Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzīts: Latvija plāno noteikt 300% tarifu

Valdība plāno noteikt 300% tarifu Krievijas un Baltkrievijas graudu kravām un to apstrādei, kā arī izstrādāt mehānismus iespējami zagtu Ukrainas graudu identificēšanai un sankcionēšanai, pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem norādīja Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).

Tāpat paredzēts nodrošināt iespēju pārbaudīt tranzīta kravas un sadarboties ar Ukrainas pārstāvjiem un laboratorijām graudu izcelsmes noteikšanā.

Kulbergs uzsvēra, ka Latvija cenšas panākt vienotu Baltijas valstu nostāju, lai "Krievijas graudi neizmantotu reģiona infrastruktūru". Šajā jautājumā viņš jau sazinājies ar Igaunijas premjeru un plāno sarunu arī ar Lietuvas valdības vadītāju.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem norādīja, ka Krievija cenšas maksimāli veicināt savu graudu eksportu, vienlaikus ierobežojot Ukrainas iespējas izmantot Melnās jūras eksporta koridoru. Pēc Ukrainas sniegtās informācijas Krievijas eksportā varētu tikt piejaukti arī no okupētajām Ukrainas teritorijām izvesti graudi.

Partijas vienojušās par pasākumiem, lai ierobežotu Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu caur Latviju, vienlaikus prioritizējot Latvijas lauksaimnieku intereses un vēršoties pret iespējamu no Ukrainas okupētajām teritorijām izvestu graudu apriti.

Saeimas deputāts no "Jaunās vienotības" Arvils Ašeradens pauda atbalstu premjera piedāvātajiem risinājumiem, vienlaikus uzsverot, ka Latvijā nevajadzētu notikt Krievijas graudu tranzītam. Viņš norādīja uz nepieciešamību īpaši identificēt un nošķirt Ukrainas okupēto teritoriju izcelsmes graudus.

Savukārt deputāts Artūrs Butāns (NA) informēja, ka Nacionālā apvienība sagatavojusi grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, lai pilnībā liegtu Krievijas graudu tranzītu caur Latvijas ostām un infrastruktūru. Viņš uzsvēra, ka tarifu palielināšanas mērķim jābūt nevis papildu ieņēmumu gūšanai, bet tranzīta padarīšanai par ekonomiski neizdevīgu.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka lēmumos par graudiem primāri jāaizsargā Latvijas zemnieku intereses, garantējot viņiem piekļuvi ostu un transporta infrastruktūrai eksportam laikā, kad tas ir visizdevīgāk.

Kā ziņots, Krievijas graudu eksportētāji ir sākuši novirzīt graudu piegādes no Melnās un Azovas jūras uz Baltijas jūru, ņemot vērā Ukrainas uzbrukumus kuģiem un ostu infrastruktūrai.

Pagājušajā eksporta sezonā (no 2025. gada jūlija līdz 2026. gada jūnijam) Krievija caur Melnās un Azovas jūras ostām eksportēja 46,3 miljonus tonnu graudu jeb 90% no sava eksporta apjoma. Caur Krievijas ostām Baltijas jūrā tika nosūtīts tikai viens miljons tonnu.

Tomēr, kā ziņo "Reuters" avoti, kopš jaunās sezonas sākuma līdz 2026. gada augusta vidum pieprasījumu apjoms par graudu pārvadājumiem uz Krievijas ostām Baltijas jūrā jau sasniedza piecus miljonus tonnu. Tas ir gandrīz salīdzināms ar līdzīgo rādītāju Novorosijskai un Tuapsei, kas ir seši miljoni.

Turklāt Krievijas eksportētāji arvien biežāk pievērš uzmanību Baltijas valstu ostām, galvenokārt Latvijas, un paredzams, ka septembrī pārvadājumu apjoms strauji pieaugs.

Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumu dēļ iznīcināti vairāk nekā 80% Krievijas graudu eksporta jaudas. Ekspertu aprēķini liecina, ka augustā kviešu eksports sasniedza tikai 1,9 miljonus tonnu, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 16 gadu laikā.