Kā nostiprināt drošību Eiropā – atbilde nav tikai armija

 
PĀRLIECINĀTI KOPĀ. Eiropas Parlamenta ETP grupas prezidents Manfreds Vēbers un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs Varšavā apliecināja, ka ES un NATO ir kopīgas vērtības un vienots redzējums par turpmāko sadarbību Eiropas drošības stiprināšanā ©AFP/Scanpix

Par Eiropas drošības nostiprināšanas jautājumiem pagājušajā nedēļā Eiropas Tautas partiju (ETP) grupa rīkoja biroja sanāksmi Varšavā (Polija). Sanāksmes mērķis un uzdevums bija Eiropas Parlamenta lielākās partiju grupas vēlme apliecināt Eiropas un galvenokārt Austrumeiropas sabiedrībai, ka ES dalībvalstu drošība ir viens no tās prioritāriem jautājumiem. Lai to parādītu, Eiropas Parlamenta ETP grupas prezidents un kandidāts uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu Manfreds Vēbers tikās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu. Ietekmīgākās ES dalībvalsts Vācijas aizsardzības ministre Ursula fon der Loijena arī piedalījās sanāksmē, parādot šīs valsts līdzdalības gatavību Eiropas militāro spēku nostiprināšanā.

Pagaidām ES dalībvalstis tikai runā par Eiropas armiju, lai gan pēdējo gadu laikā sper vairākus soļus, kas ved tieši Eiropas militāro un aizsardzības spēju nostiprināšanā. Tie ir PESCO (Pastāvīgās strukturētās sadarbības padome kā Eiropas drošības un aizsardzības politikas sastāvdaļa, izveidota 2017. gadā), kā arī kiberdrošības spēju stiprināšana un tamlīdzīgi. Tagad aktīvi tiek apspriesta Eiropas Aizsardzības fonda izveide, kurā gatavojas ieguldīt 13 miljardus eiro.

Taču tajā pašā laikā nekas netraucē uzsvērt Baltijas valstu un Polijas sabiedrībām, ka ES ir solidāra tās drošības centienos un nekādā gadījumā tās nepametīs vienas potenciālu draudu gadījumā un pret iespējamu Krievijas agresiju. Šos apliecinājumus Manfreds Vēbers arī sniedza gan sanāksmes laikā, gan žurnālistiem. Šo apgalvojumu patiesums tika pastiprināts ar NATO ģenerālsekretāra klātbūtni, kurš apstiprināja, ka gan NATO, gan ES ir vienotu vērtību organizācijas. Stoltenbergs uzsvēra, ka ES aizsardzības spēkiem nav jādublē NATO un nevar aizvietot transatlantisko solidaritāti ar Eiropas solidaritāti. Viņš arī retoriski krietni maigāk izturas pret Krieviju, uzsverot, ka nevēlas nekādu auksto karu un ar Krieviju ir jāuztur pastāvīgs dialogs. Tajā pašā laikā Stoltenbergs atbalstīja Eiropas Aizsardzības fonda izveidi, kura viens no uzdevumiem būtu veicināt Eiropas bruņojuma ražotāju un militārās rūpniecības unifikāciju. Šobrīd tieši Eiropas valstu bruņoto spēku rīcībā ir milzīgi raibs bruņojuma arsenāls, kurš reizumis izrādās sarežģīti salāgojams.

Vācijas aizsardzības ministre savukārt uzsvēra, ka ES līmenī būtu jāatrisina jautājums par dalībvalstu reaģēšanas ātrumu uz gatavību sūtīt savus spēkus uz militāro konfliktu vietām. Šobrīd lēmumu pieņemšanas procedūra parlamentos esot pārāk smagnēja, lai varētu teikt, ka ES valstis ātri un adekvāti reaģē uz konfliktu draudiem.

VIEDOKĻI

Milovs: Prasiet Krievijai spēlēt pēc ES noteikumiem

Vladimirs Milovs, bijušais Krievijas enerģētikas viceministrs, tagad opozicionārs, viens no Alekseja Navaļnija domubiedriem un atbalstītājiem.

- Krievijas Gazprom gāzes savienojums ar Eiropu Nordstream 2, kas apiet Baltijas valstis un izolē tās no Eiropas enerģētiskās telpas, ir jau izbūvēts. Uzstājoties konferencē, jūs teicāt, ka nav ko lamāt aizejošu vilcienu, tagad svarīgāk ir panākt, lai Krievija spēlē pēc Eiropas noteikumiem šī gāzesvada izmantošanā. Paskaidrojiet, lūdzu, sīkāk, ko jūs ar to domājāt?

- Gāzes vadam Nordstream 1, kurš no Krievijas pa jūru nonāk Vācijā, ir turpinājums sauszemē Opal. Par šī gāzesvada izmantošanu atbilstoši Eiropas Savienības konkurences noteikumiem, kas garantē visu operatoru piekļuvi gāzes infrastruktūrai, bija jau panākta vienošanās. Taču, manuprāt, tā no Krievijas puses netiek ievērota. ES regulas nosaka, ka gāzesvada īpašniekiem jānodrošina trešajām pusēm piekļuve vada jaudām līdz 50% procentu apmērā. ES Krievijai ir jāpasaka skaidri un gaiši: gribat piegādāt gāzi Eiropai, ievērojiet ES likumdošanas nosacījumus. Eiropas Komisijai ir uz to jāuzstāj, nevis jāpiekāpjas. Šobrīd Krievijā ir diezgan daudz ražotāju, kas nav saistīti ar Gazprom, piemēram, Novatek, kur viens no īpašniekiem ir Francijas kompānija Total. Tās prezidents pagājušajā gadā enerģētikas forumā Sanktpēterburgā publiski vērsās pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina ar lūgumu; dodiet mums iespēju eksportēt gāzi pa Gazprom caurulēm. Bet Krievija nedod šo iespēju. Krievijā ir likums, kas paredz monopoltiesības Gazprom tā gāzes cauruļu izmantošanā. Tas ir pretrunā ar ES konkurences nosacījumiem. ES jābūt skaidri formulētai prasībai: jūsu (Gazprom) gāzesvads stāvēs tukšs, ja jūs neievērosiet mūsu konkurences nosacījumus - dodiet iespēju trešajām pusēm lietot šo infrastruktūru, un konkurējošām piegādēm. Ar politisko gribu to ir iespējams panākt.

- Cik lielā mērā, jūsuprāt, Krievijas gāzes piegāžu politika ir bīstama Baltijas valstu ekonomiskajai neatkarībai?

- Viens gāzes piegāžu avots nekad nebūs drošs. Ir jāattīsta alternatīvas. Lietuvas sašķidrinātās gāzes terminālis ir labs piemērs, kam būtu jāseko.

- Tas ir ļoti dārgs projekts.

- Tātad jādomā par izdevīgākiem projektiem. Lietuvieši nedaudz pasteidzās, jo ļoti vēlējās šo alternatīvu. Taču, ievērojiet, Gazprom uzreiz sāka Lietuvā uzvesties citādi, tikko saprata, ka ir alternatīvas viņu gāzes piegādēm: ir pielaidīgāks cenu jautājumos, un politiskā komponente sarunās uzreiz pazūd.

Vaidere: Eiropas Aizsardzības fonds kā iespēja Latvijas uzņēmumiem

Inese Vaidere, Eiropas parlamenta ETP grupas deputāte (Jaunā Vienotība)

- Aktīvi tiek spriests par Eiropas Aizsardzības fondu un tā izveidi. Cik reāli ir, ka 13 miljardi eiro, kas paredzēti šī fonda izveidei, arī tiks tajā ieguldīti? Vai pastāv risks, ka citas ES vajadzības pabīdīs malā drošības prioritāti?

- Es uzskatu, ka Eiropas Savienībā beidzot ir nonākuši pie pārliecības, ka drošība ir viena no galvenajām prioritātēm, no kuras atkāpties nedrīkst. Es, strādājot Eiropas Parlamenta Budžeta komitejā, rūpējos par to, lai šie 13 miljardi arī tiktu ieguldīti ES Aizsardzības fondā, un, domāju, ar nelielām korekcijām tas tiks izdarīts. Svarīgākais šī fonda darbībā būtu atbrīvot ES aizsardzības industriju no nevajadzīgas fragmentācijas - proti, novērst to, ka teju katra Eiropas valsts ražos savu ieroču tipu un iegulda lieki resursus tieši sava, bieži nesavietojama bruņojuma ražošanā. Manuprāt, pozitīvi, ka ar fonda starpniecību varēs ES aizsardzības industrijas jomā atbalstīt ar mazos un vidējos uzņēmumus, ne vien lielos uzņēmumus un korporācijas. Manuprāt, šis fonds būs efektīvs instruments drošības nodrošināšanai.

- Klausoties NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga teikto, es sadzirdēju zināmu skepsi jautājumā par to, kā panākt Eiropas aizsardzības spēku un NATO spēku nedublēšanos. Vai jums arī tā šķita?

- Stoltenbergs norādīja, ka nedrīkst būt divas komandstruktūras NATO ietvaros - Eiropas komandstruktūra un NATO komandstruktūra. Tātad jāveido struktūras, kas nostiprinātu Eiropas pīlāru NATO, bet tas nekādā gadījumā nebūtu pretrunā vai traucētu kopējai NATO darbībai. Es kā ļoti būtisku atziņu saklausīju viņa teiktajā arī to, ka, neraugoties uz oficiālo retoriku, ASV līdzdalība un aktivitāte NATO darbībā nav mazinājusies. ASV klātbūtne NATO pat vēl pastiprinājusies.

- Ko iesākt ar tām ES dalībvalstīm, kas nav NATO dalībvalstis, kā Īrija, Austrija, Zviedrija, Somija...

- PESCO (Pastāvīgās strukturētās sadarbības padome kā Eiropas drošības un aizsardzības politikas sastāvdaļa, izveidota 2017. gadā) sistēmā šīs valstis ir iekļāvušās, un ir jāstrādā, lai tās iekļautos arī NATO. Tas nav vienas dienas uzdevums. Arī Vācijā ļoti skeptiski izturas pret jebkuru militāro spēku iesaisti jebkādās militārās aktivitātēs, kreisie spēki ļoti aktīvi protestē. No visām šīm dalībvalstīm ir liela atsaucība darboties kopā, jo visi apzinās ES kopīgās drošības telpas nozīmību.

- Vai Latvijai būs jāveic papildu iemaksas Eiropas Aizsardzības fondā?

- Nē, papildu iemaksas nebūs jāveic. Tas ir kopējā ES budžeta ietvaros.

- Vai aizsardzības rūpniecības līmenis Latvijā ir tāds, ka mēs tiešām varētu ko iegūt no ES Aizsardzības fonda darbības?

- Latvijā ir relatīvi pat ļoti daudz mazu un inovatīvu uzņēmumu, par kuriem interesējas Eiropas aizsardzības industrija. Skaidrs, ka Latvijas Aizsardzības ministrijai būs jānodrošina apstākļi, kādos šie uzņēmumi varētu piedalīties konkursos un atrast sadarbības partnerus Eiropā. Piemēram, tādi ir dronu tehnoloģiju uzņēmumi. Es domāju, ka mūsu sadarbības iespējas ar ES Aizsardzības fondu ir labas, mēs strādājam, lai viss neaiziet tikai lielajām Vācijas un Francijas korporācijām.

Loskutovs: Jānostiprina robežapsardze un sadarbība ar Frontex

Aleksejs Loskutovs: Eiropas parlamenta ETP grupas deputāts (Jaunā Vienotība)

- Konferencē jūs uzstājāties ar repliku par kopējo ES drošības politiku. Par ko tā bija?

- Latvija var justies ļoti gandarīta, ka šajā konferencē visaugstākajā līmenī tika apliecināta ES un NATO struktūru gatavība vajadzības brīdī aizstāvēt Baltijas valstis un Latviju. ETP prezidents Manfreds Vēbers uzsvēra, ka Baltijas valstu un Polijas drošība ir ES nemainīga prioritāte un tās var pilnībā uzticēties ES gatavībai tās aizstāvēt, Jenss Stoltenbergs norādīja uz NATO kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs, savukārt Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Loijena (Ursula von der Leyen) vēlreiz uzsvēra NATO līguma 5. panta negrozāmo spēku.

Konferencē es norādīju, ka kopēja pieeja aizsardzībai ir ļoti laba lieta, bet drošība sastāv ne tikai no militāro spēku klātbūtnes vai militārās reaģēšanas spējām. Ļoti nozīmīgs faktors ir domāt par robežapsardzi un tās spēju nostiprināšanu. Šobrīd Eiropai gan austrumu, gan dienvidu ārējo robežu nostiprināšana ir ļoti nozīmīgs izaicinājums - gan nekontrolētās migrācijas ierobežošanā, gan kontrabandas jomā. Es uzsvēru, ka nepieciešama Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras - Frontex - nostiprināšana. ES ir pieņēmusi vairākus lēmumus par Frontex stiprināšanu, bet vairākas valstis, kuras tiešā veidā neskar ārējo robežu problēmas, mēģina novilcināt savu saistību izpildi par gadu vai diviem.

- Frontex būtu jāpiedalās Latvijas - Krievijas robežas aizsardzībā?

- Neapšaubāmi. Frontex plāno veidot darbību koordinējošas struktūras attiecīgās ES dalībvalstīs. Un nupat ir laba zīme, ka tas tā varētu arī notikt: jau pagājušajā nedēļā Iekšlietu ministrijā ir piešķirtas telpas Frontex koordinatora birojam, kura atbildības jomā būs ne tikai Latvija, bet arī Lietuva un Igaunija. Tas ir ļoti nopietns solis un labs piemērs tam, ka ES ņem par pilnu robežapsardzības problēmas Baltijas valstīs. Tiek plānots arī, ka tiks palielināts robežsargu skaits uz ES ārējās robežas.

- Tātad ne tikai NATO kaujas grupas valsts iekšienē, bet arī Frontex spēki uz robežas būs garants Latvijas drošībai?

- Man vēl jāpēta, pieļauju, ka tie būs nevis ārvalstu, bet mūsu pašu robežapsardzības spēki, kas paplašināsies. Ceru, ka ar ES finansiālu atbalstu. Mēs atceramies, ka konflikti un kari sākas, vienkārši brutāli pārkāpjot valstu robežu. Tāpēc robežapsardzei jābūt uzdevumu augstumos.