Ministrs: Latvijā lietas tiesās ilgst tik ilgi, ka izaug divas paaudzes
Latvijā ir bijušas krimināllietas, kuru izskatīšanas laikā izaugušas jau divas paaudzes, bet galīgā sprieduma joprojām nav. Jaunais tieslietu ministrs Edvards Smiltēns uzskata, ka pienācis laiks nopietni izvērtēt, vai pašreizējo Kriminālprocesa likumu, kas 20 gadu laikā piedzīvojis vairāk nekā 60 būtiskus grozījumus, vēl ir vērts turpināt labot vai arī Latvijai nepieciešams pilnīgi jauns likums.
Intervijā aģentūrai LETA Smiltēns norādīja, ka pašlaik darbi Tieslietu ministrijā sadalīti divās daļās - tajos, ko iespējams paveikt tuvāko četru mēnešu laikā līdz Saeimas vēlēšanām, un lielākās reformās, kuru īstenošanai būs vajadzīgs ilgāks laiks.
Pilnīgi jaunu Kriminālprocesa likumu dažos mēnešos izstrādāt nav iespējams, taču ministrs uzskata, ka jau tagad var sākt esošā regulējuma sistemātisku izvērtēšanu un šo procesu nostādīt uz stabilām sliedēm.
Viņš atzina, ka civilprocesa un administratīvo lietu izskatīšanas termiņi Latvijā kopumā vērtējami salīdzinoši labi, lai gan daudz kas atkarīgs no konkrētās lietas sarežģītības. Savukārt kriminālprocesos, īpaši apelācijas instancē, tiesvedība joprojām mēdz ievilkties.
Latvijas tiesu vēsturē ir pat leģendāras lietas, kad izaugušas jau divas paaudzes, bet galīgā sprieduma joprojām nav," sacīja Smiltēns.
Pašreizējo Kriminālprocesa likumu ministrs salīdzina ar vecu un neskaitāmas reizes remontētu automašīnu.
"Ja Kriminālprocesa likums ir būvēts pirms 2005. gada, tad to var salīdzināt ar 20 gadus vecu automašīnu, kurai pa šo laiku veikti vairāk nekā 60 būtiski remonti jeb grozījumi. Tā ir pakāpeniski lipināta kopā. Rodas jautājums, vai tā joprojām ir tā pati automašīna ar sākotnējām īpašībām un vai nav pienācis laiks domāt par pilnīgi jaunu modeli," skaidroja ministrs.
Ar šādu piedāvājumu Tieslietu ministrija jau uzrunājusi tiesu varu, advokatūru, ģenerālprokuroru un citas iesaistītās puses.
"Mērķis ir panākt virzību uz jauna Kriminālprocesa likuma izstrādi. Tas nav četru mēnešu darbs, taču četru mēnešu laikā ir pilnīgi iespējams šo procesu uzsākt un uzlikt uz stabilām sliedēm," uzsvēra Smiltēns.
Pirmais solis jau esot sperts. Pēc plašas diskusijas Tieslietu padomē panākts kompromiss par darba grupas izveidi tās paspārnē. Tajā paredzēts iesaistīt pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, tiesām, advokatūras un citām pusēm.
Darba grupas uzdevums būs identificēt galvenās problēmas, kas praksē rodas, piemērojot Kriminālprocesa likumu. Smiltēns cer, ka to varētu paveikt tuvāko trīs līdz četru mēnešu laikā.
Pēc tam būšot iespējams pieņemt pamatotu lēmumu - turpināt uzlabot pašreizējo regulējumu vai tomēr sākt pilnīgi jauna Kriminālprocesa likuma izstrādi.
Ministrs uzsvēra, ka kriminālprocesu ilgums nav tikai tieslietu sistēmas iekšēja problēma. Ilgstoša tiesvedība var radīt smagas sekas gan apsūdzētajam cilvēkam, gan uzņēmumiem un Latvijas ekonomikai kopumā.
Ja cilvēks tiek apsūdzēts, tas var nozīmēt zaudētu darbu, pārtrauktu karjeru un nopietnu kaitējumu reputācijai. Savukārt uzņēmumiem ilgstošs kriminālprocess var nozīmēt iesaldētus līdzekļus, apturētas investīcijas, zaudētus sadarbības partnerus un klientus.
Īpaši smagas sekas iespējamas situācijās, kad uzņēmuma mantai tiek uzlikts arests, bet lieta pēc vairākiem gadiem beidzas bez notiesājoša sprieduma vai ar salīdzinoši nelielu sodu.
"Ja beigās apsūdzība neapstiprinās, sekas var būt ļoti nopietnas, sākot no zaudētām investīcijām līdz pat uzņēmuma bankrotam vai aiziešanai no tirgus," norādīja Smiltēns.
Viņaprāt, nepieciešams atrast līdzsvaru, kas vienlaikus nodrošinātu kvalitatīvu izmeklēšanu, taisnīgu tiesu, visas nepieciešamās procesuālās garantijas un spriedumu saprātīgā termiņā.
Tieslietu ministrs īpaši izcēla tiesu sistēmas nozīmi ekonomikas attīstībā, norādot, ka uzņēmēju un investoru uzticība ir cieši saistīta ar prognozējamu un efektīvu tiesu darbu.
"Tiesu varai šeit ir ļoti nopietna loma - vai nu rokas bremze, vai gāzes pedālis," uzsvēra Smiltēns.
Lai veidotu kopīgu izpratni par tiesu sistēmas lomu uzņēmējdarbības attīstībā, paredzēta arī tikšanās ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Augstākās tiesas vadību.
Smiltēns uzsvēra, ka iecere izvērtēt Kriminālprocesa likumu nedrīkst būt atkarīga no viena ministra vai viena politiskā cikla. Neatkarīgi no tā, kurš pēc Saeimas vēlēšanām vadīs Tieslietu ministriju, iesāktajam darbam būtu jāturpinās.
