Rosļikovs ar citu valstu sabiedrotajiem organizē kustības neuzticības vairošanai

Latvijas politiķis Aleksejs Rosļikovs, Lietuvā vairākkārt notiesātais Antans Kandrots un viņu sabiedrotie Igaunijā savās valstīs ir organizējuši kustības, lai vairotu neuzticību valsts institūcijām, mudinātu pretoties pandēmijas ierobežošanas pasākumiem un izplatītu sazvērestības teorijas par vakcīnām, liecina Lietuvas sabiedriskā medija LRT žurnālistu pētījums.

Eksperti viņu darbībās saskata Kremļa koordinētas operācijas pazīmes.

Žurnālistu izmeklēšanā noskaidrots, ka Rosļikovs un Kandrots sāka kontaktēties Covid-19 pandēmijas sākumā. Kopš tā laika viņi kopā ar sabiedrotajiem Igaunijā ir centušies graut uzticību savu valstu valdībām, mudinājuši pretoties pandēmijas ierobežojumiem un izplatījuši nepatiesu informāciju par vakcīnām.

Šogad pavasarī gan Rosļikovs, gan Kandrots devās uz Baltkrieviju, kur viņi aktīvi piedalās režīma propagandas kanālu raidījumos un nomelno Baltijas valstis, atkārtojot Kremļa režīma propagandas klišejas.

Rietumu izlūkdienesti ziņo, ka Kremļa režīma pēdējā laika retorika pret Baltijas valstīm ir ārkārtīgi draudīga, izmantojot dronu incidentus un agresīvu dezinformācijas kampaņu, kurā šīs valstis tiek apsūdzētas par to, ka ļaujot izmantot savu gaisa telpu Ukrainas dronu uzbrukumiem Krievijai.

Lietuvas Valsts drošības departaments nekomentē atsevišķu personu rīcību, bet norāda, ka Kremļa dezinformācijas kampaņā tiek aktīvi izmantoti aktīvisti no Baltijas valstīm, kuri ir aizbēguši vai devušies uz Baltkrieviju, raksta LRT.

Rosļikovs Latvijā tiek apsūdzēts par nacionālā un etniskā naida izraisīšanu, savukārt Kandrots Lietuvā ir notiesāts par nodokļu noziegumiem, kas saistīti ar nelegālu degvielas tirdzniecību, kā arī par naida izraisīšanu un citiem noziegumiem.

Kandrota aktivitātēs Baltkrievijā piedalās arī Ediks Jagelavičs, kurš bijis Lietuvā par spiegošanu Krievijas labā notiesātā radikāli kreisās partijas "Lietuvas Sociālistiskā tautas fronte" līdera Aļģirda Palecka līdzgaitnieks.

Intervijās Baltkrievijas medijiem Kandrots tiek pieteikts kā "kārtējais politiskais bēglis no Baltijas valstīm". Viņš pauž iebildumus pret rietumvalstu sankcijām Baltkrievijai, kā arī nāk klajā ar izteikumiem, ka Lietuvai esot nepieciešams tāds līderis kā Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko, Lietuvā notiekot vajāšana politisku uzskatu dēļ un un Lietuva esot nefunkcionējoša valsts.

Līdzīgas intervijas Baltkrievijas medijos bija arī ar Rosļikovu. Kandrots sociālajos tīklos ir dalījies arī ar bijušā Saeimas un Rīgas domes deputāta video.

Vienā no saviem jaunākajiem sociālo tīklu ierakstiem šonedēļ Rosļikovs apgalvo, ka Baltijas valstis, kuras esot visnacionālistiskākās Eiropā, pašlaik nevadot ne latvieši, ne igauņi, ne lietuvieši, bet gan "importēti cilvēki", kas uzauguši ASV vai Lielbritānijā. Viņš klāsta, ka viņi esot sagatavoti, apmācīti un tagad precīzi izpildot rīkojumus, lai provocētu Krieviju un Baltkrieviju, "izraisītu konfliktu, lai tas šim reģionam beigtos pēc iespējas sliktāk". Tāpat kā Kandrots, arī Rosļikovs cenšas radīt plaisu starp valdību un sabiedrību, norāda LRT.

Citos video Rosļikovs uzdod jautājumu, vai Baltijas valstīm ir iespējams atgriezties BRELL elektropārvades sistēmā ar Krieviju un Baltkrieviju, no kuras tās atslēdzās 2025. gadā. Baltijas valstis jau ilgu laiku gatavojās šim procesam, lai novērstu enerģētisko atkarību no Krievijas. Saņēmis nepārprotamu atbildi no Baltkrievijas enerģētikas ekspertiem, ka atgriezties BRELL tīklā esot ļoti viegli, Rosļikovs, tāpat kā Kandrots, pauž gandarījumu par nākotnes iespēju atkal izmantot lētu Baltkrievijas elektroenerģiju.

Starp Rosļikova izteikumiem ir tādi kā "šodien Baltijas valstis ir izvēlētas par jaunu darbības laukumu, kurā tiek plānotas provokācijas" un "Eiropa provocē Krieviju atvērt otro fronti, un karš nav sācies tikai mūsu kaimiņu veselā saprāta dēļ".

LRT norāda, ka Kandrota un Rosļikova runas, bieži vien pat vārds vārdā, sakrīt ar paziņojumiem, kurus nesen izplatījuši Krievijas režīma oficiālie propagandas kanāli vai Kremļa režīms ar iestāžu un savu politisko līderu starpniecību. Rietumu izlūkdienesti ir vienisprātis, ka Kremlis, izmantojot incidentus ar bezpilota lidaparātiem un eskalējot retoriku, saasina situāciju Baltijas valstīs un cenšas iebiedēt un sašķelt sabiedrību. Krievijas pārstāvju paziņojumos nepatiesi tiek apgalvots, ka Ukraina no Baltijas valstu teritorijas gatavojot uzbrukumus Krievijai un ka Latvijā jau esot izvietotas Ukrainas karaspēka vienības.

Lietuvas Valsts drošības dienests LRT pētnieciskajiem žurnālistiem nesniedza tiešu atbildi uz jautājumu, vai Kandrots un Rosļikovs došanos uz Baltkrieviju koordinēja.

LRT pētnieciskās žurnālistikas nodaļas iepriekš apkopotie materiāli liecina, ka Kandrota un Rosļikova ceļi krustojās pandēmijas laikā, un viņu sadarbība aktivizējās pēc Kandrota atbrīvošanas no cietuma pērn.

Kā liecina LRT materiāli, Rosļikovs Lietuvā ieradās 2021. gada 10. augusta mītiņa laikā. Mītiņš pārvērtās masu nekārtībās, un Kandrots bija viens no nekārtību organizatoriem, par ko viņam piesprieda četru gadu cietumsodu. Pēc tam Rīgā Rosļikovs piedalījās līdzīgā mītiņā, kas nepārauga nekārtībās.

Vēlāk abi sāka ciešāku sadarbību. Kandrots vairākkārt devās uz Latviju, kā arī piedalījās pasākumos Igaunijā.

Arī pēc tam, kad 2022. gada februārī Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, Kandrota un Rosļikova uzvedība un izteikumi bija līdzīgi, noniecinot organizācijas, kas atbalsta Ukrainu, izceļot Ukrainas trūkumus un uzstājot uz atteikšanos no Ukrainas karogu izvietošanas pie publiskām ēkām.

Pērn oktobrī Igaunijas politiķe Olga Ivanova organizēja konferenci par "krievvalodīgo tiesību aizsardzību Baltijas valstīs". Igaunijas iestādes paziņoja, ka Rosļikovam un Kandrotam ir liegts iebraukt valstī.

Līdzīgu pasākumu "krievvalodīgo tiesību aizstāvībai" pagājušā gada decembrī Latvijā organizēja Rosļikovs, uz kuru bija uzaicināti Kandrots un Ivanova. Tomēr tas beidzās uz Lietuvas robežas. Rosļikova sociālajos tīklos ievietotajā video viņš un Kandrots apskaujas uz Lietuvas un Latvijas robežas un paziņo, ka Igaunijas pilsone Ivanova nav ielaista Latvijā.

Ne Ivanova, ne Rosļikovs nav atbildējuši uz Lietuvas žurnālistu iesūtītajiem jautājumiem.

Kandrots apgalvo, ka nesaskaņojot savus izteikumus ar Latvijas kolēģi un nezinot viņa plānus, lai gan esot informēts, ka Rosļikovs apmeklē Baltkrievijas rūpnīcas, un cer, ka viņš dalīsies kontaktos un arī Kandrots varēšot braukt uz tām pašām rūpnīcām, raksta LRT.

Lietuvā pretrunīgi vērtētajam aktīvistam Antanam Kandrotam, kas pazīstams arī kā "Celofanas", Apelāciju tiesa ceturtdien piesprieda trīs gadu un sešu mēnešu cietumsodu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un nelikumīgu degvielas tirdzniecību.

Kandrots ir aizbēdzis uz Baltkrieviju, tādēļ spriedums viņam nolasīts aizmuguriski.

Pirmās instances tiesa viņam piesprieda četru gadu cietumsodu, taču Apelāciju tiesa viņu attaisnoja atsevišķās apsūdzībās un sodu samazināja.

Spriedums ir stājies spēkā, taču to var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Apelāciju tiesa aprīlī izskatīja lietu, kurā bija iesaistīts Kandrots un citi apsūdzētie. Viņi tika turēti aizdomās par krāpšanu, ar akcīzes nodokli apliekamu preču nelikumīgu glabāšanu, nepatiesu datu sniegšanu un grāmatvedības krāpšanu.

Kauņas apgabaltiesa šajā lietā spriedumu pasludināja 2023. gadā.

Kandrots tika aizturēts 2024. gada janvārī pēc tam, kad Apelāciju tiesa viņam piesprieda cietumsodu divās citās lietās par finanšu noziegumiem.

Pērn jūnijā viņš tika atbrīvots nosacīti, izcietis vairāk nekā trīs ceturtdaļas soda, bet septembrī viņš tika atzīts par vainīgu saistībā ar 2021. gada nekārtībām pie parlamenta, un viņam tika piespriests četru gadu cietumsods.

Martā Kandrots tika atzīts par vainīgu arī naida veicināšanā pret bijušo deputātu Tomu Vītautu Raskeviču viņa seksuālās orientācijas dēļ, un viņam tika piespriests viena gada cietumsods.

Šie divi spriedumi vēl nav stājušies spēkā.

Kandrots, kurš tika atzīts par recidīvistu, vienā no lietām gaidīja tiesas prāvu un viņam bija piemērots preventīvs drošības līdzeklis - rakstiska apņemšanās neizbraukt no valsts. Tomēr šogad maijā viņš aizbēga uz Baltkrieviju, kur sniedza intervijas vietējai televīzijai.

Viņš tika pieteikts kā "politiskais bēglis" un apgalvoja, ka sankcijas pret Baltkrieviju Lietuvai rada "katastrofālas sekas". Viņš arī apgalvoja, ka situācija Lietuvā ir briesmīga un tai ir vajadzīga tāda vadība kā Aleksandra Lukašenko diktatūra.

Lietuvas sabiedriskā medija LRT žurnālistu pētījumā atklāts, ka Kandrots, Latvijas politiķis Aleksejs Rosļikovs un viņu sabiedrotie Igaunijā savās valstīs ir organizējuši kustības, lai vairotu neuzticību valsts institūcijām, mudinātu pretoties pandēmijas ierobežošanas pasākumiem un izplatītu sazvērestības teorijas par vakcīnām.

Aģentūra LETA iepriekš vēstīja, ka uz Baltkrieviju izceļojušais Rosļikovs Latvijā tiek apsūdzēts par nacionālā un etniskā naida izraisīšanu. Savukārt viņš pats uzskata, ka šī lieta pret viņu ir politisks pasūtījums.

Tiesa grozījusi Rosļikovam noteikto drošības līdzekli, piemērojot viņam apcietinājumu. Vienlaikus apsūdzētais izsludināts meklēšanā, un tiesas procesā pasludināts pārtraukums līdz viņa atrašanai.

Rosļikovs iepriekš atziis, ka atrodas Baltkrievijā, un skaidroja, ka neieradās uz tiesas sēdi un neatgriezās Latvijā, jo baidījies par savu dzīvību, jo bija saņēmis telefoniskus draudus no cilvēkiem, kas draudējuši "nogriezt viņam galvu". Pēc Rosļikova vārdiem, Valsts drošības dienests esot piedāvājis viņam pusgadu dzīvot slēptā dzīvoklī, bet viņš atteicies, jo negribējis sagaidīt, kad izteiktie draudi tiks realizēti.

Tāpat vēstīts, ka Rīgas dome maija beigās anulēja Rosļikova domes deputāta pilnvaras, jo viņš trīs mēnešu laikā nebija piedalījies vairāk nekā pusē domes sēžu.