Tiesībsargs Romāns Apsītis Valsts prezidentam Valdim Zatleram iesniegtajā atzinumā par starptautiskās cilvēktiesību organizācijas "Amnesty International" ziņojumu aicinājis pārvērtēt Latvijas nepilsoņiem piešķirto tiesību apjomu kontekstā ar citu Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņiem piešķirtajām tiesībām.
Kā norādījis tiesībsargs, pastāv vairākas jomas, piemēram, īpašumtiesības, dalība pašvaldību vēlēšanās un citas, kur normatīvajos aktos ES pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā Latvijas nepilsoņiem.
Tas, pēc Apsīša domām, rada situāciju, ka Latvijā citu ES valstu pilsoņiem ir noteikts plašāks tiesību kopums nekā Latvijas nepilsoņiem, kuriem parasti ir ciešāka faktiskā saikne ar Latviju un nav tiesiskās saiknes ar citu valsti.
"Nepārkāpjot valsts mērķi samazināt personu bez pilsonības un arī nepilsoņu skaitu, būtu ieteicams, balstoties uz tiesībpolitiskiem apsvērumiem, pārvērtēt nepilsoņu tiesību apjomu un likumiskās intereses katru reizi, kad Latvijā kādas tiesības tiek piešķirtas ES pilsoņiem," raksta tiesībsargs.
Viņš arī uzsvēris, ka iepriekš veiktā pārbaudes lietā secinājis, ka Latvijas nepilsoņiem uzlikti nesamērīgi vai pat prettiesiski ierobežojumi attiecībā uz dažādu privātā sektora amatu ieņemšanu, taču vienlaikus viņš neuzskata, ka prettiesisks būtu ierobežojums atsevišķus amatus publiskajā sektorā ieņemt tikai Latvijas pilsoņiem. Tomēr Apsītis ir atzinis par nepamatotiem ierobežojumus privatizēt zemi un veikt darījumus ar nekustamo īpašumu.
Vienlaikus ziņojumā prezidentam uzsvērts, ka "Amnesty International", analizējot nepilsoņu tiesību ierobežojumu atbilstību cilvēktiesībām, nav iedziļinājies tiesiskajā un vēsturiskajā situācijas kontekstā, kā arī nepilsoņa statusa specifikā Latvijā.
Piemēram, ziņojumā norādīts uz nepieciešamību atvieglot naturalizācijas noteikumus Latvijā dzimušajiem Latvijas nepilsoņu bērniem un vecāka gada gājuma cilvēkiem, lai gan Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem Latvijas pilsonība jau tagad pienākas bez naturalizācijas, bet vecāka gada gājuma cilvēkiem un invalīdiem Pilsonības likums paredz atvieglotus naturalizācijas nosacījumus. Tiesībsargs gan ir norādījis uz nepieciešamību vienkāršot birokrātisko procedūru Latvijas pilsonības piešķiršanā Latvijā dzimušo nepilsoņu bērniem.
Atbildot uz "Amnesty International" pārmetumiem par Latvijas tiesībsargājošo institūciju necīnīšanos ar rasistiski motivētiem uzbrukumiem, Apsītis uzsver, ka būtu nepieciešams papildināt šo institūciju darbinieku zināšanas par naida noziegumiem, lai spētu tos efektīvāk identificēt.
Taču vienlaikus arī personas, kas saskārušās ar rasu naidu, atsakās rakstīt oficiālu iesniegumu, kas, iespējams, ir skaidrojams ar personas nevēlēšanos piedalīties garajā un sarežģītajā tiesību aizsardzības mehānisma realizācijā, kas prasa gan laiku, gan psiholoģisku noturību, vai neticību, ka šis jautājums tiks ātri un efektīvi risināts.
Lai arī, piemēram, romu tautības pārstāvju iesniegumu par diskrimināciju nav daudz, tas, pēc tiesībsarga domām, neliecina, ka romu tautības cilvēki nesaskaras ar diskrimināciju, neiecietību un naidu sabiedrībā pastāvošo aizspriedumu dēļ. Tiesībsarga 2007.gadā veiktais pētījums liecina, ka lielākā daļa romu tautības personu joprojām ir sabiedrības marginalizēta.
Apsītis arī piekrīt "Amnesty International" secinājumiem par lesbiešu, geju un transpersonu diskrimināciju Latvijā. Lai arī tiesībsargam ir maz ziņu par lesbiešu, geju un transpersonu diskrimināciju Latvijā, Apsītis pieļauj, ka tas ir sabiedrībā pastāvošo aizspriedumu un negatīvās attieksmes dēļ un daudzi homoseksuāli cilvēki slēpj savu seksuālo identitāti un baidās no viktimizācijas.
Būtiskus pārkāpumus tiesībsargs nav saskatījis lielākajā daļā ieslodzījuma vietu, lai gan nenoliedz, ka dažās vietās cilvēktiesību pārkāpumi bijuši īpaši smagi, piemēram, Jēkabpils cietumā, kur pastāv ļoti augsts ieslodzīto savstarpējās vardarbības risks, ieslodzījuma vietas darbinieki fiziski ietekmē ieslodzītos, bet medicīnas daļā netiek fiksēti nodarītie miesas bojājumi un līdz ar to neseko izmeklēšana un vainīgo personu saukšana pie atbildības, kas vairo nesodāmību un pārkāpumu tālāku pieļaušanu.
Tik sarežģīta situācija pastāvējusi vēl tikai Pārlielupes cietumā, kas tika slēgts 2008.gada nogalē.
Citāda ir situācija attiecībā uz apstākļiem policijas pārvalžu īslaicīgās aizturēšanas vietās un atskurbtuvēs, kur, kā uzskata tiesībsargs, lielākoties apstākļi ir uzskatāmi par pazemojošiem un jautājums par jaunu policijas pārvalžu ēku būvniecību risinās ļoti lēni. Piemēram, lielākajā daļā īslaicīgās aizturēšanas vietu nav sanitārā mezgla, izņemot kameras stūrī esošu spaini, aizturētajiem ir jāguļ kopā uz vienas kopējas koka lāvas, nav pieejas dienas gaismai, netiek nodrošinātas pastaigas. Tomēr nevienā no pārbaudes vizītēm nav konstatēti pārkāpumi, kas būtu saistīti ar vardarbības pielietošanu pret aizturētajiem.
Apsītis arī uzsvēris, ka patlaban nav noregulēts jautājums par atskurbtuvēm, kurās tiek ievietotas personas, kas atrodas alkohola vai narkotisko vielu reibuma stāvoklī. Ņemot vērā to, ka atskurbtuvju tiesiskais statuss nav noteikts nevienā no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, personu ievietošana atskurbtuvēs ir uzskatāma par prettiesisku brīvības atņemšanu. Šis jautājums jau ilgstoši tiek risināts dažādās darba grupās, tomēr sarunu dalībnieki nav vienojušies, kura institūcija varētu uzņemties atbildību par atskurbtuvēm.
Jau ziņots, ka jūnija sākumā starptautiskā cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" nāca klajā ar ļoti kritisku ziņojumu par cilvēktiesību situāciju Latvijā.