NRA no Strasbūras: Latviju gaida priekšvēlēšanu kritikas vilnis par krievu "apspiešanu"

Eiropas Parlamenta pieņemtais ziņojums Par stāvokli ES un Krievijas politiskajās attiecībās jau saskāries ar varenu apkarošanu Kremļa draugu medijos, un zīmīgi, ka šie teksti tiek ražoti ar atsauci tieši uz Latvijas politiķiem. Tāda ir viņu priekšvēlēšanu stratēģija – Latvijas Krievu savienība uz parlamenta vēlēšanām dosies ar saukļiem par krievu apspiešanu – lai kā partija vispār nenomirtu.

Latviju gaida intensīvs kritikas un, visticamāk, arī apmelojumu vilnis par mazākumtautību diskrimināciju, vārda brīvības un cilvēktiesību pārkāpumiem. Būs troksnis par izglītības reformu un pilsonības jautājumu.

Vienlaikus šis sīkmanīgais politiskās izdzīvošanas plāns atvieglos Krievijas troļļu fabriku darba uzdevumu - rādīt Latviju kā neizdevušos valsti.

Bez tribīnes nav nākotnes

Neatkarīgā, šonedēļ apmeklējot Eiropas Parlamenta plenārsesiju, tikās ar Latviju pārstāvošajiem politiķiem no abiem spārniem, lai skaidrotu, kā dažu personu nolūki izdzīvot uz politiskās skatuves un izdabāt Kremlim var kopumā ietekmēt Latvijas intereses.

Pašreizējā parlamentā tie, kuri producē pastāstus par krievu diskrimināciju, ir Latvijas Krievu savienības pārstāvis Miroslavs Mitrofanovs un no Saskaņas ievēlētais Andrejs Mamikins. Te jāatgādina, ka viņu elektorātu gaida stratēģiska rokāde, jo vēlēšanās Mamikins startēs kopā ar Mitrofanovu un vēl trešo Latvijas nomelnošanas profesionāli - Tatjanu Ždanoku. Iemesls ir konflikts ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu, kurš savukārt, bēgot no Rīgas satiksmes kriminālajām nepatikšanām, attiecīgi būs pirmais Saskaņas numurs. Arī līdz šim Ždanokas un Mamikina vadībā notikuši mēģinājumi Eiropas Parlamenta līmenī runāt par it kā pastāvošu krievu diskrimināciju Latvijā, bet turpinājums gaidāms vēl intensīvāks. Mirofanovs, kurš uz laiku nomainījis Ždanoku parlamentā, tiešā tekstā atzīst, ka Brisele partijai ir nepieciešama, lai saglabātu tribīni: «Bez iespējas strādāt ES mērogā LKS nebūs nākotnes.»

Riskantas runas par autonomiju

Tāpēc jau laikus tiek producēti dažādi demonstrāciju saukļi par krievu minoritātes apdraudējumu un drīzo bojāeju Latvijā, piemēram, šis: «Ja būsim pasīvi, mūs iznīcinās.» Dramatismam noder arī Latvijas krievu stāvokļa salīdzināšana ar melnādaino situāciju pēc kara ASV. Mitrofanovs piekrīt - krāsas tiek sabiezinātas. Bet mērķis tam esot krievu kopienas konsolidācija un cīņa par tās tiesiskā stāvokļa uzlabošanu, ietverot šajā formulējumā arī ideju par kultūras un izglītības autonomiju.

Šis jau robežojas ar likuma pārkāpšanu, tomēr robeža pārkāpta netikšot: «Mūsu nostāja ir pildīt likumus un pielabot tos atbilstoši mūsu kopienas vajadzībām.» Arī Satversme tiks ievērota, kaut gan «ideāli būtu, ja tur nebūtu šīs vienas valodas un kultūras...». Perspektīvā, kad partijas politiskajā darba kārtībā iekļūs arī saimnieciskā tematika, LKS centīsies uzrunāt arī latviešus, proti, ar valdības darbu neapmierinātos iesaistīt krievu protesta akcijās.

Savdabīgi, ka daudz ko no Mitrofanova klāstītā saraksta otrais numurs Mamikins vaļsirdīgi sauc par pilnīgiem murgiem, tajā skatā biedēšanu, ka turpmāka Krievijas kaitināšana rezultēsies ar drīzu trešo pasaules karu. Taču abiem saskan viedokļi par draudzību ar Krieviju.

Ļeņins nepalīdzēs

LKS pašlaik nesaņem palīdzību no Krievijas valdošās partijas Vienotā Krievija, jo to esot bloķējusi Saskaņa (lai gan formāli arī tās sadarbības līgums ir lauzts). Šo viņi grasās labot un arī Eiropas Parlamenta līmenī veicināt sadarbību ar Krieviju. Domubiedrus gan jau atradīs. Parlamentā blakus Mitrofanovam mitinās grieķis Sotirioss Zarianopouloss - Komunistiskās partijas biedrs. Vezdams pie sevis, Mitrofanovs zīmīgi norāda uz Ļeņina plakātu ar sirpi un āmuru pie kolēģa sienas - «lūk, ir cilvēki, kam tas joprojām ir svarīgi».

Taču, ar vai bez Ļeņina piesaukšanas, nekāda Eiropas mešanās Krievijas skavās nav iespējama, un arī būtisku kaitējumu Latvijas interesēm iecerētā etniskās kritizēšanas kampaņa nespēs nodarīt. Tā vismaz uzskata latviskā un eiropeiskā spārna deputāti.

Pirmām kārtām jau tāpēc, ka parlaments ir noformulējis savu pozīciju šomēnes pieņemtajā ziņojumā Par stāvokli ES un Krievijas politiskajās attiecībās. Tā izstrādi vadīja Latvijas parlamentāriete Sandra Kalniete. Dokumentā ir skaidri pateikts, ka Krievija nav ES stratēģiskais partneris, ka ES jābūt gatavai ieviest tālākas sankcijas, ka jāatceļ politiskais gāzesvada projekts Nord Stream2, pieminēta Krima, pieminēta iejaukšanās ES iekšējās lietās. Kompakts teksts ar precīzu vēstījumu. Kalniete Neatkarīgajai skaidro, ka šis ziņojums ir saistošs Eiropas Ārējo attiecību dienestam. Tātad vismaz pagaidām nekādas oficiālas brāļošanās ar Krieviju.

Deputātiem gan ir iespēja organizēt starpparlamentāras sadarbības grupas - tādu neformālu draugu kopu, piemēram, Mamikins ar Ždanoku, Ušakovu un komunistisko grieķi kaut vai četratā drīkst dibināt, taču, pat ja kādas vizītes un sadraudzības pasākumi viņiem notiks, tā nebūs oficiāla Eiropas parlamenta atmaigšana. Nav gan šaubu, ka tieši tā to pasniegs Maskavā.

Jāignorē vai jāsoda

Kalniete uzsver, ka attiecībā uz Kremļa draugu darbību svarīgāk esot izķert viņu lokālās aktivitātes parlamentā. Nepieļaut, ka neskaitāmie iesniegumi Pieprasījumu komitejā pārtop kaut kādās rezolūcijās vai pat kontroles misijās uz Latviju. Lai Latvijai nav jātaisnojas par neesošiem cilvēktiesību pārkāpumiem. To Neatkarīgajai atzīst arī deputāts Kārlis Šadurskis - parlamentā liela daļa ļoti jutīgi uztver minoritāšu jautājumus, taču Latvijas Kremļa draugiem līdz šim nav izdevies iestiept savus vēstījumus parlamenta darba kārtībā. Nu sarakstīja petīcijas - par valsts valodu, par izglītības reformu, par diskrimināciju. Bet galu galā no tā visa sanāca viena formāla vēstule Latvijas premjeram, kas pēc būtības nozīmē to pašu, ko «pieņemt zināšanai» dziļā atvilktnē.

Parlamentāriešiem ir divējādas receptes Latvijas aizsardzībai no kaitnieciskas aprunāšanas un apmelošanas. Viena ir pēc iespējas ignorēt šīs viltus apsūdzības, lai nepalīdzētu tām gūt publicitāti. Otra - rūpīgi atspēkot visus apmelojumus un apmelotājiem par to gādāt nepatikšanas. Deputāte Inese Vaidere ir šīs otras pozīcijas piekritēja. Ždanokas rīkotajā «diskusijā» Par politisko vajāšanu Baltijas valstīs tika iesūtīts «spiegs», un tas atnesa Valsts drošības dienestam piemērotu vēsti - krievu stāvoklis Latvijā pašlaik esot tāds pats kā ebreju stāvokli nacistiskajā Vācijā. Ždanokai par šādu naida kurināšanu gan jau vēl nāksies taisnoties.

Latvija nav vienīgā valsts, kur saistībā ar maija beigās gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām aktivizējušies Krievijas draugi. Arī Vācijas, Polijas, Spānijas un citu valstu specdienesti pašlaik gatavojas neformāliem Kremļa sveicieniem.