Latvijas hokeja izlase turpina ceļu pretī savam 21. pasaules čempionātam pasaules elitē, un viens no komandas stabilākajiem vīriem arī šopavasar ir aizsargs Kristaps Sotnieks. Lielāku materiālu par Kristapu veidojām pirms siviem gadiem, un toreiz veidot Sočas portretu mums palīdzēja viņa tuvākie cīņubiedri un treneri – Normunds Sējējs, Artis Ābols, Sandis Ozoliņš un Gints Meija.
Neredzams trešā pāra aizsargs
Hokejista Kristapa Sotnieka stāsts ir jaunlaiku Latvijas hokejistam tipisks un vienlaikus arī netipisks. Piedzimis Rīgā, taču ar to nelielās. Drīzāk uzskatāms par laucinieku Latvijas hokejā - līdz sestajai klasei dzīvojis Saldus pusē, Rubā, trenēties hokejā sācis tikai 12 gadu vecumā. Tēvs aizvedis pie trenera Aivara Skudras, un puikam bijis jāpanāk tie, kas slidojuši jau gadus piecus. Brīnums, bet, sākot tik vēlu trenēties, Kristaps kļuvis par vienu no labākajiem slidotājiem Dinamo un Latvijas izlasē. 16-17 gadu vecumā tolaik daudzu potenciālo aizsargu uzvārdi tika locīti vairāk - gadu par Soču vecākie Guntis Galviņš un Jānis Andersons, vienaudzis Oskars Bārtulis, gadu jaunākais Artūrs Kulda. Arī Dinamo-87 vairāki aizsargi (Juršāns, Vecvagars, Parādnieks) tika uzskatīti par perspektīvākiem, taču, kad pienāca laiks 2005. gada braukt uz Sosnovecu uz U18 pasaules čempionātu, galvenais treneris Vjačeslavs Nazarovs izlasē iesauca Sotnieku, kuram tā bija tikai piektā sezona uz slidām.
Arī U20 galvenie treneri Oļegs Znaroks un Leonīds Beresņevs nākamajos divos gados Sotnieku izvēlējās kā junioru izlases aizsargu. Tas jau bija Rīga 2000 laikos, kurus jauneklis sāka Baltkrievijas atklātajā čempionātā, taču tad saimnieku stratēģija mainījās, un nākamās divas sezonas Rīga 2000 (arī Sotnieks) aizvadīja tikai Latvijas virslīgā. Kāds gan var būt spēlētājs KHL, ja pirms tam bužinājies tikai Latvijā! Kur, turklāt, pēdējā sezonā pirms KHL Rīga 2000 dabūja tikai bronzu. 21 gadu vecais Sotnieks? Pat Latvijā par viņu no divtūkstošniekiem rezultatīvāk spēlēja citi (Valters, Demiters, Demidovs, M. Širokovs, Brakšs)... Ja 2008. gada vasarā netiktu izveidots Dinamo, droši vien mēs šodien nerunātu par septiņu pasaules čempionātu un divu olimpisko spēļu dalībnieku, jaunā Rīgas Dinamo spēļu skaita rekordistu Kristapu Sotnieku. Visticamāk, ka Soča tad spēlētu kādā no Latvijas virslīgas komandām un publikai būtu zināms, kā tas muskuļotais apsargs kādā no Vecrīgas bāriem.
Vai 2008. gada vasarā es redzēju Sotniekam vietu Dinamo? Drīzāk nē, nekā jā. Ja nu vienīgi Jūliuss Šuplers spēlētu ar četriem aizsargu pāriem. Pēc ranga Soča bija tuvāk nespēlēšanai, jo bija taču Rodrigo Laviņš, Oļegs Sorokins, Dūvijs Vestkots, Filips Novāks, Atvars Tibuncovs, Krišjānis Rēdlihs, Agris Saviels, Maksims Širokovs. Gubernatora kausa izcīņu Mitiščos Sotnieks sāka ar Tribuncovu kā trešais aizsargu pāris, bet turnīru pabeidza kā pirmie. Tas bija eksperimentu laiks, taču KHL pašā pirmajā spēlē Habarovskā pret Amur Kristaps ir piecniekā, kas uzsāk spēli. Jauniņais ir tik cieši ieķēries sastāvā, ka pirmo atpūtu dabū tikai pēc 0:7 Novokuzņeckā. Kā Soča aizvadīja savu debiju KHL? Piezīmēs nekādu krustu vai baigo mīnusu nav, arī Šuplers par jaunuli neko sliktu neteica. Tātad - nemanāms. Kas hokeja aizsargu terminoloģijā nozīmē pretējo, jo labam aizsargam esot jābūt neredzamam. Ja vien tas nav Ozoliņš...
Septiņās Dinamo sezonās droši vien ir bijušas spēles, kad Sotnieks bijis pirmajās rindās, atmiņā viens no mačiem tepat Rīgā, kad ģērbtuvē vecais pipars Ozo intervēja jauno ķiparu Soču, taču vairumā spēļu Rubas čalis rukājis trešajā aizsargu pārī, kā pirmais gājis laukumā, kad komandai vajadzēja mazākuma spēlētāju. Kā saka Ozoliņš: "Kārtīgs pipars!" Kurš nekad pats nelīdīs foto objektīvā un varbūt ir pat pārāk kautrīgs. Par viņa kāzām dzeltenā prese uzzināja tikai tad, kad Kaspara Saulieša sieva Katrīne nejauši bija nopludinājusi kāzu fotogrāfijas... Kristaps diezgan veiksmīgi no preses noslēpis, ka jau pirms pasaules čempionāta Prāgā viņa un Anetes ģimenē aug dēls Harijs. No žurnālistiem Sotnieks nebēg, taču viņš noteikti nav tips, kurš grib sevi redzēt uz visu Latvijas žurnālu vākiem. Kaut sarunās un mikszonā pasaules čempionātos no Sočas mutes nāk ārā tādas asprātības, ka smieties sāk pat žurnālistu diktofoni. Bet labāk par Soču pašu viņu spēj raksturot tie, kas bijuši ar viņu plecu pie pleca - treneri Artis Ābols un Normunds Sējējs, draugi Sandis Ozoliņš un Gints Meija.