Grandiozajā strīdā par autortiesībām internetā noslēdzies būtisks posms – Eiropas Parlaments pēc divu gadu darba apstiprinājis direktīvas tekstu, un tagad atlicis pēdējais bastions – dalībvalstīm jāapstiprina dokuments ES Padomē, un paredzams, ka lielās korporācijas uz valdībām izdarīs milzīgu spiedienu, tāpat kā to dara autortiesību lobiji.
Šai strīdā par digitālo īpašumu un grandiozu peļņu vismazākā teikšana ir satura lietotājiem - tiem, kas neko nerada, bet patērē. Pie viņu naudas vēlas tikt abas karojošās puses. Šobrīd to pamatā noslauc lielās Amerikā bāzētās interneta platformas: Google, Facebook, Amazon, Youtube. Tās pelna miljardus un tajos faktiski ne ar vienu nedalās. Iekasē naudu no eiropiešiem, bet nodokļus nemaksā. Lieto eiropiešu radītu saturu, bet neatmet autoriem ne centa. Šķietami liela netaisnība. Taču balsojums Eiropas Parlamentā rāda, ka tā nebūt neliekas visu valstu priekšstāvjiem. Parlaments direktīvu pieņēma ar 348 balsīm par un 274 pret, 36 deputātiem atturoties. Pērn pie iepriekšējā mēģinājuma balsojuma proporcija bija diametrāli pretēja.
Autortiesību aizstāvji apelē, ka viņiem pienākas samaksa par darbu. Ka lielās korporācijas nedrīkst bez atļaujas paņemt svešu intelektuālo īpašumu un pelnīt ar to. Taču arī korporācijas savā kampaņā liek lietā faktoloģiskus un brīžiem arī demagoģiskus argumentus. Jāatgādina, pērn uz dienu tika pat bloķēta interneta daudzvalodu enciklopēdija Vikipēdija, lai parādītu, kas it kā notiks, ja direktīva tiks apstiprināta - būs apdraudēta tiešsaistes brīvība un liegta piekļuve tīmeklim, radot jaunus šķēršļus, filtrus un ierobežojumus. Ka lietotāji nevarēs dalīties ar viņus interesējošām ziņām. Jauniešu auditorijas satracināšanai savukārt palaida ziņu, ka direktīva aizliegs dalīties ar jociņiem un mēmēm. Un ko tad vairs darīt internetā?!
Parlamentārajā debatē tomēr virsroku guvis racionālais saprāts. Ja kāds strādā, viņam par to pienākas atlīdzība. Ja kāds pelna ar svešu darbu, viņam tas jānopērk.
Direktīvas būtiskākie apsvērumi ir sekojoši. Interneta platformas ir atbildīgas par lietotāju augšuplādēto saturu. Atsevišķi materiāli - tādi kā mēmes un GIF bildītes - ir izslēgti no direktīvas tvēruma, lai neatņemtu sabiedrībai tiesības uz ironiju un kritiku. Dalīšanās ar ziņu publikāciju fragmentiem arī turpmāk netiks uzskatīta par autortiesību pārkāpumu, taču direktīva neļaus ziņu apkopotājiem šo iespēju izmantot ļaunprātīgi. Google News nedrīkstēs brutāli pārpublicēt mediju radītas ziņas. Un žurnālistiem jāsaņem daļa autortiesību atlīdzības par savu darbu.
Faktiski parlaments ir pateicis, ka zagšanas un piesavināšanās brīvība internetā nevar būt bezgalīga. Kā un vai vispār šī tēze darbosies praksē, rādīs laiks. Bažas ir par to, ka autortiesību aizsargāta satura filtrēšana beigu beigās pārvērtīsies cenzūrā.
Tagad vārds dalībvalstīm - vai tāpat liekas arī ES Padomei. Ja lēmums tiks apstiprināts, dalībvalstīm būs divi gadi, lai sāktu īstenot direktīvas prasības, bet amerikāņu korporācijām, lai sāktu atvēlēt daļu savu ienākumu satura radītājiem. Pēc aģentūras AFP publiskotajiem datiem, naudas tām ir neprātīgi daudz. 2017. gadā Facebook ienākumi bija 40,65 miljardi, bet Google nopelnīja 109,65 miljardus dolāru. Maza daļiņa šīs grandiozās peļņas būvēta arī, izmantojot Latvijas iedzīvotājus.
