Pat ne butaforija!
Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš tautas atmiņā palicis ar izteikumu uzreiz pēc ievēlēšanās augstajā amatā: «Laikam no sākuma jāierauj!», laikam nebija domājis ieraut no divlitrīgās alus pudeles.
Prezidents atgriezis Saeimai otrreizējai caurskatīšanai grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ar kuriem tā lēma aizliegt alus un citu grādīgo dziru tirgošanu lielākās plastmasas pudelēs par litru. Par šādu aizliegumu sāka runāt jau 2015. gadā, bet tad priekšlikuma autors Imants Parādnieks, uzklausot ražotāju iebildes, ka vēl vajadzīgs laiks pārkārtoties, to atsauca. Vēl pērn oktobrī, 2. lasījumā lemjot par grozījumiem, likuma spēkā stāšanās laiks tika lēsts 2017. gada 1. septembris, bet, kā gadījies, kā ne, 11. maijā deputātu absolūtais vairākums nobalsoja par ierobežojumu spēkā stāšanos vien 2020. gada septembrī.
Vējoņaprāt, jāmeklē «jauni un efektīvi risinājumi alkohola patēriņa un pieejamības ierobežošanai», it īpaši laukos un jauniešu vidū, turklāt, rūpēs par vidi, varētu apsvērt vispār aizliegt ražot alkoholiskos dzērienus plastmasas iepakojumā. Vēl, tā miglaini, prezidents norādījis, ka «nebūtu vēlams saražotā plastmasas iepakojuma apmēra ievērojams pieaugums». Vai tas nozīmētu bažas, ka vienas alus divlitrenes vietā tagad vienkārši pirks divas un vienīgais taustāmais rezultāts būs divtik vairāk atkritumu?
Visticamāk, tā arī būs. Ikviens, kas saskāries ar alkoholiķiem, ir pārliecinājies, ka dzērājam vajadzīga viņa deva un iepakojuma apmērs nebūs tas, kas viņu apstādinās pirms noteiktas kondīcijas sasniegšanas. Ja vajadzēs divas litrenes vienas divlitrenes vietā, tad būs divas. Varbūt pat trīs. Nez vai iepakojuma apmērs tik daudz sadārdzinās dziru, lai atturētos no ierastās devas. Ja ne alus, būs šņabis, kandža... Bet būs! Atteiksies no zacenes, bet ne no dziras. Tā ir slimība, degradācija, kurai šādi sīkumi kā tilpuma izmaiņas nav zāles. Likumprojekta virzītāji arī neatsaucas uz kādiem pētījumiem vai eksperimentiem, kas apliecinātu šāda soļa efektivitāti, vien nenoteikti raksta, ka «paredzams, ka, samazinot tilpuma vienību izmērus, samazināsies vienā lietošanas reizē patērētais alkohols, tādējādi radot pozitīvu ietekmi uz sabiedrības veselību». Lietuvā divlitreņu aizliegums ir jau kopš 2013. gada un viegls efekts bija manāms tikai pirmajos trīs mēnešos, tad patēriņš atkal palielinājies.
Ja deputāti tās tomēr uzskata par zālēm, tad dīvaini, ka ar tautas nodzeršanos viņi grasās cīnīties tikai no 2020. gada rudens. Drīzāk tas izskatās pēc kārtējās politiķu spēlēšanās ar alkohola aprites nosacījumiem, kā tas jau bieži bijis, gaidot lobiju piedāvājumus. Alkohola lietošanas mazināšanas pasākumi ir vitāli nepieciešami, bet šādi tie pat nekvalificējas butaforijai. Par daļas tautas nodzeršanos liecina ne tikai statistikas dati par alkohola pieaugošo patēriņu, par Latvijas augsto vietu šajā rādītājā pasaules valstu vidū, bet arī strukturālā bezdarba dati, apkārt redzamais un dzirdamais. Pirmdien vien ziņu lentes pildīja divas šausminošas ziņas. 20. maijā Rīgā policisti atraduši ratiņos atstātu mazuli ar alkohola pudeli tajā, tikai pēc laba laika uzradies jēgu pārdzēris tēvs, kurš bija devies meklēt šādā pašā kondīcijā esošo māti. Savukārt, 22. maija naktī policisti un mediķi dzīvoklī Ziepniekkalnā atraduši divus piedzērušos vecākus ar četriem maziem bērniem antisanitāros apstākļos un dzīvošanai nepiemērotā vidē, turklāt «dāma» bijusi ne tikai agresīva un nepilnu divu promiļu reibumā, bet arī piektā bērna gaidībās. Pirms pāris dienām arī policija ziņoja par devītajā mēnesī pie veikala guļošu, apvēmušos, piedzērušos grūtnieci.
Alkoholisms savienojumā ar bērnu dzemdēšanu un audzināšanu jau vairs nav tikai pašu dzērāju darīšana - rūpes par šiem bērniem jāuzņemas valstij, pašvaldībai, līdzcilvēkiem, bet visupirms jau pāri nodarīts tiek bērniem, kuri nereti atražo redzēto dzīves modeli vai no tā cieš visu dzīvi. Minētā sieviete 26 gados jau dzemdējusi četrus bērnus un ir vēl piektā gaidībās, tas nozīmē, ka viņa šādi dragā jau no padsmit gadu vecuma. Atceramies arī Dobeles traģēdiju, kur no narkotiku pārdozēšanas mira vīrietis, sieviete un viņas zīdainis - šai sievietei 23 gados jau bija četri bērni! Atvainojiet, cil ilgi mēs vēl kaut kādu cilvēktiesību vai politkorektuma vārdā ļausim šādi alkoholiķiem un narkomāniem ražot bērnus, kuri viņiem vajadzīgi vien dzeršanas pabalsta saņemšanai? Nu, nelīdzēs te nekāda taras tilpuma samazināšana! Gan pārstrādājot šo likumu, gan ārpus šā likuma konteksta jādomā plašāk, jāskatās, kurā posmā, vēl pusaudža, skolas gados, jaunie cilvēki nostājas uz degradācijas takas. Tas nebūs darbs, kura rezultātus partijas varēs atrādīt vēlētājiem pēc gada vai varēs kaut ko izspiest no lobijiem, bet tas ir jādara! Citādi Latvijā drīz paliks pamatā tikai pensionāri un dzērāji.