VIDEO. Atsevišķus politologus satrauc jaunās valdības veidošanas process

Pēc pirmā valdības veidošanas sarunu cikla noslēguma politikas aizkulisēs joprojām nav skaidrības par topošās koalīcijas modeli, taču iezīmējas krasa atkāpe no Latvijas politiskajām tradīcijām. Vērtējot neierasto sarunu taktiku un noplūdušos ministru amatu kandidātu sarakstus, eksperti pieļauj, ka Andris Kulbergs varētu virzīties uz mazākuma valdības modeli, vēsta "360TV Ziņas".

Lai gan sākotnēji tika uzsvērts princips “vispirms darbi, tikai pēc tam amati”, reālā gaita liecina par pretējo. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds sarunā vērš uzmanību uz to, ka notikusi atkāpšanās no sākotnējā plāna, radot neskaidrību par pašu procesu un izdarot publisku spiedienu uz potenciālajiem sabiedrotajiem.

“Šeit ir atkāpes no tā, ko Kulbergs teica. Sākumā viņa pozīcija bija vispirms runāt par darbiem un tikai pēc tam par ministriem. Pašlaik iznāk otrādi, kas nozīmē ne tikai atkāpšanos no plāna, bet arī acīmredzamu spiedienu uz vismaz vienu koalīcijas partneri,” norāda J. Rozenvalds.

Par mazākuma valdības vai tā dēvētās katra jautājuma koalīcijas scenāriju liecina arī kuluāros un medijos izskanējušais potenciālo ministru sastāvs. Šajā sarakstā amatus ieņem vienīgi “Apvienotā saraksta” pārstāvji vai pieaicināti profesionāļi, pilnībā apejot “Jaunās vienotības” vai Nacionālās apvienības virzītos kandidātus.

Kā skaidro Rīgas Stradiņa universitātes pētniece Lelde Metla-Rozentāle, šāds modelis nozīmētu būtisku parlamentārā darba pārbīdi - valdībai būtu savs plāns, bet atbalsts katram konkrētajam lēmumam tiktu meklēts atsevišķi pie katra Saeimā pārstāvētā spēka.

Vai šī taktika ir reāls varas sadales plāns vai tikai spēka demonstrācija pirms izšķirošajiem kompromisiem, sāks iezīmēties jau tuvākajās dienās, kad partijas sēdīsies pie galda otrajā sarunu ciklā.