Andris Kulbergs komentē sava padomnieka aizturēšanu
Lai arī izmeklētāji ir veikuši kriminālprocesuālās darbības pie Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) bijušā padomnieka Mārtiņa Brenča (AS), Kulbergs nesaskata pamatu Brencim atteikties no vēlēšanās tikko iegūtā Saeimas deputāta mandāta.
Kulbergs īpaši uzsvēra, ka Brencim neesot izvirzīta nekādas apsūdzības un nav aizdomās turamā statusa. Pats Brencis ir atzinis, ka viņam piemērots statuss - persona, pret kuru sākts kriminālprocess un kurai ir tiesības uz aizstāvību.
Premjers klāstīja, ka izmeklētāji vērtē lietu, kas saistīta ar Brenča darbu vēl Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA), nevis premjera birojā.
Kulberga traktējumā Brencis lietā esot trāpījies "garām ejot", attiecīgi viņš neredz pamatu, kāpēc Brencim nepieņemt Saeimas deputāta mandātu.
Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) trešdien veicis kratīšanas Eiropas Prokuratūras (EPPO) sāktā lietā par iespējamu iepirkumu krāpšanu un amata ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar Eiropas Savienības (ES) fondu naudas izlietošanu Alūksnes novada pašvaldības projektā, aģentūru LETA informēja EPPO.
KNAB trešdien veicis kriminālprocesuālās darbības arī pie Brenča.
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers (JV) aģentūrai LETA apstiprināja, ka pašvaldībā KNAB ir veicis procesuālas darbības. Neviens no pašvaldības darbiniekiem neesot ticis aizturēts. "Mēs nodrošinājām KNAB ar visiem prasītajiem dokumentiem, kuri attiecas uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu "Uzņēmējdarbībai nozīmīgas infrastruktūras attīstība Alūksnes novadā"," pauda Adlers.
EPPO aģentūru LETA informēja, ka pēc EPPO lūguma KNAB veica kratīšanas un citus pasākumus izmeklēšanā par iespējamu iepirkumu krāpšanu un amata ļaunprātīgu izmantošanu, kurā iesaistītas Alūksnes pašvaldības amatpersonas.
Saskaņā ar izmeklēšanu, pašvaldības amatpersonas kopā ar pilsētā darbojošos uzņēmumu pārstāvjiem, iespējams, ir iesaistījušās nelikumīgās darbībās, lai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) iegūtu vairāk nekā 1,4 miljonus eiro pašvaldības īstenotajam projektam, tādējādi nodarot kaitējumu gan Latvijas valsts, gan ES finanšu interesēm.
Projekta mērķis bija pašvaldības teritorijā uzbūvēt trīs ražošanas objektus, lai tos izīrētu uzņēmumiem. Saskaņā ar projekta īstenošanas nosacījumiem uzņēmumi, kas plānoja izmantot šos objektus, bija jāizvēlas nomas izsolē atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, informēja EPPO.
EPPO savāktie pierādījumi liecina, ka aizdomās turētie ir maldinājuši atbildīgās iestādes un, pārkāpjot projekta īstenošanas nosacījumus, uzcēluši ražotnes iepriekš izvēlētiem uzņēmējiem.
Savukārt Adlers aģentūrai LETA apgalvoja, ka visas jaunuzbūvētās ražošanas telpas ir iznomātas izsoles rezultātā. "Pašvaldība ir izdarījusi visu atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem. Neko mēs neesam pārkāpuši, vienkārši šobrīd tiek veiktas procesuālas darbības, līdzīgi kā tas jau ir bijis citās Latvijas pašvaldībās," pauda Adlers.
Viens no komersantiem, kas ieguva jaunuzceltās telpas, bija kokapstrādes uzņēmums SIA "Cewood".
Kā liecina publiski pieejamā informācija, projektā "Uzņēmējdarbībai nozīmīgas infrastruktūras attīstība Alūksnes novadā" 2022. gadā tika izbūvētas trīs ražošanas ēkas novada teritorijā - īpašumā Merķeļa iela 20 Alūksnē un īpašumos "Grantskalni" un "Zariņi" Jaunlaicenes pagastā.
ERAF atbalstītā projekta mērķis bija izveidot komercdarbībai piemērotu infrastruktūru Alūksnes novadā, radot jaunas darba vietas, piesaistot nefinanšu investīcijas, revitalizējot degradēto teritoriju un nodrošinot videi draudzīgu un ilgtspējīgu teritorijas izaugsmi. Viens no lielākajiem šķēršļiem mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai novadā esot tieši piemērotas ražošanas infrastruktūras - ēku trūkums. Projekts izstrādāts, balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām, tolaik informēja pašvaldība.
Kopējās visu trīs ražošanas ēku izbūves izmaksas bija 1 448 091,51 eiro, tajā skaitā ražošanas ēka Merķeļa ielā izmaksāja 474 613,21 eiro, ražošanas ēka "Grantskalni" - 476 212,14 eiro, ražošanas ēka "Zariņi" - 497 266,16 eiro.
Tiesībsargājošo iestāžu darbinieki kratīšanu laikā izņēmuši dokumentus un skaidru naudu. Tāpat izņemta munīcija. Plašāku informāciju EPPO nesniedza, līdz ar to nav zināms kopējais lietā iesaistīto personu skaits.
KNAB iepriekš apliecināja, ka veic kriminālprocesuālās darbības kādā lietā, kuru EPPO sākusi šogad 11. februārī.
Brencis Ministru prezidenta birojā pildīja administratīvas funkcijas, koordinējot sadarbības padomju darba kārtību un ar to saistītos organizatoriskos jautājumus.
Brencis ir ievēlēts 15. Saeimā no "Apvienotā saraksta" un agrāk ieņēmis vadošus amatus Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā, kas pārrauga ES fondu naudas izlietošanu.
EPPO ir atbildīga par noziegumu pret ES finanšu interesēm izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un nodošanu tiesām iztiesāšanai. Šie noziegumi ietver dažādas krāpšanas, pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu, ja nodarītā kaitējuma summa pārsniedz desmit miljonus eiro, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, korupciju un citus noziegumus.
