Klimata pārmaiņas un Eiropas “zaļais” kurss – modernizācija vai krāpniecība?

“Zaļais kurss” ir tāds Eiropas modernizācijas projekts, kur Eiropa saprata, ka mēs ļoti atpaliekam no ASV un Ķīnas dažādās inovācijās un investīcijās, un mums ir kaut kas jāmaina,” TV 24 diskusijā “Klimata balss” sacīja vides zinātnieks, biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga. Savukārt Saeimas deputāts (pie frakcijām nepiederošs) Aleksandrs Kiršteins uzskata, ka “zaļais kurss” ir liela krāpniecība.

“Zaļais kurss” nav tikai par klimata pārmaiņām, tur ir ļoti daudz par lauksaimniecību, resursu izmantošanu, atkritumu apjomu, jo ir skaidrs, ka Eiropa ir ļoti atkarīga no dabas resursiem, energoresursiem, mums ir ļoti maz iekšējo resursu, mēs jau ļoti daudz ko esam izmantojuši. Pēc J. Brizgas sacītā, pēdējās krīzes to ir ļoti labi pierādījušas, kaut vai Krievijas iebrukums Ukrainā, energoresursu cenu kāpums, ka mums ir jāiet prom no fosilajiem energoresursiem, un ne tikai klimata dēļ.

“Un tas arī notiek - Latvijā mēs esam atteikušies no Krievijas gāzes, bet mēģinām šo gāzi aizstāt ar kādu citu gāzi, no citurienes, bet mums būtu vairāk jādomā, kā mēs varētu izmantot savus iekšējos resursus,” uzskata J. Brizga.

““Zaļais kurss” , protams, ir liela krāpniecība, jo neviens neierēķina, cik enerģijas tiek patērēts, lai vēja parkiem saražotu visus šos magnētus un ģeneratorus, litijus un litija baterijas,” pavēstīja A. Kiršteins.

Ja mēs runājam par Eiropu, tad nevajadzētu aizmirst, ka tur ir valstis, kur ļoti strauji pieaug iedzīvotāju skaits. Un, ja mēs paņemam valstis, kur ļoti strauji attīsta tehnoloģijas, piemēram, Apvienotos Arābu Emirātus, tad, ja Dubaijā kādreiz bija simtiem tūkstošu, tad tagad ir miljoniem iedzīvotāju. Tas viss darbojas uz jūras ūdens atsāļošanas iekārtām, kas prasa milzīgu enerģijas daudzumu, ko nevar saražot ar saules paneļiem, tur vajag fosilo enerģiju. Un, ja runā par gāzi, tad tas pagaidām ir visekoloģiskākais, tīrākais kurināmais, relatīvi izmaksas salīdzinot pret vēja parkiem, un gāzes krājumi faktiski ir bezgalīgi, sacīja A. Kiršteins.

Uz jautājumu, kur saskata krāpniecību, A. Kiršteins atbildēja, ka no Krievijas mēs gāzi neievedam, tagad ievedam no Norvēģijas un Kataras. Tajā pašā laikā, mūsu lielākais sabiedrotais ASV būvē milzīgus terminālus, lai eksportētu sašķidrināto dabasgāzi, kas būs ļoti lēta. Un, ja Latvijai būs milzīga krātuve, kur mēs varam iesūknēt 2,5 - 3 gadiem, tad mēs to varam darīt, Saeimas deputāts ir par to pārliecināts.

Taču A. Kiršteins aicināja neaizmirst, ka atjaunojamā enerģija prasa lielu blakus izdevumu nastu, kas ir paralēlie tīkli, balansēšana, dārga pārveidošana, konventori no maiņstrāvas uz līdzstrāvu un atpakaļ. Tie ir milzīgi izdevumi.

J.Brizga nepiekrita, ka “zaļais kurss” ir krāpniecība, bet atzina, ka jebkuras izmaiņas ir sarežģītas, cilvēki nav gatavi izmaiņām, viņi grib stabilitāti. Tāpat vides zinātnieks nepiekrita, ka nekas nav rēķināts, jo ir pilns ar šādiem pētījumiem.

Ir diezgan skaidrs, ka uz vienu kilovatstundu saražotās enerģijas saule un vējš vinnē attiecībā pret fosilajiem energoresursiem. Kodolenerģijas izdevīgums atkarīgs no tā, kādus drošības riskus iestrādā projektos, un rezultāti var stipri atšķirties, Bet problēma ir tajā, ka kodolatkritumi “dzīvo” tūkstošiem gadu, un nav tādas valsts vai uzņēmuma, kas uzņemtos riskus tos glabāt, jo tik ilgi nepastāvēs, atgādināja J. Brizga.