Izlemt, kurā laivā kāpt
Viesnīcā Jūrmala 1993. gada 13. februārī tā laika Latvijas politiskās un saimnieciskās elites un Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvji slepenā apspriedē vienojās par priekšvēlēšanu bloka Latvijas ceļš izveidošanu. Tā paša gada 5.–6. jūnijā notikušajās Saeimas vēlēšanās Latvijas ceļš ieguva līdz šim Latvijas politikā nepārspētus panākumus – 36 deputātu vietas, kamēr valdības vadītājs Ivars Godmanis, kurš palika uzticīgs Tautas frontes sarakstam, tā arī nepārvarēja tolaik pastāvošo 4% barjeru.
Šobrīd Godmanim līdzīgā situācijā ir nonācis Vienotības potenciālais vadītājs Edvards Smiltēns, kuram ir divas iespējas. Godpilni stāvot uz Vienotības kuģa komandtiltiņa, laisties pa burbuli dzelmē, vai arī atrast ieganstu, lai pamestu grimstošo kuģi, un iet par vienu no matrožiem jaunajā partijā, kuras ieceri šodien prezentē jaunuzņēmumu koprades telpā The Mill Riga. Tiesa, šis politiskais veidojums nevar sapņot par Latvijas ceļa 1993. gada panākumiem, tāpēc arī šajā gadījumā Smiltēna un citu vienotībnieku iespējas saglabāt kāroto vietu pie siles nav garantētas.
Vienotībai nākotnē ieraudzīt ko nomierinošu ir grūti. Latvijas politiskajā vēsturē vēl neviena ilgstoši dominējoša partija pēc strauja reitingu krituma nav spējusi atgūties. Ja uz kreisi liberālo ideju bāzes tiek nodibināta jauna partija, tad Vienotības turpmākai eksistencei būs zudis pēdējais ideoloģiskais pamats. Paliks vien šauras partijas biedru grupas savtīgās interesītes, kas, kā liecina Latvijas ceļa un Tautas partijas pieredze, ir nepietiekami, lai partijā palikušie spētu pārvelties pār 5% barjeru.
Tā kā kreisi liberālā niša ir gandrīz pilnīgi brīva (tur kusli rušinās Progresīvie), tad jaunas partijas dibināšana ir likumsakarīga. Gaidāms, ka jaunajā partijā darbosies gan Vienotības veterāni, kurus Solvita Āboltiņa ir atbīdījusi perifērijā, gan politiķi, kuri uz skatuves parādījās pēc Zatlera uznāciena - redzamākais pārstāvis Daniels Pavļuts. Zīmīga ir Providus aktīvistes Marijas Golubevas dalība projektā, kas liecina par izteikti kosmopolītisku partijas ievirzi ar atbilstošu ideoloģisko arhitektūru.
Notiek acīm redzama neapmierinātā elektorāta dalīšana. Kosmopolītiski noskaņotos liberālos intelektuāļus centīsies uzrunāt un paņemt uz sevi Pavļuta partija kopā ar Viņķeli & Co, kamēr intelektuāli mazprasīgāko publiku, kuras sapnis ir redzēt savu nelaimju iedomātos vaininiekus sēžam cietumā (jo vairāk sēdētu, jo labāk), paņemtu Strīķes un Juraša veidojums.
Veco Rīdzenes sarunu aktualizēšana izgaismo iecerēto stratēģisko plānu - pārnest priekšvēlēšanu kampaņu no sadzīviski ekonomiskās dimensijas antioligarhiskajā dimensijā. Galvenais kritērijs, kuru kampaņas polittehnologi centīsies uzspiest vēlētājam, būs attieksme pret Lembergu, mēģinot radīt priekšstatu, ka pie visa, kas valstī notiek ne tā, vainojami mistiski, konkrēti neminēti, Lemberga «ļaunie» nodomi.
Lai arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveide ar gluži absurdu nosaukumu liecina, ka zināmu vilni šiem polittehnologiem ir izdevies uzdzīt, ilgstoši turēt valsti un sabiedrību šajā murgosfēras dimensijā nav iespējams. Kāpēc komisijas nosaukums ir absurds? Ja minētajās sarunās patiešām būtu dalīta valsts manta, teiksim - Rīgas TEC tev, Pasažieru vilciens man, Lattelecom Sašam, bet Citadele pašam, tad tiešām varētu runāt par valsts nozagšanas pazīmēm, bet saukt par valsts nozagšanu tukšās Šlesera pļāpas, kas pat uz niecīgāko kriminālprocesu nevelk, ir klaja ņirgāšanās par veselo saprātu.
Vēl gadu uzturēt sabiedrības uzmanību uz šīm pļāpām būs grūti. Jābūt konkrētam piedāvājumam ar skaidru nākotnes redzējumu. Vienotība var piedāvāt vien zemūdens pasaules ainavas. Viņķeles un Golubevas piedāvājums ir nojaušams, un diez vai tas spēs aizraut daudzus. Cerīgāk izskatās Pavļuts, kurš savulaik laikus no politikas aizgāja, nav paguvis cilvēkiem apnikt un labi kalpo kā «reklāmas seja», taču Bondara pieredze liecina, ka ar to nepietiek. Laivas stūrmanim jāpiedāvā reāls galamērķis, ne tikai šausmināšanos par tukšu pļāpu pārstāstiem un solījumi, ka šoreiz būs jauna, citāda kompānija. Pagaidām galamērķis tāds miglains un dažādiem smiltēniem izlemt, kurā laivā kāpt, grūti.
Ielauzums: Providus aktīvistes Marijas Golubevas dalība projektā liecina par izteikti kosmopolītisku partijas ievirzi, ar atbilstošu ideoloģisko arhitektūru