Eiropas Tautas partija: ES nākotne ir pragmatismā

Eiropas ietekmīgākās politiskās grupas – Eiropas Tautas partijas – pārstāvji pagājušās nedēļas vidū pulcējās Maltā, lai spriestu par Eiropas Savienības nākotni pēc Brexit, kas radījusi nopietnāko ES krīzi tās pastāvēšanas vēsturē.

Teju visu nozīmīgāko kongresa runātāju galvenā tēze ES nākotnei un ETP turpmākās ietekmes nodrošināšanai bija pragmatisms un ES iespēju demonstrācija dalībvalstu pilsoņiem, liekot viņiem justies kā uzvarētājiem globalizācijas cīņā. ETP ir pārliecināta, ka populisms un tā retorika, uzkurinot bailes un nedrošību cilvēkos par savu nākotni kopējā Eiropas telpā, ir aplama politika. Viņi ir apņēmības pilni pierādīt, ka pragmatisms, cieņa pret Eiropas pamatvērtībām ir veids, kā arī turpmāk uzvarēt vēlēšanās savās nacionālajās valstīs un veicināt Eiropas Savienības vienotību.

Nekādā gadījumā pa vienam

ETP kongress gan neiezīmēja precīzus ceļus, kā pārvarēt Brexit sekas, kā šis process varētu izskatīties nākotnē un kādu iespaidu tas atstās uz turpmāko ES pastāvēšanu. Taču grūti būtu prasīt no ETP politiķiem lielāku atbildību, nekā viņi spēj uzņemties. Galvenais bija izskanējusī apņēmība nepieļaut turpmāku šķelšanos. Kā to panākt? Pēc ETP prezidenta Žozefa Daula domām, ko viņš pauda no kongresa tribīnes, politiķiem ir pienākums atgādināt ES dalībvalstu pilsoņiem, ka tikai vienotā Eiropā valstis ir spējīgas tiem sniegt drošību un tikai kopā ES dalībvalstis spēj cīnīties pret terorismu. ES pilsoņi ir jāpārliecina, ka viņi ir uzvarētāji globalizācijas cīņā, uzsvēra Dauls, un atkarībā no tā, cik atbildīgi ETP spēs realizēt politiku, kas ES pilsoņiem rada darba vietas, tik veiksmīga arī būs ES nākotne. Savukārt ETP ģenerālsekretārs Antonio LopessIsturizs nāca klajā ar atziņu, kuru tā vai citādi atbalstīja savās runās visi citi ES valstu pārstāvji - ES jāsaglabā vienotība, neraugoties uz «vēstulēm no Londonas», kā arī politisks protekcionisms vidusslānim Eiropā, jo «ETP ir vidusslāņa partija, un tās galvenais uzdevums ir radīt jaunas darba vietas, lai cilvēki nejustos kā globalizācijas upuri». Eiropas Parlamenta prezidents Antonio Tajāni (attēlā) uzsvēra, ka tikai vienota Eiropa spēj konkurēt ar ASV, Ķīnu, Krieviju un atsevišķām valstīm tas neizdosies.

Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru Brexit temats bija nokaitinājis tiktāl, ka viņš pārmeta ASV prezidentam Donaldam Trampam Lielbritānijas izstāšanās slavināšanu. Viņaprāt, Eiropas projekts jāturpina neatkarīgi no Brexit, bet ETP uzdevums ir parādīt, ka viņi sociālo politiku var realizēt labāk nekā sociālisti.

Eiropas Padomes prezidents Donalds Tusks pat izteica pieņēmumu, ka Brexit padarīja vēl vairāk vienotu pārējo Eiropu. Lai gan tiešu pierādījumu šai tēzei nav, tomēr, visticamāk, ar šādas pārliecības sludināšanu ETP grib iekodēt eirocentrisku un labēji centrisku politisko spēku uzvaru šogad gaidāmajās vēlēšanās Francijā un Vācijā, kas ir ne mazāk izšķiroši Eiropas nākotnei kā Lielbritānijas izstāšanās no ES seku pārvarēšana.

Uzvarēt ar vērtībām

ETP kongresā par vienu no centrālajiem jautājumiem izvērtās Eiropas vērtību jautājums, kas spilgtāk nekā citkārt iezīmējās saistībā ar migrācijas krīzi. Proti, visi ietekmīgākie runātāji pieminēja kristīgās vērtības kā ES pastāvēšanas mugurkaulu. ETP grupas vadītājs Eiropas Parlamentā Manfrēds Vēbers daiļrunīgā atkāpē nāca klajā ar paziņojumu, ka «kristietība ir iegravēta Eiropas kontinenta DNS», un aicināja pārtraukt runāt par krīzi, bet runāt par vērtībām un panākumiem, ko sniedz vienotā Eiropa. Savukārt Eiropas Parlamenta prezidents itālis Antonio Tajāni ļoti emocionālā runā lietoja frāzi «esmu lepns būt kristietis», tādējādi paužot, ka piederība kristietībai ir viena no galvenajām ES pilsoņa identitātēm. Kristietību kā vienu galvenajām vērtībām pieminēja arī Vācijas kanclere Angela Merkele, kura ir ietekmīgākā politiķe ne vien ETP grupā, bet visā Eiropā. Turklāt viņai tieši šogad nāksies apliecināt, vai viņas politikai ir atbalsts pašas valstī Vācijā un tā uzticas viņai kā Eiropas nākotnes virzītājspēkam. Merkeles centrālā sāpe, protams, ir jautājums par migrāciju un tās sekām, jo tieši tas var būt izšķiroši viņas pārvēlēšanai. Viņa gan nelikās fundamentāli mainījusi pieeju atvērto durvju politikai, tikai norādīja, ka «visus uzņemt nevaram», bet dot pajumti bēgļiem esot humāni, un Eiropa nevarot ignorēt Āfrikas eksistenci savu durvju priekšā.

Nosoda Krieviju

ETP kongress deva tribīni arī virknei postpadomju telpas valstu pārstāvju ārpus Eiropas Savienības - no Ukrainas, Baltkrievijas, Moldovas, Gruzijas un Armēnijas. Ietekmīgākais no tiem ir Ukrainas prezidents Petro Porošenko, kurš kongresa laikā Maltā tikās ar EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru. Atbalsts Ukrainai un Baltkrievijas opozīcijai, kā arī nosodījums Krievijai par Otrā pasaules pēckara robežu pārskatīšanu, ko pārmeta savā runā Merkele, arī bija kongresa temats, turklāt tas pieņēma rezolūciju par Krievijas izplatītās dezinformācijas apkarošanu, jo tā «apdraud Rietumu demokrātiju». Rezolūcijā pieminēta Krimas aneksija, hibrīdkarš Ukrainā, iebrukums Gruzijā, kā arī Krievijas kampaņas pret Baltijas valstīm, Baltkrieviju, Moldovu un pat Poliju. «Informatīvais karš ir neatņemama daļa no Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzbrukuma Eiropai,» norādīja ETP. ES nepieciešama stratēģija, lai nekavējoties stātos pretī Krievijas īstenotajam informatīvajam karam. Rīcības virzieni, lai to novērstu, esot profesionāla, neatkarīga, uz faktiem balstīta žurnālistika, īpaši krievvalodīgajos medijos, lai novērstu melus un dezinformāciju. Tāpat uzsvērts, ka nepieciešams ES televīzijas kanāls krievu valodā, kā arī ekspertu, politiķu iesaiste, lai stātos pretī Krievijas propagandai.

***

UZZIŅAI

ETP ir lielākais labēji centriskais politiskais spēks Eiropā.

To pārstāv 13 no 28 eirokomisāriem, kā arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, Eiropas Parlamenta prezidents Antonio Tajāni, ES Padomes prezidents Donalds Tusks. Kongresā piedalījās septiņu Eiropas Savienības dalībvalstu valdību vadītāji. No Latvijas kongresā piedalījās Vienotības pārstāvji no Eiropas Parlamenta Sandra Kalniete, Inese Vaidere un Artis Pabriks, kā arī EK viceprezidents Valdis Dombrovskis, Latvijas valdību pārstāvēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.