garantēti ar fizisku zeltu, tāpēc vienā brīdī, ja jums ieguldītā nauda būs nepieciešama, var gadīties, ka solījumi par zelta uzkrājumiem bijuši tukši vārdi.
– Un kāds ir otrais variants?
– Otrs variants ir investēt fiziskajā zeltā, un tas nozīmē, ka cilvēks šo zeltu nopērk un pats ir tā īpašnieks. Piemēram, ja krīzes laikā būs nepieciešams samainīt zeltu pret naudu vai citiem produktiem, jums viennozīmīgi būs šī iespēja. Turklāt investīciju zelts atbilstoši likumdošanai netiek aplikts ar PVN.
– Kā šīs investīcijas notiek? Vai ir kādi noteikumi, kurš drīkst un kurš nedrīkst piedalīties?
– Zeltu var pirkt jebkurš cilvēks, sāksim ar to. Daudzi uzskata, ka zelts tas ir kaut kas slepens un nesasniedzams vidējam iedzīvotājam, parasti filmās rāda, ka tas tiek uzglabāts speciālās telpās. Patiesībā zelta pirkšana ir tikpat vienkārša kā valūtas maiņa. Ja jums, piemēram, ir 500 eiro un vēlaties tos samainīt pret latiem, valūtas maiņas punktā jums tas aizņems dažas minūtes. Ar zeltu ir tieši tāpat! Investīciju zelts tiek piedāvāts divos veidos: 900–999,99 raudzes monētās un 999,9 raudzes stieņos, kas visbiežāk nāk no Šveices vai Austrālijas.
– Naudu var ielikt makā vai aploksnē, bet zelta pārnēsāšanai jāpērk speciāla soma?
– Jūs maldāties! Cilvēki bieži domā – ja samainīšu pret zeltu lielu naudas summu, tad pretī saņemšu desmitiem zelta stieņu. Patiesībā viens kilograms zelta plāksnes nebūs diži lielāks par mobilo telefonu. Piemēram, nopirkt 100 gramus zelta var par aptuveni 3000 latiem, un tos var viegli paslēpt kaut vai mājās, un neviens neatradīs. Diemžēl sabiedrībā joprojām pastāv stereotips, ka kāds var saglabāt mūsu īpašumu labāk nekā mēs paši, tāpēc otrs variants būtu glabāt zeltu bankā vai kādā citā dārgmetālu glabātavā vai anonīmajā seifā.
– Kā es varu būt drošs, ka pērku īstu zeltu?
– Cilvēki, kuri katru dienu ar zeltu nesaskaras, var apjukt un nopirkt viltojumu, jo parasts cilvēks nezina, cik lielai, piemēram, jābūt zelta plāksnītei. Tāpēc neiesaku to pirkt uz ielas, jo nekad nevar zināt, kādu metālu nopirksiet. Katram zelta stienim jābūt sertifikātam, un to izsniedz pārdevējs. Savukārt monētām sertifikātu nav, taču tām ir sava nominālā vērtība līdzīgi kā, piemēram, pieciem vai desmit latiem.
– Cik ātri var saņemt nopirkto zeltu?
– Latvijas tirgū ir diezgan daudzas kompānijas, kas vispirms liek samaksāt, bet produktu atdod tikai pēc divām nedēļām vai kāda noteikta termiņa. Turpretī TAVEX zeltu saņemsiet uzreiz, un tā tam vajadzētu būt!
– Vai jūs zeltu arī uzpērkat, piemēram, ķēdītes, gredzenus?
– Jā, mēs to darām, taču šādam zeltam būs mazāka vērtība. Investīciju zelts ir pārbaudīts, savukārt, ja tas ir zelta izstrādājums, tālāk to nepārdosim, jo nenodarbojamies ar juvelierizstrādājumu biznesu. Zelta izstrādājumus pērkam, ja tie ir no zelta, un tālāk tos nosūtām uz rūpnīcām Šveicē, kur šos gredzenus un ķēdītes rafinē un atkal izlej tīra zelta stieņus.
– Mēs runājam par zeltu kā investīciju. Kā notiek naudas pelnīšana, ja zelts tiek glabāts aiz deviņām atslēgām un tirgū nepiedalās?
– Par zeltu neizmaksā depozītu vai dividendes, taču nopelnīt ar to var. Pēdējo desmit gadu laikā vidēji zelta cena attiecībā pret eiro izaugusi par 15,8%. Pret ASV dolāru – par 19,9%. Vissliktākie rezultāti ir pret Austrālijas dolāru – tie bija tikai 12,6%. Tas nozīmē – ja dividendēs no akcijām saņem 1%, tas ir ārkārtīgi maz, savukārt zelta cena par to laiku pieaugusi par vairāk nekā 10%. Peļņu var saņemt, pārdodot jums piederošo zelta stienīti vai monētu. TAVEX uzreiz saņemsiet samaksu par pārdoto zeltu jums ērtākajā valūtā.
– Kāpēc esat pārliecināts, ka zelta vērtība pieaugs?
– Neviens nezina, kas notiks nākotnē. Zelta cenu ietekmēs eiro un dolāra vērtība, un ir nepārprotami redzams, ka abām ekonomikām ir lielas problēmas. Eirozonā valstis ir dzīvojušas pāri saviem līdzekļiem, un tirgi vairs netic ne Eiropai, ne eiro kā naudai. Ja kāds domā, ka šīs problēmas ātri tiks atrisinātas, tad zelta cenas kāpumam ticēt nav pamata. Investēt zeltā var tikai tad, ja cilvēkam šķiet, ka būs krīze.
– Un ko prognozējat jūs?
– To pašu, ko pirms četriem gadiem – krīze būs! Ja no šīs situācijas būtu vienkārša izeja, Eiropas Savienības līderi jau sen būtu sanākuši kopā un rīkojušies. Viens no variantiem – viņi pateiks, ka Vācijai ir jāmaksā par citu valstu parādiem. Visi zina, ka Grieķijas parāds ir 150% no IKP, daudzi varbūt nav pamanījuši, bet Francijai tie ir 100% no IKP, Itālijai – 120%, bet Vācijai nedaudz virs 80% no IKP. Ja Vācijai pēkšņi ir jādod tā dēvētā palīdzības nauda, no kurienes lai to ņem? Risinājums ir kredīts! Izeja šajā gadījumā ir viena – Eiropas Centrālā banka sāks papildus drukāt naudu bez garanta, un tas novedīs pie inflācijas. Savukārt zelts ir instruments, kas atspoguļo inflācijas līmeni ikkatrai valūtai. Tik populārs veids kā termiņnoguldījumi, depozīti to vairs praktiski nevar nodrošināt.
– Tātad jūs apgalvojat, ka zelta investīcijas ir pilnīgi drošas?
– Vienīgais risks – pašreizēja ekonomiskā situācija tiks ātri atrisināta, inflācijas nebūs, un zelta cena mazināsies. Jautājums – cik ļoti mēs katrs ticam šādam scenārijam...
– Mums labi atmiņā ir iepriekšējā krīze, kas lielā mērā sākās tad, kad pārplīsa nekustamo īpašumu burbulis. Vai investējot zeltā, situācija neatkārtosies?
– Mani pārsteidz cilvēki, kuri runā par zelta burbuli tikai tāpēc, ka tā cena ir pieaugusi. Nekustamos īpašumus pirka cilvēki, kuriem nebija naudas, viņi visu ņēma uz parāda. Bankas kredītu pret zeltu nedod, tāpēc nav arī motors, kas varētu radīt šo burbuli. Lai par kaut ko tādu runātu, zeltā būtu jāinvestē vismaz 10% sabiedrības, taču es ļoti, ļoti pārspīlēšu, sakot, ka Latvijā to dara 1% iedzīvotāju. Zelta investīcijas joprojām ir izredzēto lieta – ar to nodarbojas cilvēki, kas sapratuši, cik tas ir izdevīgi, kā arī tie, kuri ir vīlušies banku solījumos.
– Jūsu pieminētajās skandināvu bankās nekas neliecina par krīzi, kāpēc esat pārliecināts, ka kritīs arī tās?
– Cilvēki bankām tic, jo pēdējo 20 gadu laikā nopietnas krīzes nav bijušas, bet šoreiz tā būs pasaules ekonomikas krīze, kuru izjutīs visi, jo īpaši eirozona.
– Eiro taču nav vienīgā valūta, naudu var investēt arī citās valūtās.
– Jā, šobrīd daudzi cilvēki lata un eiro vietā meklē citu valūtu, piemēram, Šveices frankus vai Norvēģijas kronas, taču arī šī nauda ir ļoti stipri saistīta ar eirozonu. Ja eiro kritīs, kritīs arī šīs valūtas. Zelta cenu atšķirībā no eiro nosaka tirgus, nevis pāris cilvēku konsīlijs Centrālajā bankā, kas šobrīd ir ļoti būtisks arguments.
– Kāpēc jūs kā labās fejas dodat šo tālredzīgo padomu? Kāds jums no tā labums?
– Mēs esam starpnieki un, protams, saņemam labumu, taču esam starpnieki precei, kurai paši ticam. Inflācija būs, un mēs kā zelta turētāji, kā arī mūsu klienti no tās iziesim kā ieguvēji. TAVEX ar zeltu sāka nodarboties nevis tāpēc, ka tas būtu izdevīgs bizness. Mūsu uzņēmuma īpašniekam pirms astoņiem gadiem bija lieli uzkrājumi, un viņš baidījās tos pazaudēt. Lasot dažādas teorijas, viņš nonāca pie slēdziena, ka vispareizāk būtu investēt zeltā. Pirmo zeltu viņš nopirka sev, un tikai pēc tam ar to sāka nodarboties koncerns TAVID/TAVEX. Šobrīd vairāk nekā puse mūsu kompānijas līdzekļu tiek glabāta zeltā.
