Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vēstulē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai aicina no Teritorijas attīstības plānošanas likuma izslēgt pantu, kas ļauj par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajam ministram pēc savas iniciatīvas apturēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma darbību.
Līdzīgu priekšlikumu iesnieguši "Apvienotā saraksta" (AS) deputāti.
Kā vēstulē norāda LPS, tās biedri 30. janvāra domes sēdē ir izteikuši priekšlikumus likuma grozījumiem, jo identificējuši "būtiskus riskus pašvaldību autonomijas, tiesiskās paļāvības un teritorijas attīstības procesu stabilitātes nodrošināšanā".
Pašvaldību vadītāji norāda, ka pašreizējā likuma redakcija vairākos aspektos piešķir, viņuprāt, nesamērīgi plašas pilnvaras ar teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajai ministrijai, kas neatbilst tiesiskas valsts principiem un rada nenoteiktību teritorijas plānošanas dokumentu spēkā esamībā. LPS uzsver, ka Latvijā strīdu izšķirējinstitūcija ir tiesa, un ārpus tiesas ietvariem noteikta papildu uzraudzība rada nesamērīgu administratīvu slogu un mazina tiesisko stabilitāti.
LPS aicina izslēgt likuma 26. pantu, kas nosaka tiesības par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajam ministram pēc savas iniciatīvas apturēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma darbību.
Pašvaldību ieskatā, esošā likuma regulējuma darbība rada tiesiskās paļāvības risku sešu mēnešu periodā pēc attiecīgo saistošo noteikumu stāšanās spēkā, jo pašvaldībām, iedzīvotājiem un investoriem netiek nodrošināta skaidra un prognozējama plānojuma spēkā esamība. Šāda nenoteiktība būtiski vājina pašvaldību autonomiju, kā arī ierobežo investīciju piesaisti un teritoriju attīstības ilgtspēju, norāda pašvaldības.
LPS uzskata, ka ministram piešķirtās pilnvaras apturēt teritorijas plānojumu bez tiesas kontroles ir nesamērīgas, pretrunā labas pārvaldības principiem un neatbilst tiesiskas valsts standartam.
Tāpat LPS aicina pārskatīt likuma 27. pantu par teritorijas plānojumu un lokālplānojumu pārsūdzēšanas kārtību.
LPS norāda, ka saskaņā ar tiesiskas valsts principiem strīdi par administratīvajiem aktiem ir izskatāmi tiesā, taču pašreizējā panta redakcija nosaka dubultas uzraudzības mehānismu, kas, viņuprāt, veicina birokrātiju, pagarina periodu, kurā plānojuma tiesiskais statuss ir neskaidrs.
Līdztekus LPS ieskatā, tas rada papildu administratīvo slogu gan pašvaldībām, gan fiziskām, gan juridiskām personām, kā arī samazina plānojumu efektivitāti un prognozējamību, pat ja tie formāli ir spēkā.
Jau vēstīts, ka viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) ar rīkojumu daļēji apturēja Bauskas un Preiļu novada teritoriju plānojumus, kas, viņaprāt, nepamatoti ierobežo vēja parku ierīkošanu.
LPS aicināja nekavējoties atcelt Čudara rīkojumu, kas radot nozīmīgas sekas un negatīvu ietekmi uz visām Latvijas pašvaldībām. Tomēr pēc tikšanās ar Čudaru un Melni vienots risinājums netika panākts.
Bauskas novada dome 22. janvāra ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu vērsties Satversmes tiesā, lai apstrīdētu ministra rīkojumu, ar kuru daļēji apturēta Bauskas novada teritorijas plānojuma darbība. Savukārt Preiļu novada dome šādu lēmumu pieņēma 26. janvārī.
LPS pārmet, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas ilgstoša vadlīniju un kritēriju neizstrādāšana par vienotas pieejas ieviešanu vēja parku integrēšanai izstrādes stadijā esošajos teritorijas plānojumos ir viens no būtiskiem cēloņiem, kādēļ apturēti minētie plānojumi.
Ceturtdien pēc tikšanās ar premjeri Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (JV) žurnālistiem atklāja, ka ar premjeri panākta vienošanās, ka Preiļu novada pašvaldības vadība un Bauskas novada pašvaldības vadība tuvāko divu līdz trīs nedēļu laikā Siliņas vadībā tiksies ar Čudaru un, iespējams, klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni (ZZS), lai atkārtoti pārrunātu jautājumu par Čudara lēmumu daļēji apturēt šo divu pašvaldību teritoriju plānojumus.