Saruna ar ETP grupas deputāti, Dr.oec. Inesi Vaideri (Jaunā Vienotība).
- ETP kā savas jaunās politikas stūrakmeni iezīmējusi klimata politikas jautājumus. Kāds ir jūsu vērtējums šai politikai?
- ETP pozīcija klimata politikas jautājumā saskan ar manu personīgo pozīciju: es uzskatu, ka klimata politika ir jāsabalansē ar ekonomikas attīstību. Bieži zaļās partijas pauž ļoti ekstremālu nostāju klimata jautājumos - ka mēs vairs nelidosim ar lidmašīnām, ēdīsim vai neēdīsim noteiktu pārtiku utt. Faktiski radikālās zaļās idejas ir vērstas uz to, lai daļu cilvēku iegrūstu nabadzībā un/vai ierobežotu viņu mobilitāti. ETP savos dokumentos ietvērusi - ka klimata, vides aizsardzības jautājumi jārisina kopā ar ekonomikas attīstību. Tas ir ļoti pareizi. Ja ieviešam zaļo enerģiju, tad tikai tā, lai to visi var atļauties. Ja gribam, lai lidmašīnas mazāk piesārņo vidi, tad nevis sadārdzinām biļetes, bet veicinām tādu tehnoloģiju ieviešanu lidmašīnu ražošanā, kas padarītu tās videi draudzīgākas. ETP arī rūp, lai Eiropa kļūtu par līderi zaļo tehnoloģiju izstrādē - nevis ķīnieši vai amerikāņi. Nevis aizliegumi un jauni nodokļi, bet jaunas tehnoloģijas ir klimata politikas stūrakmens.
- Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis ir ļoti piesārņoti. Latvija gan necenšas ieguldīt papildu resursus šī līča ūdeņu attīrīšanā. Vai klimta politikas ietvaros varētu tam būt papildu finansējums?
- Latvijā zinātnei ir 0,5%, nevis 5% no IKP, un tāpēc diemžēl nevaram sagaidīt, ka spēsim piesaistīt no Eiropas trūkstošo finansējumu. Arī pašiem Latvijā ir nepieciešams ieguldīt resursus, ne tikai gaidīt atbalstu no Briseles. Es biju vides ministre pirms gandrīz 20 gadiem, un toreiz sākām veiksmīgi attīstīt projektus šajā virzienā, bet šobrīd ir sajūta, ka nekas pa šiem 20 gadiem nav virzījies uz priekšu. Traki ir ar Rīgu - šeit tiek ražoti 70% no IKP, bet, piemēram, atkritumu šķirošanā galvaspilsētā ir pilnīga nulle.
- Šeit nu būtu jautājums, kāpēc par atkritumu šķirošanu būtu jāmaksā divreiz vairāk - tad visa zaļā domāšana paliek pavēnī...
- Tā ir Rīgas pieeja, ka galvaspilsētā nav atkritumu pārstrādes sistēmas un nav konkurences šajā jomā. Tāpēc arī piedāvātā cena augstāka. Šis ir viens no jautājumiem, kas var būt par piemēru - ja paši neko nedarīsim, nevarēsim piesaistīt ES finansējumu.
Kas attiecas uz Baltijas jūras attīrīšanu - iespējams, tur var novirzīt arī aizsardzības jomai paredzēto finansējumu, jo Baltijas jūra ir nozīmīgs militāri stratēģisks reģions.
- Cik liels ES finansējums būs klimata mērķu sasniegšanai?
- Lai sasniegtu klimata mērķus, ES ir plānojusi tērēt aptuveni 170 miljardus eiro gadā. Bet tos nevar uzskatīt par tēriņiem, bet gan par investīcijām, lai attīstītu videi draudzīgas tehnoloģijas un sistēmas.
- Kādas ir lielākās pretrunas ETP politikā finansējuma sadales jautājumos?
- Tradicionāli tas ir jautājums par finansējuma un prioritāšu sadali starp Ziemeļvalstīm un Dienvideiropu. Reģionālā un kohēzijas politika ir cīņas objekts, arī Eiropadomē, Eiropas Parlamentā.
Vēl viens diskusiju objekts ir vai, jāatbalsta tā dēvētie Eiropas čempioni - lielie stratēģiskie uzņēmumi. Man tomēr vienmēr ir bijis viedoklis, ka Eiropas ekonomikas mugurkauls ir mazie un vidējie uzņēmumi. Kur tad ir labāki telefona sakari vai ātrāks internets - tur, kur ir konkurence. Amerikā tā nav, jo saveidoti lielie monopoli. «Eiropas čempionu» atbalsts nedrīkst izvērsties par valsts un nodokļu maksātāju naudas došanu lielajiem uzņēmumiem.
- Kāds ir jūsu vērtējums Vācijas kancleres Angelas Merkeles darbībai ETP grupā un viņas lēmumam 2021. gadā pamest kancleres amatu?
- Ja viņa tiešām pametīs politiku, tas būs milzīgs zaudējums ne tikai ETP grupai, bet visai Eiropas politikai. Viņa ir bijusi Eiropas līdere ļoti grūtos laikos un ar kompromisiem, bet arī skaidro vērtību pārliecību panākusi savu ideju piepildījumu. Viņas pēctece Annegrēta Krampa-Karenbauere man nerada pārliecinošu iespaidu. Pagaidām es Merkeles tuvāko sekotāju vidū neredzu cilvēku, kas varētu būt viņai pārliecinoša alternatīva.
