Pagrābties dziļāk

Nepilnu gadu pirms vēlēšanām Saeima sarosījusies grozīt Partiju finansēšanas likuma normas. Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija šodien ķersies pie grozījumiem 3. lasījumā.

Ne bez Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mudinājuma, politiķi gatavi kaut nedaudz aizlāpīt likuma caurumu, kas ļāva fiziskām personām ziedot ienākumiem neatbilstošas summas. Līdz šim ziedojumu, partijas biedra naudas limiti vienai personai sniedzās līdz pat trīs gadu ienākumiem. Turpmāk partijām varēs ziedot līdz 30% no iepriekšējā gadā deklarētajiem ienākumiem - lai kaut kas paliek arī dzīvošanai un nav jāiet uz nabagmāju vai lūgt valstij pabalstus! Vidējam latvietim pilnīgi pietiekami. Vidējās algas saņēmējs ik gadu mīļotajai partijai varēs atskaitīt ap 3-3,5 tūkstošus eiro gadā, augstos politiskos un ierēdnieciskos amatos sēdošie, labi pelnošie uzņēmēji, protams, daudz vairāk. Partijām būs jāpameklē vairāk ziedotāju. Dažādā nozīmē. Šo labojumu spēkā stāšanās plānota jau 2018. gada janvārī, tātad jau uz nākamā gada Saeimas vēlēšanām partijām būs jāiespringst, bet lielu summu ziedotāji, iespējams, parādīsies vēl līdz šā gada beigām.

Līdz šim vairāk uzmanības likuma grozījumos piesaistījuši Par Vienotību deputātes Lolitas Čigānes neatlaidīgie centieni panākt valsts budžeta finansējuma partijām palielināšanu. Budžeta finansējums partijām daudziem jau tagad šķiet pārāk liels - vismaz 2% vēlētāju atbalstu saņēmušajām partijām valsts piešķir 0,71 eiro par katru balsi. Pēc 12. Saeimas sešas partijas ik gadu kopumā no valsts saņem 612 397 eiro, četros gados nodokļu maksātāji partijām samaksā teju 2,45 miljonus eiro. Saskaņai - 596 079, Vienotībai - 566 679 (mīnus atņemtais gada finansējums 141 669 eiro), ZZS - 506 116, NA - 430 450, NSL - 177 560, LRA - 172 706 eiro. Ja atbalstītu Čigānes priekšlikumus, budžeta finansējums kāptu līdz pat 1,31 eiro par balsi. Protams, izpildot dzelžainus un politikai vitāli nepieciešamus kritērijus, kas ir tik interpretējami, ka tos varētu apspriest varbūt vienīgi kādos jauniešu debašu vingrinājumos.

Čigāne piedāvā papildus par katru balsi piemest 20 centus, «ja partijas statūtos ir paredzēta un ir izveidota struktūrvienība», kuras «mērķis ir sekmēt jaunatnes līdzdalību politiskajos procesos», tā pastāv vismaz gadu pirms Saeimas vēlēšanām, ir vismaz 50 jaunieši, no kuriem vismaz puse šīs partijas biedri. Atliek tikai sakārtot papīrus, piesaistīt nopietnai partijai nelielu skaitu jauniešu un pārdesmit tūkstoši gadā papildus kabatā! Jaunatne nevar būt pašmērķis, bet gan ir katras ilgtspēlējošas partijas pašsaglabāšanās faktors - partijām jāaudzina, jāapbružā politikā jaunie kadri. Pa kādam jaunajam ar citu domāšanu Saeimā neskādē, bet pasarg’ Dievs to pārpildīt ar tikko no skolas vai augstskolas sola nākušiem zaļknābjiem. Par politiķi ir jāizaug! Turklāt, kā jau aizrādīts komisijā, būtu neadekvāti spiest kādai pensionāru partijai obligāti piesaistīt jauniešus.

Otrus 20 centus partijas varētu piepelnīt, «ja partija sekmē sabiedrības iesaisti politiskajos procesos reģionos». Kas ir «reģioni]? Viss ārpus Rīgas? Lielajām pilsētām? Un ko nozīmē «sabiedrības iesaiste politiskajos procesos]? Iestājušies partijā? Atnākuši uz kādas partijas rīkotu «tautas demonstrāciju] vai sapulci? Vai atnākuši uz partijas atvērto durvju dienām - bezmaksas koncertu? Vai tie, kas būs par kaut ko parakstījušies manabalss.lv, iesnieguši prasības Satversmes tiesā, apstrīdot kādu varas lēmumu? Vai vienkārši piedalījušies vēlēšanās? Savulaik Saskaņas atbalstīto referendumu par otro valsts valodu, kur parakstījās arī daudzi reģionu iedzīvotāji, arī varam dēvēt par sabiedrības iesaistīšanu politiskajos procesos reģionos?

Kritēriji uz papīra ir tik viegli uzliekami, ka nevienai no daudzmaz nopietnām partijām to izpilde nesagādātu problēmas, attiecīgi šī norma vienkārši kalpotu valsts finansējuma palielināšanai. Tad varbūt nekautrēties un piesaistīt valsts finansējumu partijām vidējai algai, tāpat kā deputāti pamanījušies šādi ik gadu par simtu vai pat pāris simtiem celt savas algas? Šo priekšlikumu gan nav atbalstījusi nedz komisija, nedz Vienotība.

Komisija pieņēmusi gan kādu citu interesantu lietu - mīkstināt sodu par neatbilstoši iztērēto valsts budžeta finansējumu, ko partijas drīkst tērēt telpu īrei, pasākumiem, pētniecībai, iedzīvotāju izglītošanai, politiskajai aģitācijai u.tml. Līdz šim, konstatējot jebkādus izlietojuma pārkāpumus, KNAB varēja uz gadu apturēt valsts finansējumu. Tagad tā atņemšana tiks pieļauta tikai tad, ja partija pretlikumīgi izmantos vairāk nekā 10% no tai attiecīgajā gadā piešķirtās naudas, kura būs jāatskaita atpakaļ valstij. Lielākajām Saeimas partijām šāds sods iestātos tikai no pretlikumīgi iztērētiem vairāk nekā desmit tūkstošiem eiro, mazākajām - no nedaudz vairāk nekā četriem tūkstošiem. Izdomas bagātie deputāti būtībā prasa grēku atlaišanu un vēl ar piemaksu. Interesanti ir pārejas noteikumi - ja partijai «ir bijusi vai ir apturēta valsts budžeta finansējuma izmaksa» saskaņā ar līdz šim spēkā esošo likumu, bet netiktu apturēta atbilstoši tā labojumiem, kas stāsies spēkā 2017. gada 1. decembrī, KNAB partijai izmaksā valsts budžeta finansējumu par attiecīgo periodu, ja tā KNAB izteikusi šādu lūgumu līdz 2017. gada 31. decembrim. Nesamaitāti lasot grozījumus un liekot pantu pie panta, neizskatās, ka ar šiem dīvainajiem pārejas noteikumiem kaut kādu juridisko interpretāciju rezultātā būtu iespējams panākt Vienotībai atņemtā valsts finansējuma atgriešanu par partijas priekšvēlēšanu izdevumu pārtēriņu par 43 010 eiro. Cerams, ka tik daudz nekaunības nebūs, jau pati koncepcija vien ir pietiekami nekaunīga - vienkārši ar likuma labojumiem leģitimizēt vecos grēkus!