Izrēķināts, cik daudz ārvalstnieku drīkstēs dzīvot Latvijā

Iekšlietu ministrijas (IeM) virzītais regulējums par kvotām trešo valstu pilsoņu nodarbināšanai sākotnēji piedāvā kvotu noteikt 2% apmērā pret Latvijas iedzīvotāju skaitu.

IeM saskaņošanai institūcijām nodotais noteikumu projekts par trešo valstu pilsoņu tiesību uz nodarbinātību ierobežojumiem sākotnēji piedāvā kvotu noteikt 2% apmērā pret Latvijas iedzīvotāju skaitu, kas ir līdzvērtīgs šā gada līmenim. Turpmāk kvotu paredzēts pārskatīt, balstoties uz kompetento iestāžu atzinumiem, par pamatu ņemot valsts drošības riskus un demogrāfisko situāciju.

Noteikumu projekts nosaka trešās valstis, kuru pilsoņiem ir ierobežota ieceļošana nodarbinātības nolūkā, kā arī maksimālo ārzemnieku skaitu, kas no šīm valstīm kalendāra gada laikā drīkst saņemt vīzu vai uzturēšanās atļauju nodarbinātības nolūkā Latvijā, kā arī ārzemnieku kategorijas, uz kurām šis ierobežojums neattiecas.

Projektā ir noteikts to trešo valstu loks, kuru pilsoņiem paredzēts piemērot ierobežojumus ieceļošanai Latvijā nodarbinātības nolūkā, tai skaitā pieprasot vīzu vai uzturēšanās atļauju, kas dod tiesības uz nodarbinātību Latvijā.

Ierobežojumi paredzēti trešo valstu pilsoņiem, izņemot NATO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu, kā arī Andoras, Monako, Sanmarīno un Vatikāna pilsoņiem.

Patlaban šo valstu pilsoņiem, ieceļojot Latvijā, ir noteikts pienākums sniegt ziņas valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmā saskaņā ar Imigrācijas likumā noteikto. Tādējādi projekts nodrošina savstarpēji saskaņotu pieeju migrācijas risku pārvaldībai, sasaistot projektā paredzētos ieceļošanas ierobežojumus ar normatīvajā regulējumā jau noteikto pienākumu sniegt informāciju minētajā informācijas sistēmā.

Nosakot maksimālo kvotu sistēmas valstu pilsoņu skaitu, uz kuriem attiecas projekta noteiktais ierobežojums, ir ņemta vērā valsts kompetento institūciju spēja nodrošināt šo ārzemnieku ar to ieceļošanu saistīto risku izvērtēšanu, kā arī uzturēšanās kontroli.

Projektā paredzēts, ka kvotu sistēmas valstu pilsoņu kopējais procentuālais skaits Latvijā nepārsniedz divus procentus no Latvijas pilsoņa skaita.

Atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem šī gada vidū Latvijas pilsoņu skaits ir 1 694 930. Tādējādi 2% no Latvijas pilsoņu skaita būtu 38 000 kvotu sistēmas trešo valstu pilsoņi.

Vienlaikus projekts paredz, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ne vēlāk kā līdz katra gada septembrim publicē savā mājaslapā nākamajā kalendāra gadā kvotu sistēmas valstu pilsoņiem izsniedzamo nodarbinātības uzturēšanās atļauju kopējo maksimālo skaitu, ko aprēķina atbilstoši tekošā gada jūlijā Fizisko personu reģistrā iekļautajiem datiem.

Paredzēts, ka kvotas izpildē tiks ieskaitītas arī tās kvotu sistēmas valstu pilsoņiem izsniegtās nodarbinātības uzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas projekta "5. punktā" minētajām personām.

Proti, šajā projekta punktā ir noteikti izņēmumi no projektā ietvertā tiesību ierobežojuma saņemt nodarbinātības uzturēšanās atļauju, ņemot vērā atsevišķu ārzemnieku kategoriju ieceļošanas un uzturēšanās tiesisko pamatu, kā Latvijai saistošajām starptautiskajām saistībām par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā un valsts interesēm izrietošos apsvērumus.

Vienlaikus projekts paredz regulāru noteikto ierobežojumu pārskatīšanu. Valsts drošības dienests sadarbībā ar Satversmes aizsardzības biroju, Valsts policiju un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi līdz kārtējā gada oktobrim iesniedz iekšlietu ministram izvērtējumu, kā arī priekšlikumu par kvotu sistēmas valstu pilsoņiem izsniedzamo nodarbinātības uzturēšanās atļauju kopējā maksimālā skaita noteikšanai piemērojamo procentuālo attiecību.

Šāda izvērtēšana nodrošinās iespēju regulāri pārskatīt noteikto atbilstību aktuālajai migrācijas un drošības situācijai. Tādējādi kvotu sistēma netiks piemērota nemainīgi, bet tās apmērs varēs tikt noteikts, ņemot vērā kompetento institūciju rīcībā esošo informāciju.

Attiecībā uz 2027. gadu projekts paredz atsevišķu kārtību, nosakot, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ne vēlāk kā līdz 2026. gada novembrim savā tīmekļvietnē publicē 2027. gadā kvotu sistēmas valstu pilsoņiem izsniedzamo nodarbinātības uzturēšanās atļauju kopējo maksimālo skaitu absolūtā izteiksmē. Tādējādi ieinteresētajām personām būs pieejama informācija par konkrēto 2027. gadā piemērojamo kvotas apmēru absolūtos skaitļos.

Reaģējot uz Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) paustajiem iebildumiem pret ieceri noteikt kvotas trešo valstu pilsoņu nodarbināšanai, iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) noraida pārmetumus un uzsver, ka Latvijas ekonomikas attīstību nedrīkst balstīt uz arvien lielāku lētā darbaspēka ievešanu no trešajām valstīm, aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrija.

Jau ziņots, ka valdībā otrdien konceptuāli atbalstīts migrācijas ierobežošanas pasākumu plāns. Viens no būtiskākajiem plāna punktiem paredz izstrādāt un pieņemt Ministru kabineta noteikumus, nosakot trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kuri var ieceļot un uzturēties Latvijā.