Pastaigu vietas možam garam

Kāju izlocīšana un galvas izvēdināšana ir veselīga nodarbe jebkurā vecumā. Kustības prieks cilvēkam ir no bērnības un to iesaka neaizmirst līdz pat sirmam vecumam. Latvijas ainava ir radīta mierīgām un tajā pašā laikā piedzīvojumu pilnām pastaigām, kas spēj pārsteigt ar jaunu, iepriekš nezināmu vietu atklāšanu.

Pie jūras dzīve mana

Nenoliedzami vienas iecienītākajām pastaigu vietām ir pludmales un piekrastes dabas takas. Vidzemes jūrmala piemērota gan jūras šalkoņas un pludmales smilšu cienītājiem, gan tiem, kuri grib atklāt kārtējo Latvijas dabas pērli. Tādas ir Veczemju klintis, kas atrodas starp Tūju un Svētciemu. Pie sarkanbrūnajām klintīm filmētas kino lentes Ilgais ceļš kāpās un Vecā jūrnieka ligzda. Iespaidīgākā smilšakmens klinšu grupa Vidzemes piekrastē ērti pieejama jebkuram. Ja ceļo ar auto, tad, nogriežoties no Tallinas šosejas pie Oltūžiem, pie klintīm var burtiski piebraukt. Pie Veczemju klintīm izveidots kempings, kur vasaras sezonā par autostāvvietu jāsamaksā, bet ziemas sezonā maksa netiek prasīta. Ja vēlēšanās doties nelielā pastaigā, automašīnu bez maksas var novietot kādā no Vitrupes stāvlaukumiem un pa pludmali sasniegt Veczemju klintis pēc nepilniem 7 kilometriem, liecina visitsalacgriva.lv informācija. Lai arī Veczemju klintis un akmeņainā Tūjas pludmale nav pārpildīta ar laiskiem atpūtniekiem, brīvdienu pastaigu mīlētājus tā piesaista visu gadu.

Ja ir vēlēšanās izpētīt Rīgas līča rietumu piekrasti, dodoties no galvaspilsētas Kolkas virzienā, pie pašas Slīteres nacionālā parka robežas iespējams apskatīt arī vienu no retajiem Rīgas jūras līča stāvkrastiem - Ēvažu stāvkrastu. Uz 8-15 metrus augsto krastu ved koka laipa. Savukārt neskartās dabas daudzveidību iespējams novērtēt netālu no Kurzemes piekrastes, Šlīteres dabas takā, kura atrodas līdzās Šlīteres bākai. Lai arī tā izaicina ar kāpelēšanu pa laipām un kāpnēm, tā ir vien 1,2 kilometrus gara. Dabisks mežs un purvs ir dzīvesvieta daudzām retām, izzūdošām augu un dzīvnieku sugām, arī tādām kukaiņu un sūnu sugām, kuras līdz šim nekur citur Latvijā nav atrastas. Kā liecina Dabas aizsardzības pārvaldes informācija, taku iespējams izstaigāt bez maksas un vislabāk bezsniega periodā. Nav piemērota apmeklētājiem ratiņkrēslos. Savukārt pastaigās gar jūru, starp Ventspili un Kolku iespējams izstaigāt lībiešu ciematus un kluso pludmali.

Nebaidies no purviem

Ideja pastaigu vietām var būt arī purvi, kuri neprasa meklēt speciālās purva kurpes, jo daudzviet Latvijā izveidotas ērtas laipas. Tomēr izturīgi apavi noteikti noderēs un uzmanīgākiem jābūt mitrā laikā, jo takas visbiežāk veidotas no koka laipām, kas šādā situācijā var būt slidenas. Gleznainus skatus agros rītos vai saulrietos iespējams baudīt Ķemeru Nacionālā parka purvā, kur laipas ved gar gleznainiem ezeriņiem. Trīs kilometrus garā Ķemeru tīreļa laipa izved cauri neskartajam sūnu purvam.

Skaistas pastaigu vietas pa purvainākiem apvidiem ir arī Latgales pusē. Piemēram, Teirumnieku purva taka palīdzēs iepazīt Lubānas ezera mitrāju. Takas kopgarums ir 800 metru, un tā ved pa koka laipām gar gleznaino Teirumnieku ezeru. Savukārt pieredzējušākiem pastaigu mīlētājiem var būt pa spēkam Eiropā garākā purva laipas taka, kas atrodas netālu no Latvijas un Lietuvas robežas Dunikas purvā. Tā ir 6 kilometru gara un stiepjas pāri Tīrspurvam līdz gandrīz pusotru gadsimtu vecai skābaržu audzei - vienīgajai skābaržu tīraudzei Latvijā, vēsta Latvia travel mājaslapa.

Daba mostas pie upēm

Sniegotu ziemu tā arī nesagaidījām, lai jau tagad dzirdētu urdziņu un strautu čalošanu, taču dzīvība pie upēm mostas pavasarim, un tā ir lieliska iespēja ieklausīties dabā, staigājot gar upēm. Gleznainām pastaigām kā radīta Salacas upe, kuras krastos ir arī ievērojami dabas pieminekļi. Ja dodies Mazsalacas virzienā, iepazīsti un izstaigā Skaņākalna dabas parku. Aptuveni trīs kilometru garumā gar Salacas upi atrodas vairāki neparasti dabas objekti: Vilkaču priede, Velnakmens, Eņģeļu ala, Sapņu trepes, Velna ala, Skābumbaļļa, Rūķu taka, Neļķu klintis, Velna kancele, Skaņaiskalns, aicina Mazsalacas novads. Ieeja parkā pieaugušajiem maksā divus eiro, bet skolēniem un pensionāriem - eiro. Pie Skaņākalna iespējams arī piebraukt ar savu automašīnu, pirms tam iegādājoties caurlaidi piecu eiro vērtībā.

Ja iedomājas garas un izzinošas pastaigas, kā variants vienmēr ir Gaujas Nacionālā parka bagātība. Jau zināms, ka Turaidas un Siguldas takas gar gleznaino Gauju piedāvā dažādus maršrutus visa vecuma cilvēkiem un atbilstoši katra enerģijas rezervei. Taču ar to šis parks ir izsmelts! Starp Cēsīm un Valmieru pie Gaujas krastiem atrodas Līču-Laņģu klinšu taka. Aptuveni 6 kilometrus garās takas ievērojamākais apskates objekts ir Līču-Laņģu klintis, un to izstaigāšana var prasīt pat trīs stundas. Tās ir vienas no skaistākajām un lielākajām klinšu sistēmām Latvijā. Iespaidīgākās ir Līču klintis, kas ir līdz 30 metrus augsts un ap 200 metru plats smilšakmens atsegums. Savukārt Laņģu klintis ir līdz 11 metrus augstas. Ieeja klinšu takās ir bez maksas, taču jāņem vērā, ka tās nav piemērotas apmeklētājiem ar kustību traucējumiem un ar bērnu ratiņiem.

Izkustini kājas un priecē acis

Latvijā esošo botānisko dārzu pārstāvji apliecina, ka seniori īpaši sarosās apmeklēt dārzus, kad sākas ziedēšanas laiks. Lai arī daba vēl mostas, vērts apzināt dārzus un parkus, kur būs iespēja ne tikai ieelpot svaigu gaisu un izstaigāties, bet arī priecēt acis. Viens no tādiem ir Lāčupītes dendrārijs Engures pusē. Lāčupītes dendrārijs ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas atrodas starp Apšuciemu un Klapkalnciemu jūras Rīgas jūras līča piekrastē. Pastaigājoties pa Lāčupītes taku, īpaši vasarā, iespējams aplūkot daudzus gan vietējos, gan svešzemju ziedošos augus visā krāšņumā, norāda Latvia travel mājaslapa. Vairāk nekā 7 hektāru plašo parku iespējams nesteidzīgi izstaigāt bez ieejas maksas.

Dabas daudzveidības cienītājiem iespēja atklāt arī Skrīveru dendroloģisko parku, kas atrodas Daugavas labajā krastā, pirms Aizkraukles, dodoties no Rīgas puses. Parkā iespējams pavadīt nesteidzīgas pastaigas, iepazīt vairāk nekā 300 koku sugu no visas Ziemeļu puslodes, atpūsties lapenēs un vērot garām plūstošo Daugavu. Ieeja parkā ir bez maksas.

Savukārt atklāt vēsturi un ziedošus dārzus iespējams, arī viesojoties Latvijas piļu un muižu parkos. Piemēram, Remtes muiža Brocēnu novadā ir ieskauta ainaviskā 26 hektāru plašā parkā ar apstādījumiem, dīķiem, kanālu sistēmu un koka tiltiņiem. Pastaigu takas aizvedīs arī pie vairākiem vēsturiskās arhitektūras elementiem - pie Lācēnu mājas, Čūsku vāzes pamatnes, Moku kambara, Medību torņa. Parkā ir izveidota arī Remtes sajūtu taka, kurā var trenēt un pārbaudīt dažādas maņas, staigājot pa dažāda veida segumiem un konstrukcijām.