Pieredze un vēlētāju uzticība nav marasms
Es nebūšu tik pieklājīgs un korekts kā Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis, sacīdams (Neatkarīgā, 22.05.2017.), ka «šīs vēlēšanas atšķiras ar to, ka atklāti un par valsts budžeta līdzekļiem tiek veidota kampaņa pret esošajām pašvaldībām. (..) Galvenā tēma ir – visi visur esot aizsēdējušies.»
Es, tāpat kā Māris, nenoliedzu, ka ir aizsēdējušies, bet kopumā uzskatu, ka par valsts budžeta līdzekļiem tiek tiražēts marasms. Necieņa pret cilvēka darbu, spējām, stabilitāti tiek taisīta par pozitīvu politiskas kampaņas elementu. Ja tie cilvēki, kuri vadījuši savas pašvaldības divdesmit un vairāk gadu, ir tikuši pie varas negodīgi - atklājiet un pamatojiet to, ja cilvēku uzticība gadu desmitiem iegūta ar kaut kādiem kretīniskiem paņēmieniem - atklājiet un pamatojiet to, ja notikusi totāla vietējo iedzīvotāju stulbināšana - atklājiet un pamatojiet to. Vai vismaz raksturojiet vēlētājus, kuru izvēle no reizes reizē it kā bijusi ne tāda. Tad es varbūt jums piekritīšu. Bet, ja jums ir tik vien ko pārmest šiem nebūt ne ideālajiem ļaudīm, ka vēlētāji tiem dāvājuši uzticību pārlieku ilgi - tad kāpēc jūs paši šajos gadu desmitos neesat atraduši, izaudzinājuši labākus, pārliecinošākus kandidātus? Kāpēc paši savus pretendentus jūs spējat pamatot vien pieņēmumu līmenī, bet neuzrādāt tos savā valsts līmeņa praksē? Māris uzskata, ka valdošās partijas tā dara, nespēdamas gūt pienācīgu autoritāti un atbalstu reģionos (jo to «reģionālā politika nav bijusi vērsta uz perifēriju, tā bijusi vērsta uz Rīgu un dažiem citiem centriem»). Piebildīšu - tās aizstāj savas adekvātas politikas deficītu ar organizācijas un cilvēka necienīgu attieksmi.
Vai varbūt jūs - valdošie, Saeimas koalīcija esat pakārtojuši izglītības sistēmu maksimālai katra bērna, jaunieša spēju, potenciāla, interešu ievirzes atklāsmei? Vai jūs esat padarījuši katru mūsu skolu (nerunājot par augstskolām) par līderu skolu? Neesat? Nu tad nav ko mēģināt no sava viduvējības līmeņa braukt virsū tiem večiem un meitenēm, kuri konkrētās vietās ļaužu ieskatā bijuši labāki par jūsu paviršiem atradeņiem.
Vai nu kļūstiet par līderiem, vai arī turpiniet «atjaunot» savas partijiņas tik vien kā caur jauniem efektīgiem nosaukumiem. Turpiniet gaudot, ka tie, kuri spējuši būt noturīgi, ir šķērslis jūsu ceļā. Vai varbūt jūs esat vīžojuši atjaunotās neatkarības gados radīt un uzturēt valsī stabilu politisko partiju sistēmu (neizslēdzot reģionālās partijas)? Radīt stabilas garantijas politiskai situācijai, kura vieno, nevis drumstalo nāciju? Paskatieties, no kādas organizācijas nāk vairākums to, kurus jūs saucat par aizsēdējušamies? No bezmaz vienīgās stabilās partijas, kura arvien turas varas augšā. No Zaļo un zemnieku savienības.
Un - kur ir jūsu pašu jaunais? Kā tas izpaužas jūsu domās, jūsu valstiskos piedāvājumos, jūsu līderu ambīcijās? Nevis tik vien kā triviālos, kārtējos jūsu partiju iekšējās šķelšanās kašķos. Pagaidām citiem pievērstie vārdi «aizsēdējušies» man šķiet tik vien kā sinonīms jūs pašus raksturojošam vārdam «vārgulība».
Vienlaikus - es uzskatu politiskā, pārvaldes aparāta atjaunotni par nopietnu, valstisku problēmu. Pat Aleksandrs Lukašenko Baltkrievijā to saprot labāk. Tostarp Latvijā arvien valda vaimanas - pie varas komjaunieši un boļševiki. Jautājums - kāpēc jūs, kas to uzsverat, šajos divdesmit septiņos atjaunotas valsts gados, kad pat gandrīz visiem komjauniešiem jau sākušas birt smiltis, neesat spējuši vismaz savus bērnus iemācīt pārvaldīt Latviju kā pienākas? Kā dzimteni. Tāpēc, ka jums bijis ērti gaudot un meklēt vainīgos, nevis praktiski būvēt savu valsti pēc saviem ieskatiem un savas noteikšanas!
Turpmāk es vismaz kādu daļu savu interviju (sevišķi ar krietni jaunākiem - es apzinos, cik vecs esmu - politiķiem, valsts pārvaldes, pašvaldību cilvēkiem) veidošu nevis kā izzinošu viņu atklāsmes tekstu, bet kā kompetenču sadursmi. Es šajās (pārvaldes) lietās esmu savulaik mācīts, ieinteresēts diletants. Bet es tīšām izaicināšu viņu profesionālismu pret savu diletantismu, lai atgādinātu - līderis nav tikai dabas brīnums, tam jātop arī kā mērķtiecīgas valsts politikas produktam.
Visu cieņu šiem cilvēkiem, kuri spējuši saņemt savu vēlētāju atsaucību tik ilgi, bet, kuri, piemēram, Sestdienā (19.05. 2017.) nokristīti par «aizsēdējušamies». Veiksmi viņu pašvaldībām, to ļaudīm, viņiem pašiem un viņu mīļajiem.