Līdzšinējās Ilgtspējīgas attīstības komisijas vietā turpmāk Saeimā darbosies Ilgtspējīgas attīstības un demogrāfijas jautājumu komisija, kuras darbā paredzēts lielāku uzmanību pievērst demogrāfijai, aģentūrai LETA sacīja 14. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (NA).
Pēc politiķa teiktā, komisijas nosaukuma maiņu un darbības tvēruma paplašināšanu rosinājusi 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS). Attiecīgās izmaiņas Saeimas kārtības rullī atbalstītas iepriekš, paredzot tās piemērot no 15. Saeimas sanākšanas.
Mitrevics atbalsta šīs pārmaiņas. Viņš uzsvēra nepieciešamību demogrāfijas jautājumiem pievērst lielāku uzmanību, ņemot vērā dzimstības rādītāju pasliktināšanos. Vienlaikus viņš norādīja, ka demogrāfija aptver ne tikai dzimstību, bet arī sabiedrības vecuma struktūru, darbspējīgo iedzīvotāju skaitu, migrāciju un mirstību.
Arī līdzšinējā Ilgtspējīgas attīstības komisija ir skatījusi demogrāfijas jautājumus, aicinājusi Labklājības ministriju sniegt informāciju un priekšlikumus, kā arī strādājusi ar budžeta priekšlikumiem, sacīja Mitrevics. Viņa ieskatā turpmāk šiem jautājumiem jāpieiet vēl nopietnāk.
Līdz ar komisijas darbības tvēruma paplašināšanu Mitrevics vairs nesaskata nepieciešamību atsevišķai Demogrāfijas apakškomisijai, kāda bijusi līdz šim. Viņš arī atbalsta "Apvienotā saraksta" publiski pausto, ka apakškomisijas strādā ar konkrētu uzdevumu vai problēmu risināšanu, ar kurām netiek galā Saeimas pamatkomisijas.
Vienlaikus politiķis uzsvēra, ka demogrāfijas jautājumu risināšana jāstiprina arī izpildvaras līmenī, jo līdz šim tie starp daudziem citiem jautājumiem palikuši otrajā vai trešajā vietā.
Jautāts par Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna (AS) pausto nepieciešamību pārskatīt Ilgtspējīgas attīstības komisijas darbu, Mitrevics sacīja, ka nav informēts par konkrētām iecerēm. Tomēr viņš par loģisku risinājumu uzskatītu iespēju Ilgtspējīgas attīstības komisijai pārņemt daļu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas jautājumu, jo tā ir pārslogota un aptver ļoti plašu jautājumu loku.
Mitrevics norādīja, ka abu komisiju skatītie jautājumi līdz šim daļēji pārklājušies. Viņa ieskatā Ilgtspējīgas attīstības un demogrāfijas jautājumu komisija varētu aktīvāk iesaistīties arī likumprojektu izskatīšanā un virzīšanā uz Saeimu.
Politiķim jau esot konkrēts priekšlikums par to, kuras ministriju sagatavotos jautājumus turpmāk varētu skatīt Tautsaimniecības komisija un kuras — Ilgtspējīgas attīstības un demogrāfijas jautājumu komisija. Konkrētas ministrijas viņš nenosauca, norādot, ka šis sadalījums vēl būtu apspriežams.
Jautāts, vai NA vēlētos uzņemties atbildību par Ilgtspējīgas attīstības un demogrāfijas jautājumu komisiju, Mitrevics atbildēja apstiprinoši. Viņš uzsvēra, ka demogrāfija un atbalsts ģimenēm vienmēr bijuši starp NA prioritātēm, tāpēc politiskais spēks būtu gatavs turpināt komisijas vadīšanu un izvirzīt savu kandidātu.
Savukārt uz jautājumu, vai viņš pats vēlētos turpināt vadīt komisiju, Mitrevics atbildēja, ka tas būs atkarīgs no frakcijas lēmuma un frakcijā šis jautājums vēl nav apspriests.
Arī par citu komisiju vadības uzņemšanos NA frakcijā pagaidām neesot spriests, jo vēl trūkstot informācijas par iespējamajiem atbildības virzieniem.
Kā ziņots, Saeimas priekšsēdētājs Smiltēns varētu piedāvāt reformēt parlamenta apakškomisiju, kā arī Ilgtspējīgas attīstības komisijas darbu, politiķis atzina Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums".
Smiltēns domā, ka jāpārvērtē Ilgtspējīgas attīstības komisijas darbs. Tāpat viņš teica, ka astoņus gadus strādājis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un uzskata, ka tā ir "totāli pārslogota", tāpēc piedāvās izvērtēt iespēju šo komisiju sadalīt divās, lai darbs būtu produktīvāks.
Tāpat viņš domā, ka Saeimas apakškomisijām nebūtu jāstrādā pilnu termiņu, bet jādarbojas līdzīgi kā parlamentārās izmeklēšanas komisijām. Proti, tām jānosaka mērķis un termiņš tā sasniegšanai. Attiecīgi tās tiktu dibinātas pēc nepieciešamības, izriet no Smiltēna teiktā.
Smiltēns arī atklāja, ka rosinās 10. novembrī Saeimas Prezidijam un Frakciju padomei vienoties par komisiju veidošanas principiem un termiņiem kandidātu izvirzīšanai, lai jau 18. novembrī komisijas varētu sākt darbu.