"Neatkarīgās" reportāža: "Zapad 2017" nograndējis. Krievijas spēkiem jāpamet Baltkrievija

Šodien jābeidzas Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām Zapad 2017, kuru norisei ar satraukumu seko abu valstu kaimiņi un visa pasaule. Par būtiskiem, tieši ar mācību norisi saistītiem starptautiskiem starpgadījumiem informācijas pašlaik nav, un lielākās bažas šajā reģionā ir par to, kādu militāro tehniku vai cik lielu kontingentu Krievija pēc mācībām varētu atstāt Baltkrievijas teritorijā.

Baltkrievijas varasiestādes nenogurstoši atkārto, ka līdz 30. septembrim Krievijas speciāli uz mācībām atvestā tehnika un militārais personāls Baltkrievijas teritoriju pametīs, neatstājot aiz sevis nekā lieka, taču kaimiņvalstīs šie solījumi pārliecību nevieš, jo Baltkrievijas un Krievijas attiecības ne reizi vien pierādījušas, ka Minskas manevru teritoriju Maskava ļoti ātri spēj mainīt saskaņā ar saviem ieskatiem.

Par to liecina arī mācību pirmajā dienā notikušais nu jau Baltkrievijā par informācijas diversiju dēvētais starpgadījums, kad oficiāli Krievijas avoti paziņoja, ka mācībās armijā pēkšņi iesaistīsies Krievijas Rietumu kara apgabala pirmās tanku armijas vienības. Solītie tanki līdz Baltkrievijai tā arī neatbrauca, bet vienīgie, kam bija jātaisnojas par šo gadījumu, bija Baltkrievijas militāristi.

Bažas raisa arī Baltkrievijas armijā gana izplatītais sentiments pēc ciešākām saitēm ar kādreiz Padomju Savienību vadošo Kremli. Piemēram, nelielu skandālu neilgi pirms mācībām izpelnījās gadījums, kad Grodņā kāds Baltkrievijas armijas apakšpulkvedis tika pieķerts ar Krievijas Federācijas karogu savā automašīnā.

Tiesa, vietējie eksperti uzskata, ka kaimiņvalstu paustajām bažām nav ne mazākā pamata un Baltkrievijas noteiktā kārtība var mainīties tikai ārkārtas situācijā. «Pagaidām nav nekādu pazīmju, ka Krievija Baltkrievijas teritorijā varētu atstāt militāro tehniku vai personālu. Un tas nenotiks, ja nenotiks kaut kāda provokācija. Kaimiņu satraukums ir nedaudz divkosīgs, jo katra valsts, paceļot Zapad jautājumu, cenšas risināt savus politiskos jautājumus, nevis domā par drošību,» uzskata drošības politikas eksperts Andrejs Porotņikovs.

Arī politologs Valērijs Karbalevičs ir pārliecināts, ka uz mācībām atvestās Krievijas militārās tehnikas vai personāla palikšana Baltkrievijā nav iespējama, jo prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš nepārprotami paudis savu nostāju šajā jautājumā. «Domāju, ka te ir vairāk politisku emociju vai aprēķina, kas pamatots kaut kādās analoģijās ar Krimu, bet domāju, tas nenotiks. Visi spēki, kuri nav nemaz tik lieli, atgriezīsies Krievijā,» saka politologs.

Viņš atgādina, ka starp Baltkrieviju un Krieviju notiek diskusija par militāro lidmašīnu un raķešu kompleksu iegādi, taču Kremļa piedāvājumu, izvietot Baltkrievijā Krievijas aviobāzi, A. Lukašenko ir noraidījis. «Lukašenko atteica, norādot, ka Krievijas komandētas aviobāzes Baltkrievijā nebūs, bet, ja Maskava Minskai par pieņemamu cenu pārdos lidmašīnas, tad Baltkrievija rūpēsies gan par savu, gan sabiedrotās valsts drošību,» stāsta eksperts.

Tomēr, no kaimiņu perspektīvas lūkojoties, uzticību Baltkrievijas solījumiem vai baltkrievu spējai turēt kaimiņiem dotos solījumus nevieš arī tas, ka mācības, par spīti klātesošajiem novērotājiem no septiņām valstīm, nav pietiekami caurskatāmas. Novērotājiem trūkst informācijas par mācībās izmantoto tehniku un kontingentu.

Tam uzmanību pievērsuši arī poligoniem tuvumā dzīvojošie civiliedzīvotāji. Tā ziemeļaustrumu virzienā 70 kilometru no Minskas attālajā Barisavā, pie kuras esošajā poligonā kara zinības kopā ar baltkrieviem apgūst viens no lielākajiem Krievijas militārajiem kontingentiem, ļaudis novērojuši, ka militārpersonas pārvietojas bez atpazīšanās zīmēm - uz formām nav zīmotņu, kas palīdz noteikt, kuras valsts militāros spēkus kareivis pārstāv. Vienlaikus pilsētā aizvien plašāk tiek apspriesta it kā mācībās piedalošos kareivju paustais, ka pašas interesantākās mācības būs 28. septembrī, kaut arī šajā laikā tām jau būtu jābeidzas. Baltkrievijas militāristi, kas oficiālās sarunās par šo tēmu nevēlas iesaistīties, pieļauj, ka trauksmes celšanā vainojama cilvēka daba un neuzmanīga klausīšanās. Proti, visticamāk, kareivji mēļojuši par to, ka tiem ļoti ātri būs jāsagatavojas prombraukšanai, lai 30. septembrī visi jau būtu pametuši Baltkrievijas teritoriju.