Impīčmenta draudi liek ASV aizsardzības ministram pārtraukt klusumu

ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets otrdien, 10. novembrī, rīkos preses konferenci par viņam draudošo impīčmentu. Tā būs viņa pirmā preses konference vairāk nekā 180 dienu laikā, vēsta ziņu aģentūra “Associated Press” (AP). Spiediens uz ministru pieaug saistībā ar karu pret Irānu, turklāt viņa atstādināšanu cenšas panākt arī republikāņu kongresmenis.

Hegsets pirmdien paziņoja, ka par impīčmenta jautājumu runās nākamajā rītā Pentagonā. “Mēs par to neuztraucamies,” viņa sacīto atstāsta ASV medijs “Just the News”. Ministrs aicināja žurnālistus piedalīties preses konferencē, solot tajā sniegt detalizētākus komentārus.

Impīčmenta iniciatīvu virza Kentuki republikānis Tomass Mesijs, kurš vairākkārt konfliktējis ar prezidenta Donalda Trampa administrāciju. Viņš plāno atkārtoti iesniegt rezolūciju, izmantojot procedūru, kas liek Pārstāvju palātas vadībai divu likumdošanas darba dienu laikā ieplānot balsojumu par to, skaidro “ABC News”.

Arī Pārstāvju palātas demokrātu līderis Hakims Džefrīss svētdien paudis nepārprotamu atbalstu Hegseta impīčmentam. Intervijā “ABC News” viņš apsūdzēja ministru varas ļaunprātīgā izmantošanā un valsts drošības graušanā, kā arī nosauca karu Irānā par pārgalvīgu un dārgu izvēli. Tie ir Džefrīsa pārmetumi ministram.

Džefrīss sacīja, ka demokrāti savu nostāju apspriedīs otrdienas rītā, vienlaikus prognozējot ļoti spēcīgu atbalstu rezolūcijai.

Demokrāti vēlēšanās ieguvuši vairākumu nākamajā Kongresā, taču darbu tas sāks janvārī. Pašlaik Kongresu vēl kontrolē republikāņi, tādēļ iespējamā tuvākā balsojuma iznākumā būtiska būs arī viņu nostāja, liecina “The Washington Post” publicētais Kongresa darba apskats.

Tramps līdz šim Hegsetu aizstāvējis. Kā vēsta “ABC News”, prezidents pagājušajā ceturtdienā ministra darbu novērtēja atzinīgi un apliecināja nodomu viņu saglabāt amatā. Pats Hegsets impīčmenta iniciatīvu sociālajos tīklos nosaucis par politisku izrēķināšanos.

Karš ar Irānu vēlētāju vidū ir nepopulārs. AP aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 100 000 vēlētāju, aptuveni seši no desmit ASV militāro rīcību pret Irānu vērtēja kā nepareizu lēmumu. Tomēr par izšķirošu jautājumu savā balsojumā karu nosauca aptuveni trešdaļa, bet dzīves dārdzību vai korupciju valdībā — aptuveni puse aptaujāto.