Kulbergs ir sašutis: "Izvēle bija skarba"
Eiropas Savienības (ES) sankciju jautājums bija jārisina tā, lai Latvija nepaliktu viena, turklāt bija jābūt kopējai Baltijas valstu nostājai, TV3 raidījumā "900 sekundes" komentēja premjers Andris Kulbergs (AS).
Politiķis norādīja, ka jautājums bija "jānokopj līdz tam, ka Latvija nav pēdējā valsts Eiropā, kura paliek viena". Viņš stāstīja, ka visas dalībvalstis jau bija vienojušās, bet Latvija vienīgā palika ar pozīciju pret sankciju atcelšanu krievu oligarhiem Ališeram Usmanovam un Mihailam Frīdmanam.
Kulbergs atzina, ka Lietuva un Igaunija viņam par pārsteigumu jau bija piekritušas šo personu izņemšanai no sankciju saraksta. Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstīm būtu jābūt kopējai nostājai, un šis jautājums ir jāsakārto.
"Izvēle bija skarba - vai nu pavisam slikta situācija vai slikta situācija," teica politiķis.
Viņu arī pārsteidzis, ka nevienā mirklī uz galda īsti neesot bijušas Latvijas intereses.
Vaicāts, vai šajā situācijā Ārlietu ministrija (ĀM) kaut ko līdz galam neizdarīja, premjers vēlreiz teica, ka ministrijai bija jānokoordinē Latvijas pozīcija, lai tā nepaliktu pēdējā Eiropā un ar savu balsi netiktu nostādīta situācijā, kad jāizšķiras par divu vai 2600 personu atbrīvošanu no sankcijām.
Premjers norādīja, ka Latvija savās pozīcijās palika "cieta" un nepiekrita, tomēr bija spiesta atturēties.
Valdības vadītājs tomēr secināja, ka viss beidzies uz pozitīvas nots un Latvijai savas intereses izdevies aizstāvēt, atgādinot par Francijas solījumiem palīdzēt stiprināt Latvijas aizsardzību. Par to esot saņemts arī rakstisks apliecinājums.
Kā vēstīts, Latvijas iebildumu dēļ pirmdienas vakarā tika apturēts ES dalībvalstu lēmuma pieņemšanas process jautājumā par sankciju atcelšanu Usmanovam un Frīdmanam. Otrdienas pēcpusdienā Latvija mainīja nostāju un izvēlējās konstruktīvu atturēšanos, tādējādi nodrošinot nepieciešamo vienprātību.
Attiecīgi ES dalībvalstu pārstāvji otrdien vienojās par sankciju pagarināšanu pret tūkstošiem Krievijas fizisko un juridisko personu uz trim gadiem, taču no sankciju saraksta svītroja Usmanovu un Frīdmanu.
ES piekrita izslēgt Usmanovu no sankciju saraksta pēc saspringtām sarunām, kurās Francija viņa izslēgšanu no saraksta saistīja ar ieslodzīto apmaiņu ar Azerbaidžānu.
Tika izslēgts arī otrs krievu oligarhs Frīdmans, kad Slovākija izmantoja veto tiesības pret viņa palikšanu sarakstā, vairāki diplomāti pastāstīja izdevumam "Euronews".
Vienlaikus Latvijas valdība otrdien Frīdmanam un Usmanovam noteica nacionālā mēroga finanšu un ieceļošanas ierobežojumus, izriet no Ministru kabineta sēdes darba kārtībai pievienotajiem dokumentiem.
Latvijas Ministru prezidents Kulbergs pēc valdības sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka Latvija nemaina savu nostāju un uzskata, ka šīm personām nav vieta ārpus sankciju saraksta. Tai pat laikā Latvija esot nonākusi pozīcijā, kurā bija jāizšķiras, vai Latvijai iestāties par šo divu personu neizņemšanu no sankciju saraksta, tādējādi riskējot, ka sankcijas beidzas 2600 citiem Krievijas kara atbalstītājiem, vai to nedarīt. Līdz ar to Latvija balsojumā par to esot atturējusies.
Premjers arī apgalvoja, ka viņam bijušas sarunas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un citiem Ukrainas pārstāvjiem par šo jautājumu, kuri šo situāciju saprotot.
Kulbergs arī atzina, ka pēdējās diennakts laikā intensīvi sazinājās ar vairāku Eiropas valstu vadītājiem, tostarp Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Sarunās ticis skarts ne tikai sankciju politikas jautājums, bet arī panākts būtisks progress ciešākā Latvijas un Francijas sadarbībā drošības un aizsardzības jomā.
Premjers norādīja, ka prezidents Makrons ir piekritis uzsākt sarunas ar Latviju par pievienošanos Francijas kodolatturēšanas iniciatīvai "Forward Nuclear Deterrence Initiative", un tuvākajā laikā šo sarunu sākšanai Latvijā ieradīšoties Francijas delegācija.
Tāpat Makrons, pēc Kulberga paustā, paudis apņemšanos stiprināt Francijas militāro klātbūtni Latvijā, īpaši gaisa aizsardzības jomā. Šāda apņemšanās stiprinās ne tikai Latvijas, bet arī visa NATO austrumu flanga drošību.
Kulbergs arī atzina, ka šo jautājumu nācies risināt pēkšņi - pēc tam, kad pirmdien saņemts zvans no Īrijas premjera. Sankciju jautājums ir ārlietu ministres tiešākais pienākums, uzsvēra valdības vadītājs.
Premjers nenoliedza, ka sankciju jautājums viņam esot "uzkritis uz galvas", tomēr tas bijis jārisina. Pagaidām viņam neesot bijusi iespēja par to uzdot jautājumus Latvijas ārlietu ministrei Baibai Bražei (JV), jo viņa atrodas vizītē Ņujorkā.
Valsts kancelejā aģentūru LETA informēja, ka ĀM kā sankciju jautājumus koordinējošajai institūcijai valdība bija devusi stingru mandātu panākt pēc iespējas spēcīgāku sankciju režīmu.
ĀM un Aizsardzības ministrijai uzdots sagatavot Latvijas pozīciju, konkrētu sadarbības modeli un turpmāko sarunu grafiku gan par Latvijas iesaisti Francijas kodolatturēšanas iniciatīvā, gan par Francijas militārās klātbūtnes stiprināšanu Latvijā.
